Bizness, Graudu pārstrāde

Vai Dziesmu svētkos varēsim dzert Latvijā ražotu, nevis ievestu alu? Izsolītas alus tirgošanas licences

Dziesmu un deju svētku norises vietās tiesības tirgot alu ieguvuši seši uzņēmumi – “Piebalgas alus”, “Labietis”, “Valmiermuižas alus”, “Cēsu alus”, “Aldaris”, kā arī “Cido grupa”. Vai latviešu nacionālajos svētkos varēsim dzert Latvijā ražotu, nevis ievestu alu?

Izsolītas vieglā alkohola sortimenta licences, kuras iedalītas astoņās lotēs, no kurām katra ļauj attiecīgajā norises vietā lietot noteiktu dzērienu uzglabāšanas un izliešanas sistēmu jeb rollbāru skaitu. Lotēs iekļautās svētku norises vietas ir Mežaparka Lielā estrāde un tās Alus bārs, Daugavas stadions, Skonto stadions un Vērmanes dārzs.

Kādas summas uzņēmumi piesolīja par lotēm, nav zināms, bet piecām no astoņām lotēm, kurās paredzētas kopskaitā sešas dzērienu uzglabāšanas un izliešanas sistēmas trīs norises vietās, sākumcena bija noteikta 605 eiro vērtībā. Divām lotēm ar kopskaitā 27 dzērienu sistēmām Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā un Skonto stadionā sākumcena bija 3630 eiro. Savukārt lotei, kurā šajās trīs norises vietās atvēlētas 66 dzērienu sistēmas, sākumcena bija noteikta 7260 eiro vērtībā.

Trim alus darītavām – “Labietim”, “Piebalgas alum” un “Valmiermuižas alum” – nav nekādu citu atzaru citās valstīs, no kurām būtu iespēja ievest alu. Šie uzņēmumi visu savu produkciju ražo Latvijā.

“Piebalgas alus” svētkos plāno piedāvāt divas lāgera šķirnes – “Piebalgas” un “Mednieku” alu. “Labietis” plāno tirgot “american pale ale” tipa “Virsaiti”, ogu “Aroniju raganu”, kā arī “juniper red ale” tipa “Mežu”.

Savukārt “Valmiermuižas alus” plāno piedāvāt visiem zināmas garšas – lāgeri “Valmiermuižas gaišais”, tumšo lāgeri “Valmiermuižas tumšais”, kā arī vieglo “Frišs” padzērienu ar plūškoka garšu.

Tāpat zināms, ka “Cēsu alus” piedāvās Cēsu ražotnē brūvēto lāgeri “Cēsu Premium”, kā arī gaišo nefiltrēto “Brūža nefiltrētais”. “Cēsu alus” mātesuzņēmums ir somu “Olvi Grupa”, kam pieder arī “A.Le Coq” Igaunijā, “Wolfas Engelman” Lietuvā un “Lidskoe Pivo” Polijā. Ikdienā pastāv iespēja Latvijas veikalu plauktos sastapt arī šajās valstīs brūvētu alu, taču šī nebūs tā reize, sola ražotājs.

Bet kā ar “Aldari” un “Cido grupu”? Diemžēl to, kādu alu Dziesmu un deju svētkos plāno piedāvāt šīs alus darītavas, neizdevās uzzināt, taču tieši šīs alus darītavas ir lielākajā riska zonā svētkos piedāvāt alu ar pazīstamām etiķetēm, kas brūvēts kādā citā valstī. “Aldaris” (pieder “Carlsberg” grupai) jau kādu laiku kļuvis par mazo alus brūzi un Tvaika ielas ražotnē neražo neko no saviem populārākajiem dzērieniem. Tā vietā Tvaika iela daļēji kļuvusi par “Mežpils” zīmola mājām, kur brūvē lielu daļu no “Mežpils” sērijas aliem – noteikti visus 0,33 l tilpuma alus.

Kā stāsta alus nozares pārzinātāji, diezgan droši, ka Latvijā neražo “Senču” un “Porteri”. “Mežpils” alus izcelsmi varot noteikt pēc etiķetēm – ja etiķete ir vecā papīra tipa, tad alus nav Latvijā brūvēts.

Cits stāsts ir ar “Cido grupas” (pieder dāņu “Royal Unibrew”) alu, kas pēdējo gadu laikā papildus pazīstamajam “Lāčplēša” un “Līvu” sērijas alum ļoti aktīvi strādājusi pie jaunu alus sēriju radīšanas, piemēram, “Lielvārdes alus” un “Staburaga alus”. “Cido grupa” pārpirkusi arī lielveikalos atrodamo “Madonas alus” zīmolu.

Atšķirībā no “Aldara”, kas īpaši neslēpj savu alus izcelsmi, “Cido grupa” par to nekad nav vēlējusies runāt. Alus pazinēji gan Latvijā, gan arī Lietuvā ir pārliecināti, ka teju viss Latvijas “Cido grupas” alus tiek brūvēts Lietuvā. Liepājā topot kādreizējās divlitreņu šķirnes un pavisam nelielu stikla pudeļu skaitu. Līdz ar to ir ļoti liela iespējamība, ka no visiem tik latviski skanošajiem “Cido grupas” nosaukumiem neviens alus netiek brūvēts pašu mājās, bet gan Lietuvā vai vēl citur.

3 Komentāri

  1. Turpmāk dzeršu tikai Valmiermuižas (arī Brenguļu), Piebalgas un Labieša alus, jo tie ir Latvijā ražoti produkti. Sava valsts ir jāatbalsta. Latvija ir alus paradīze. Latvijas ali ir vislabākie!!!!!

Atbilde uz Landrover komentāru

Atcelt atbildi