Laukos
Gaļa un zivis

Dzīvnieku audzēšana un ciltsdarbs. Par divām jaunām likumdošanas normām 0

Foto: Dudarev Mikhail/Shutterstock

Šīs jomas no 2018. gada 1. novembra nosaka divi jauni dokumenti: Dzīvnieku audzēšanas regula (Eiropas Savienībā) un Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums (Latvijā).

Vienotas prasības

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijai, tagad jāņem vērā Dzīvnieku audzēšanas regula, kuras mērķis ir uzlabot dzīvnieku audzēšanas sistēmas un ieviest visiem vienotus nosacījumus.

Zemkopības ministrijā noskaidrojām, ka Dzīvnieku audzēšanas regulā iekļautas prasības šķirnes liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kā arī šo sugu dzīvnieku audzētājiem un citām personām, kas nodarbojas ar nosaukto sugu tīršķirnes dzīvnieku vai krustojuma cūku audzēšanu. Regulā precizētas prasības oficiālo kontroļu veikšanai. Atvieglotas prasības noteiktas apdraudētām šķirnēm (vietējām šķirnēm, kurās ir ļoti mazs dzīvnieku skaits).

Nacionālās normas

Lai nedublētu Dzīvnieku audzēšanas regulu, kā arī noteiktu citas nepieciešamās prasības (kas nav reglamentētas ES līmenī), Latvijai bija jāprecizē savas nacionālās tiesību normas. Tāpēc tagad pieņemts jauns Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums, kas aizstāj līdz šim spēkā esošo Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu.

Jaunā likuma izstrādātāji solījuši nodrošināt dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba attīstību valstī, sekmēt kvalitatīvu ganāmpulku veidošanu un ekonomisku lopkopības produkcijas ražošanu. Noteiktas arī prasības, kā saglabāt un aizsargāt dzīvnieku šķirņu daudzveidību, to skaitā vietējās šķirnes kā nacionālo vērtību, un kā veicināt augstvērtīgu mājas (istabas) dzīvnieku iegūšanu. Jaunajā regulējumā arī precizēts, kā turpmāk strādās valsts pārvaldes iestādes, biedrības un organizācijas, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu.

Konkrēti uzdevumi

Lauksaimniecības datu centra uzdevums būs dažādu ar dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu saistītu reģistru un informācijas datu bāzu uzturēšana un kārtošana, lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrību un šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšana un atzīšana, kā arī audzēšanas programmu apstiprināšana. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests varēs kontrolēt dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju aprites jautājumus.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) būs tiesīga vietējai šķirnei piešķirt apdraudētas šķirnes statusu. Metodiku statusa piešķiršanai izstrādās pati augstskola, ievērojot dzīvnieku audzēšanas zinātniskos principus. LLU gādās arī par lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanu.

Savukārt šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas pašas savās audzēšanas programmās noteiks kritērijus, kā identificēt saimniecības, kurās tiek audzēta konkrētā suga, šķirne, līnija vai krustojums.

LA.lv