Cūkkopība, Gaļa un zivis

Cūkas piebeidz kā krievu ruletē. “Baltic Pork” pārkāpumi Allažos turpinās

Tā bija elle – nosaka Juris, jauns puisis, kas vairāk nekā mēnesi nostrādāja SIA “Baltic Pork” Allažu cūku fermā. Ne jau tāpēc, ka darbs smags, bet tur pieredzētās darbinieku nežēlības un dzīvnieku mocību dēļ. Norvēģu uzņēmums noliedz labturības prasību neievērošanu, taču no sarunas ar “Mājas Viesa” žurnālisti atsakās. Kas vainīgs, tas bailīgs. Nesen atklāti jauni pārkāpumi.

Cūkas piebeidz kā krievu ruletē

Sākumā pa jokam izmestās idejas – kādam no biedrības “Dzīvnieku brīvība” aktīvistam pastrādāt cūku fermā, lai paši savām acīm pārliecinātos par labturību – loze krita Jurim (savu uzvārdu un fotoattēlu viņš lūdza nepublicēt. – Red.). Kas tur liels, nodomājis, pie radiem taču redzējis vairāku desmitu cūku kūti. Pieteicies SIA “Baltic Pork” darba piedāvājumam strādāt par cūkkopi Allažu fermā, kas specializējusies sivēnu audzēšanā. Īsa saruna ar ražošanas vadītāju Ingu Mālnieku – pieredze ir? Nav. Nekas – derēsi tāpat.

Jurim nebija ne jausmas, ka viņa pienākumos ietilpst arī cūku nogalināšana. Dzīvniekam, kas veselības dēļ vairs nav dzīvotājs, ar speciālu ierīci jātrāpa starp acīm, lai tas uz vietas būtu beigts. Pieredzējušākais darbabiedrs stāstījis, ka bieži vien pat ar ceturto šāvienu viņam tas neizdodas, jo dzīvnieks netiek atbilstoši turēts un kustina galvu. Nosprieduši, ka paņēmienu varot saukt par krievu ruleti jeb veiksmes spēli – ar kuru bliezienu cūkai atņemsi dzīvību. Juris no šā darba atteicies – paskaidrojis, ka vēl neprot to darīt.

Kolēģi ar cūku nogalēšanu citkārt nav steigušies. Kad rīta apgaitā pamanījis, ka viens no sivēniem guļ un raustās, Juris pasaucis “šāvēju”, lai likvidē nabadziņu. Dzīvnieka mokas tika izbeigtas pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem pašā darbdienas vakarā. “Man šķiet, ka sivēns visu dienu bija pie apziņas, jo, līdzko uzsitu pa aizgaldu, viņš reaģēja,” spriež cūkkopis.

Juris sivēna cīņu ar nāvi nofilmēja tāpat kā daudzas citas epizodes piecu nedēļu garumā, kas parādīja Allažu cūku fermas darbinieku nežēlīgo izrīkošanos ar cūkām un dzīvnieku mocības. Juridiskā valodā to sauc par labturības noteikumu pārkāpumiem.

Saudzējot skatītāju prātus, epizode ar sivēna miršanu dienas garumā “Dzīvnieku brīvības” samontētajā materiālā nenonāca. “Es to kadru neieliku, bija pārāk briesmīgs,” atzīst biedrības valdes locekle Katrīna Krīgere. Kad sākusi pienākt pirmā informācija no Jura par dzīvnieku apstākļiem Allažu fermā, iestājies apjukums – vai tiešām kaut kas tāds ir iespējams uzņēmumā, kuru turklāt regulāri pārbauda Pārtikas un veterinārais dienests? “Mēs pat vienu brīdi šaubījāmies, vai pareizi izprotam likuma pantus,” nosaka K. Krīgere.

“Baltic Pork” melo, ka ausis kust 

“Dzīvnieku brīvība” nekļūdījās – piecu nedēļu garumā Juris ne tikai pats savām acīm pārliecinājās, bet arī ar tālruņa kameru ierakstīja, kā diendienā mokām tika pakļautas simtiem grūsnas sivēnmātes. Fermas īpašnieki rupji pārkāpa labturības prasības. Līdz pat 300 kg smagās cūku mammas no apsēklošanas līdz dzemdību laikam viņi turēja šauros, vienu kvadrātmetru lielos būros, kuros dzīvniekam nebija nekādu citu kustības iespēju, kā tikai atrašanās guļus vai stāvus. “Tas bija viskliedzošākais SIA “Baltic Pork” pārkāpums, jo Eiropas Savienības direktīva jau kopš 2013. gada nosaka, ka sivēnmātes no ceturtās grūsnības nedēļas jātur grupās, nevis šajos metāla sprostos!” sašutumu pauž K. Krīgere.

Sivēnmāšu dzīve šaurajos sprostos ilgst līdz dzemdību laikam aptuveni 120 dienas, kurās viņas vienreiz dienā tiek barotas. Kā Juris novērojis, pat tīrs ūdens cūkām nav pieejams, jo no speciālas atveres tas ieplūst barības silē un sajaucas ar ēdiena paliekām. “Redzēju, kā viena nesekmīgi centās tikt pie skaidra ūdens,” viņš nosaka. Sprostos nebija arī salmu vai skaidu un citu materiālu, kas cūkām būtu piemēroti graušanai un rušināšanai – arī tie ir paredzēti cūku labturības noteikumos.

Jura darbošanos ar tālruni novērošanas kamerās bija ievērojis ražošanas vadītājs I. Mālnieks. Vajadzēja vēl vairāk uzmanīties, “Dzīvnieku brīvības” aktīvistam neizdevās piefiksēt vēl daudzus skatus – tie palikuši aizkadrā. Piemēram, cik brutāli veiktas injekcijas – sevišķi aktīvajām un kustīgajām jauncūkām, kurām resnā adata varēja palikt miesā vai trāpījums nevietā atnest pat nāvi. Vēl viena reāla “šausmene” – kā likvidē sivēnus, kas nebūs dzīvotāji, taču ir vēl ar dzīvības pazīmēm. Viens kolēģis tādus vienkārši triecot pret zemi.

Aicinājumam paskaidrot uzņēmuma pārkāpumus valdes locekle Daiga Ļubka un ražošanas vadītājs Ingus Mālnieks “Mājas Viesim” atsaka, tikai atsūta pa tālruni īsziņu ar tekstu: “”Baltic Pork” vienmēr ir ievērojis cūku labturības prasības un arī turpmāk tās ievēros.” Skaidrs, ka tie ir meli, jo pēc biedrības “Dzīvnieku brīvība” materiāla parādīšanās plašsaziņas līdzekļos pārbaudes uzņēmumā veica Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un atklāja labturības pārkāpumus. Uzņēmumam uzlikts sods 500 eiro apmērā. No sarunas bez īpaša komentāra atsakās arī uzņēmuma pārstāvis Norvēģijā – Henriks Morks Eks.

Pateicoties dzīvnieku aizstāvju aktivitātēm, vēl vienam SIA “Baltic Pork” pārkāpumam uz pēdām nonākusi Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde. Integrētajā pārbaudē tā konstatējusi, ka atbilstoši Lauksaimniecības datu centra informācijai cūku kompleksā tiek turēts lielāks cūku skaits, nekā tas ir paredzēts VVD Lielrīgas RVP izsniegtajā A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā. Par pārbaudē atklāto pārkāpumu uzsākta administratīvā lietvedība, uzņēmumam var piemērot soda naudu no 570 līdz 2100 eiro. VVD Lielrīgas RVP arī gatavo lēmumu par rīcību, kas uzņēmumam jāveic pārbaudē atklāto neatbilstību novēršanai.

PVD dusmojas 

“Kārtējo reizi esam dusmīgi uz “Dzīvnieku brīvību”, jo viņu cilvēks tur strādāja vairāk nekā mēnesi un neko mums neziņoja. Esam par to runājuši vairākkārt, laikam biedrībai vajag skaļu publicitāti,” biedrības rīcību kā neētisku pret dzīvniekiem vērtē PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna. Kādu sodīt dienests varot tikai par inspektoru konstatētajiem pārkāpumiem, no trīs pārbaudēm, kas veiktas pēc “Dzīvnieku brīvības” atklātajiem faktiem uzņēmumā, divās konstatēti labturības prasību pārkāpumi – ap 100 grūsnas sivēnmātes vēl neilgi pirms dzemdībām turētas šaurajos sprostos un kopējie aizgaldi ierīkoti neatbilstošā izmērā.

Uz jautājumu, kāpēc PVD nespēja atklāt sivēnmāšu ilgstošu turēšanu šaurajos vienvietīgajos sprostos, Vārna skaidro: pastāvot aizdomas, ka “Baltic Pork” pirms dienesta pārbaudes veic manipulācijas ar vienvietīgajiem sprostiem. Tie esot integrēti kopējos aizgaldos, tāpēc izdarāms esot visai ātri un vienkārši. “Ir diezgan viegli pacelt sprostu aizmugures un cūkas ielaist kopējā aizgaldā,” viņa paskaidro. Laika pietiek, jo inspektoram, lai ienāktu fermā, jāpakļaujas Āfrikas cūku mēra dēļ ieviestajiem biodrošības pasākumiem – apavu un apģērba nomaiņai, dušai –, kas minimāli aizņem vismaz pusstundu.

Vārna atzīst, ka inspektoru darbā nav izslēgts arī “cilvēciskais faktors”. “Varbūt kādam kolēģim ir atšķirīgs skatījums, varbūt neuzmanība.”

Pārmetumus, ka PVD iepriekš brīdina uzņēmumu par pārbaudi, viņa noraida – tas nav dienesta pienākums un lielākoties netiekot darīts. Dažkārt mēdzot piezvanīt uz mazākām fermām, lai būtu kāds, kas ielaiž teritorijā.

R. Vārna stāsta, ka PVD aicinājumu demontēt ātri pārveidojamos individuālos sprostus uzņēmums noraidījis. Pieprasīt to darīt PVD neesot tiesību, un arī likums neaizliedz šādus sprostus.

Pēc “Dzīvnieku brīvības” iegūtā materiāla un pārbaužu rezultātiem SIA “Baltic Pork” ir nonācis uz PVD grauda, apliecina dienesta pārstāve. “Mēs pie viņiem uz pārbaudēm brauksim biežāk.”

Neuzticamies PVD uzraudzības darbam 

“Dzīvnieku brīvības” biedri ir nemierā ar PVD uzraudzības darbu un piemērotajiem sodiem. “Situācija, kad PVD ir vienīgais, kas drīkst, var un kura pienākums ir veikt pārbaudi fermās, ir pilnīgi nepieņemama. Labturības pārbaude ir necaurspīdīga un pakļauta korupcijas riskam – nav nevienas neatkarīgas institūcijas, kas tajā var piedalīties,” spriež biedrības pārstāve K. Krīgere. Arī dienesta piemērotie sodi vērtējami kā smieklīgi. “Baltic Pork” gadījumā, kad cūkaudzētāji, iespējams, gadiem pakļāvuši mokām dzīvniekus, PVD uzliekot sodu tikai 500 eiro apmērā, kā pamatojumu minot, ka uzņēmējs vainu atzinis. Patiesībā “Baltic Pork” savu pārkāpumu neatzina, to apliecina arī PVD pārstāve R. Vārna.

K. Krīgere uzsver, ka šis nav pirmais gadījums, kad PVD ilgstoši pieļaujot likuma pārkāpumus industriālajās fermās. Piemēram, zvēraudzētavā “Madona AB” inspektori neesot pamanījuši sprostu neatbilstību vairākos fermas korpusos, tāpat zvēraudzētavā “ZS Stirnas” regulārās pārbaudēs netika konstatēti veseli fermas sektori ar neatbilstošiem lapsu sprostiem. Arī “Balticovo” dējējvistu fermās inspektori nav konstatējuši sprostu neatbilstību, kas skar desmitiem tūkstošu dzīvnieku.

“Šāda PVD rīcība raida skaidru signālu, ka uz dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpšanu iestāde skatās caur pirkstiem, veicinot pārkāpējos visatļautības izjūtu,” atzīst biedrības pārstāve. Biedrības rīki cīņā par dzīvnieku tiesībām – informēt un izglītot sabiedrību, aicināt PVD uz kvalitatīvāku inspektoru darbu un turpināt pētījumus fermās. Kas iedvesmo šajā darbā – apziņa, ka cilvēki kopumā arvien vairāk sāk apzināties, ka dzīvniekiem tiek sagādātas ciešanas. Par to liecina veģetārisma un vegānisma popularitātes pieaugums – biedrības rīkoto vegānu festivālu šovasar Fon Stricka villā apmeklējuši ap pieci tūkstoši cilvēku, lielveikali veģetāriešiem ierīko specializētas pārtikas plauktus. “Tās ir pazīmes, ka tradīcija mainās,” piebilst K. Krīgere.

Tomēr situāciju cūkkopības nozarē viņa vērtē kā sarežģītu, jo dzīvnieku aizstāvjiem ir ļoti maz iespēju pārliecināties par patiesajiem dzīvnieku labturības apstākļiem fermās. Tikko gan saņemta viena laba ziņa no Norvēģijas dzīvnieku aizstāvjiem – īpašnieku uzņēmumā norisinoties nopietnas diskusijas tieši “Baltic Pork” gadījuma sakarā, tiekot vērtēts šādu investīciju ētiskums līdz pat iespējām mainīt politiku par atļautajām investīciju jomām.

Norvēģu cūkaudzētāji degradē nozares prestižu 

“Nebija tur nekas dramatisks, tiem, kas nozarē ir iesaistīti, skati nelikās tik šausminoši,” plašsaziņas līdzekļos un tīmeklī apskatāmo Allažu cūku fermas materiālu novērtē Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece. Sižets esot veidots ar mērķi iedarboties uz auditoriju, kas neorientējas lopkopībā.

“Baltic Pork” gadījumu pārrunājuši ar pārējiem asociācijas biedriem, dažs tomēr izteicies kritiski par šādiem pārkāpējiem, kas degradē nozares prestižu. Viens no pirmajiem uz notikumu reaģējis dāņu cūkaudzētājs, SIA “Gaižēni” valdes loceklis un direktors Alekss Rasmusens. “Viens sapuvis ābols var sabojāt visu grozu,” seno parunu atgādina uzņēmējs. Cik esot informēts, pēc notikušā PVD sākot pievērst vairāk uzmanības un veicot biežāku kontroli, sekojot līdzi labturībai. “PVD inspektoriem tas liek būt krietni uzmanīgākiem pārbaudēs, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā,” spriež Rasmusens.

Varot droši teikt, ka paša vadītajā saimniecībā cūku labturība tiek ievērota. Arī tad, ja kāds dzīvnieks jālikvidē, to uzņemas veterinārārsts vai speciāli apmācīts darbinieks ar lielu pieredzi. Cilvēkam, kas tikko sācis strādāt fermā, šādu uzdevumu nevar uzticēt – kā tas bija “Baltic Pork” gadījumā.

Uz jautājumu, vai būtu gatavs ielaist fermā kādu žurnālistu un dzīvnieku tiesību pārstāvi, Rasmusens nedaudz padomā un nosaka: “Jāskatās, kāds ir mērķis – ja vēlas godīgi atspoguļot mūsu darbu, tad – jā.”

Viņš nepiekrīt viedoklim, ka lielās saimniecībās nav iespējams pilnībā ievērot dzīvnieku labturības prasības. Lai pabraukājot pa mazajām pagalma saimniecībām Latvijā ar desmit cūkām, kurās visai bieži kūtis nav nodrošinātas ar ventilāciju, pietiekamu siltumu un apgaismojumu.

“Ja arī ir šādas indikācijas kā SIA “Baltic Pork”, negribētu mest akmeni visu cūkaudzētāju lauciņā un teikt, ka visi ir slikti. Pa vidu labajiem gadās arī tādi kā darvas piliens, kas parāda cūkaudzēšanas nozari no negatīvās puses, un katram jau PVD inspektoru blakus nepieliksi,” atzīst Zemkopības ministrijas Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone. Kā pozitīvu piemēru, pagaidām gan kažokzvēru nozarē, viņa nosauc Eiropas kažokzvēru audzētāju pieņemtos starptautiskos privātos standartus, kas izstrādāti sadarbībā ar dažādu valstu zinātniekiem. No audzētājiem tie pieprasa, tostarp labturības ziņā, daudz vairāk nekā spēkā esošās tiesību normas. Patlaban uzsākta fermu akreditācija, un Latvija vēl esot ceļā uz to.

Dāņi izrādījuši iniciatīvu ar cūkgaļas produktu labturības marķējumu, ieviešot to trīs dažādos līmeņos. Diskusijas par to uzsākusi Vācija. Latvijā vienīgā nozare, kurā patērētājs var novērtēt dzīvnieku labturību, ir olu ražošana, kā arī bioloģiski audzētiem produktiem.

L. Ansone cer, ka nākotnē arī citiem dzīvnieku produktiem būs norādīti labturības kritēriji.

Uzziņa

SIA “Baltic Pork”

Viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem, kas Latvijā saimnieko no 2000. gada.

Pieder Norvēģijas uzņēmumam ”International Pork Investment AS”.

Nodarbojas ar sivēnmāšu, sivēnu un cūku audzēšanu gaļas ieguvei.

Allažu cūku fermā atrodas ap 10 tūkstošu cūku.

Plāno cūku fermas paplašināšanu.

Apgrozījums 2016. gadā – 5,868 miljoni eiro, peļņa – 901 193 eiro, pamatkapitāls 2505020 eiro.

Saņem atbalsta maksājumus (eiro):

• Platību maksājumi 2014. – 2016. g. – 116068,9;

• ES ārkārtas atbalsts par sivēnmātēm vai par cūkām 2015. g. – 79284,92;

• Tehnikas iegāde, apkures sistēma 2016. g. – 196629;

• Atbalsts profilaktiskajiem pasākumiem, lai mazinātu epizootiju un epifitotiju iespējamās sekas 2017. g. – 164881,91 u.c.

Izmantota Lauku atbalsta dienesta, “Firmas.lv” u.c. informācija

25 Komentāri

  1. Es teikšu tā- nu tas nav normāli- ražot dzīvas radības rūpnieciski! 10 tkst- kaut kāds vājprāts! Turēt tādos sprostos!!!Kas notiek ar pasauli! Mantkārīgie cilvēki!Ceru, ka paši vārīsies elles katlā, izciešot visas tās šausmas! Un par ko mēs maksājam tiem ierēdņiem, kas formāli veic pārbaudes?!!

    1. Ne pa velt ir tādi ienākumi!var atlauties maksāt Pvd par mutes turėšanuun arī citiem kam vajag muti pievērt!Interesanti kā tā pvd neatrod pārkāpumus???smieklīgi!atbrauc uz saimnīcību kur 4 cúkas,izčakarē tā ka nemetas,jo nav līdzeklu ko iepikjot!

  2. Praktiski visās fermās tā ir,PVD miskastes kantoris,neko nedara,tik kukuļus ņem.Kautuvēs,vispār vājprāts,tur pat bez kaušanas miris dzīvnieks aiziet gaļā,pats redzēju.

  3. Pretīga rīcība no ārvalstu “investoriem”.
    Bet vēl nožēlojamāka – no Ļimončika vadītā PVD puses.
    Kā jums, PVD, nav kauns saņemt tāāādas algas un nelikties ziņā par dzīvnieku spīdzināšanu?

  4. “Nebija tur nekas dramatisks, tiem, kas nozarē ir iesaistīti, skati nelikās tik šausminoši,” plašsaziņas līdzekļos un tīmeklī apskatāmo Allažu cūku fermas materiālu novērtē Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.
    ============
    Tas ir šausminoši, ja cilvēks pārvēršas par briesmīgu radījumu…

  5. Metodisks ekonomiskais karš pret cūkkopības nozari.
    Metodisks.
    dzivnieku brīvība ir tam radīta organizācija, kuru uztur starptautiski oligarhi.

  6. Ārprāts. Kas tās par legālām ierīcēm, ko var viegli atvērt, kad PVD atnāk?! Visus tos labturības noteikumus var uzspraust mazmājiņā uz naglas. Ļoti skumji paliek un gaļu tiešām vairs negribas. Ēst tādās mocībās turētus dzīvniekus ir kā lādēt sevī iekšā nodevību pret visu, kas pasaulē labs.

  7. Un tās ir visas bildes, ko šis ar apmānu saimniecībā tikušais spiegs spēja safabricēt?
    Cilvēki jūs tiešām esat truli, ja paši piedalaties cūkkopivas noknābšanā.
    Paši dabūsiet vietā ar hormoniem špricēto ārzemju cūkgalju un pārvērtisieties tādos resnos blāķos, kā cilvēkus amerikā jau kropļo šie naudasmaisi, kuri karo pret Latvijas cūkkopību.

  8. Ai nu beidzat pienu taču dzerat? Domājat govīm ir citi apstājļi? Nē tās arī tur mazos būros kur var tikai stāvēt vai apgulties. Vienīgi nekaun nost.
    Tas jau no seniem laikiem ir iegājies ka cūkas audzē priekš ēšanas. Tie apstākļi nav briesmīgi viņas nedzīvo netīrībā, jā protams varētu būt mazliet cilvēciskāk bet tad nav iespēja cūkas pasargāt no cūku mēra jo ir grūti apkopt lielākus aplokus.
    Varu derēt puse no tiem kas te eakstīja komentārus ikdienā ēd cūkas gaļu.
    Par to kà cūkas nošauj jau nu gan nevajadzētu diskutēt jo tà ir normāla parādība gandrīz visā Latvijā es domāju nošaut ir labāk nekā cūku pakārt kā darīja agrāk.

  9. Interesanti, kas finansē to dzīvnieku brīvību. Ļoti jau nu miglaina biedrība. Klāt rudentiņis, nāk barga ziema ar apkures sezonu. Nauda, protams, nevar kalpot kā pilnīgi visu problēmu risinājums. Bet, kā vēsta sena tautas gudrība, labāk sēdēt skaistā un jaudīgā BMW kā trolejbusā https://goo.gl/gKAK9A

  10. Mīļie ļaudis ,skatāmies uz lietām reāli-kāda starpība par ko mēs te spriežam.Visu taču nosaka tikai un vienīgi cilvēcīgais faktors-redzam katrs sevi ,pamācām un aizrādam katram kurš dara nepareizi,tā vietā ,lai taisītu traci ,filmētu un ļautu kādam turpināt darīt nelietības.

  11. Mīļie ļaudis ,skatāmies uz lietām reāli-kāda starpība par ko mēs te spriežam.Visu taču nosaka tikai un vienīgi cilvēcīgais faktors-redzam katrs sevi ,pamācām un aizrādam katram kurš dara nepareizi,tā vietā ,lai taisītu traci ,filmētu un ļautu kādam turpināt darīt nelietības.

  12. Ar steigu padzīt no valsts šos sadistus. Kāpēc PVD reaģē tikai tad, kad kāds šīs šausmas viņiem iebāž degunā (tāpat kā VID-žurnālisti piefiksē un vid tikai tad tēlo darbību). Dzīvniekam un putnam jābūt savai dzīves telpai. Jau sen rakstīju, ka tas nav normāli, ka cūka var stāvēt un tikai sakņupt. Vēl atklājas, ka pat padzerties nedod. Un tie pašmāju draņķi. Gan paši mirdami nevarēs nomirt-šitādām mokām pakļaut dzīvo radību. Vēl skaitās cilvēki. Reāli ir sliktāki par zirgāboliem. Par visu būs atmaksa.

  13. Un vel saņem ES naudu ar Lauku atbalsta dienesta palidzibu.par sivenmātem.
    Bet ja lauka kāda mala palilusu nenopļauta – mera un liek soda naudas platibu maksājumos.?

Pievienot komentāru