Laukos
Dārzeņi un augļi

Ēdam vairāk ķirbju, mazāk desu 0


Būtiski palielinājies ķirbju patēriņš – to apliecina arī interese vakar atvērtajā izstādē “Ķirbji un citas lielas ogas 2018” Latvijas Dabas muzejā.
Būtiski palielinājies ķirbju patēriņš – to apliecina arī interese vakar atvērtajā izstādē “Ķirbji un citas lielas ogas 2018” Latvijas Dabas muzejā.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Pēdējo desmit gadu laikā cilvēki sākuši vairāk ēst veselīgu pārtiku – liecina “LA” veiktā izpēte. Palielinājies ķirbju, burkānu, tomātu, sīpolu patēriņš, tāpat vairāk apēdam sieru, olas un mājputnu gaļu. Zīmīgi, ka ar katru gadu samazinās desu patēriņš – no 26 kg 2007. gadā līdz 20,7 kg 2016. gadā. Eksperti arī šo tendenci skaidro ar to, ka pircējs aizvien biežāk savā iepirkumu groziņā liek liesākus gaļas izstrādājumus ar mazāku tauku daudzumu un tas, protams, notiek rūpēs par veselību. Sarucis arī konditorejas izstrādājumu un cukura patēriņš, un arī kartupeļus ēdam par trešdaļu mazāk.

Eksperti uzskata, ka veselīgums ir viens no galvenajiem aspektiem, kas liek izvēlēties pārtikas produktus veikalā. Var prognozēt, ka šī tendence turpināsies, tāpēc pārtikas ražotājiem jādomā par jaunu produktu ražošanu. Tiesa, jārēķinās, ka pirktspēja daļai iedzīvotāju joprojām ir ierobežota.

Vairāk siera

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par produktu patēriņu vidēji uz vienu iedzīvotāju laikā no 2007. gada līdz 2016. gadam rāda, ka viens no straujākajiem pieaugumiem bijis siera patēriņam. 2007. gadā vidēji viens cilvēks gada laikā notiesājis 5,95 kg, bet 2016. gadā – jau 7,20 kg siera.

Pēc vairāku gadu samazinājuma audzis arī sviesta patēriņš – līdz 2,42 kg. Pretējais gan noticis ar margarīnu, kura patēriņš sarucis divas reizes – līdz 1,33 kg. Jāpiemin, ka šo desmit gadu laikā pircēji vairāk ēduši arī jogurtu un dzēruši vairāk piena. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzskata, ka cilvēki ēd veselīgāk, un to apliecina arī statistika. Turklāt sava loma bijusi arī Siera kluba, Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas un LPCS vietējās preces popularizēšanai, kā iespaidā cilvēki vairāk izvēlas vietējos piena produktus.

“Pēdējie pētījumi rāda, ka nezināmas izcelsmes augu tauku maisījumi ir neveselīgāki par īstu sviestu, tāpēc sviesta patēriņš aug, taču augusi arī sviesta cena. Arī jogurtu patēriņš aug, jo šajā kategorijā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, pēdējos gados radīts daudz jaunu produktu,” komentē Šolks. Viņš domā, ka šī tendence – izvēlēties veselīgākus produktus – turpināsies, jo vēl ir kur augt. Proti, tradicionālo piena olbaltumvielu produktu – biezpiena un siera – patēriņš uz vienu cilvēku citās Eiropas valstīs ir lielāks, līdz ar to vēl pastāv iespējas izaugsmei. Tas nozīmē, ka ražotājiem aktīvi jāstrādā pie jauniem produktiem.

Jāpiebilst, ka pēdējos gados lēcienu piedzīvojusi arī olu ražošanas nozare. Olu patēriņš desmit gadu laikā pieaudzis vidēji par 15 olām uz vienu iedzīvotāju, kas ir būtiski.

Gan sīpoli, gan ķirbji

Pēdējos desmit gados pieaudzis arī dārzeņu un ogu patēriņš. Iedzīvotāji vairāk pirkuši sīpolus – vidēji ap 6,5 – 7 kg gadā, ķiplokus – 0,64 kg gadā. Būtiski palielinājies ķirbjaugu, kabaču, pākšaugu un paprikas patēriņš – no 4,63 kg 2007. gadā līdz 7,55 kg 2016. gadā.

Jāatzīmē, ka ķirbju audzētāji iepriekš veica izglītojošus pasākumus, stāstot pircējiem par šīs ogas priekšrocībām, un tas, iespējams, devis pozitīvus rezultātus. To apliecina kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa, sakot, ka panākumu pamatā ir skaidrojošā kampaņa, kas kopā ar “Rimi Latvia” tika aizsākta pirms pieciem sešiem gadiem. “Iepriekš patērētājs pazina tikai vienu – vecmāmiņas ķirbi, bet mēs sākām skaidrot, ka ķirbi var izmantot ne tikai marinētu salātos, bet cept, vārīt, pildīt, sautēt, gatavot zupas. Cilvēki iemācījās ēst ķirbi un atpazīt daudzās šķirnes,” atceras Edīte Strazdiņa. Pieaugušas arī ķirbju platības – 2014. gadā ķirbji tika audzēti 354 ha, bet 2017. gadā – jau 747 ha. E. Strazdiņa teic – ja izveido labu un skaidrojošu kampaņu, tad jebkuram vērtīgam dārzenim apjomus var palielināt.

Pēdējos gados uzvaras gājienu piedzīvo ķiploki – to platības augušas no 130 ha 2014. gadā līdz 500 ha 2017. gadā. Pēc CSP datiem, desmit gadu laikā palielinājies arī ķiploku patēriņš – no 0,47 kg 2007. gadā līdz 0,64 kg 2016. gadā. Pircēji ir novērtējuši ķiploku aromātiskumu, stiprumu, iemācījušies atrast jaunu izmantojumu ķiplokam, gatavojot ķiploku pulveri, pastas un citus produktus. Var prognozēt, ka vietējā ķiploka popularitāte var tikai pieaugt.

Desai un kartupeļiem – kritums

Pēc statistikas datiem redzams, ka ar katru gadu samazinās desu izstrādājumu patēriņš – no 26,04 kg 2007. gadā līdz 20,7 kg 2016. gadā. Eksperti arī šo tendenci skaidro ar to, ka pircējs aizvien biežāk savā iepirkumu groziņā liek liesākus gaļas izstrādājumus ar mazāku tauku daudzumu un tas, protams, notiek rūpēs par veselību. Der piebilst, ka šo gadu laikā sarucis arī konditorejas izstrādājumu un cukura patēriņš – attiecīgi līdz 4,88 kg un 12 kg.

Saistītie raksti

Runājot par kartupeļiem, jāteic, ka to patēriņš iepriekš svārstījās, 2010. gadā sasniedzot teju 90 kg uz vienu cilvēku, bet kopš 2013. gada tas samazinājies, sasniedzot 62 kg 2016. gadā. Viens no iemesliem, ko min eksperti, – cilvēku skaits valstī kļuvis mazāks, turklāt patērētāji maina savus ēšanas paradumus un aizvien biežāk kartupeļu vietā izvēlas rīsus, griķus vai citus produktus. Šāda tendence vērojama visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums. “Karstā vasarā cilvēki kartupeļus neēd, bet dod priekšroku salātiem, grilētiem dārzeņiem. Paredzu, ka aizvadītajā vasarā topā bijuši arbūzi un melones,” uzsver Edīte Strazdiņa.

Būtisks samazinājums – divas reizes – skāris liellopu gaļas patēriņu, kas 2016. gadā bija nedaudz vairāk par vienu kilogramu uz vienu iedzīvotāju. Nozarē strādājošie to skaidro ar grūtībām realizēt saražoto. Viena no lielākajām problēmām nozarē ir zemās iepirkuma cenas, kas varētu būt saistīts ar samērā lielo nelegālās gaļas īpatsvaru tirgū. Tieši šī iemesla dēļ gaļas liellopu audzētājiem ir izdevīgāk sešus līdz astoņus mēnešu vecus teļus eksportēt uz citām valstīm, nevis nobarot Latvijā. Piemēram, šogad augustā govs liemeņa iepirkuma cena Latvijā bija 235,13 eiro par 100 kg, kas ir par 18,7% mazāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, liecina Zemkopības ministrijas dati. Savukārt teles liemeņa iepirkuma cena Latvijā bijusi pat par 43,8% mazāka nekā vidēji ES. Faktiski cenas ir pievilcīgas patērētājam, taču tas nav veicinājis vietējās liellopu gaļas patēriņa kāpumu. Eksperti uzskata, ka tas ir stāsts par abu pušu nesatikšanos, proti, ražotājam un pircējam būtu jāsēžas pie viena galda, lai iznākumā abas puses būtu apmierinātas.

LA.lv
LE
LETA/LA.lv
Laukos
Jelgavā par septiņiem miljoniem eiro plāno būvēt veģetārās pārtikas ražotni
1 diena
LA
Laukos.lv
Laukos
Vai apdraudēta bezmaksas piena un augļu izdale skolās? Briselē spriedīs par programmas finansējumu
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Amerikāņi atjauno ‘Massey Ferguson’ traktorus
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO: Latvijā pazīstami cilvēki pauž sirsnīgus vēlējumus savai valstij
9 stundas
LA
LA.lv
Kultūra
FOTO: Latvijas simtgades stāsts izskan fantastiskā deju lielizrādē “Abas Malas”
15 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
“Dinamo” neiemet “bullīšus” un zaudē Gagarina kausa īpašniecei “Ak Bars”
13 stundas
LE
LETA
Dabā
Laika prognoze: kādi laikapstākļi sagaida valsts svētkos, un vai būs labi redzams salūts?
16 stundas
LA
LA.lv
Kultūra
VIDEO. Roze Stiebra: Nevajag Latviju saķemmēt, vienkārši jādzīvo
15 stundas