Tehnika, Tehnoloģijas

Pareiza lauku uzaršana – kļūdas un risinājumi

Ja lauku uzarsim par dziļu vai seklu, neiearsim augu atliekas, vēlāk šīs kļūdas nespēsim kompensēt ne ar sējmašīnu, ne ar kultivatoru, ne ar šļūci. Tāpēc arumam ir jābūt kvalitatīvam.

Arklu daudzveidīgais aprīkojums
“Konekesko Latvija” produktu grupas vadītājs Aivars Metla-Rozentāls zināja teikt, ka vēl pirms 20 gadiem Eiropā 90% augsnes tika arta (minimāla augsnes apstrāde, tas ir, pēc rapšiem diski vai rugaines kultivators, veikta 9% lauku, tiešā sēja 1% lauku). Pērn arti vairs tikai 60% lauku, palielinoties minimālās augsnes apstrādes īpatsvaram (35% lauku minimālā apstrāde, līdz 5% tiešā sēja). A. Metla-Rozentāls uzsvēra, ka katrs ražotājs arklu ir paredzējis darbam ar noteiktas jaudas traktoru. “Ir svarīgi to ņemt vērā, ja, piemēram, arklu paredzēts vilkt ar 200 ZS traktoru, tad to nevajag darīt ar 300 ZS traktoru, jo tādā gadījumā arkls tiek bojāts.”
Latvijā zemnieki, iegādājoties arklu, visbiežāk pievērš uzmanību tam, ir vai nav akmens aizsardzība. Taču nevajadzētu aizmirst arī par starpkorpusa attālumu un rāmja klīrensu. Jo mazāks rāmja klīrenss, jo nepieciešams lielāks starpkorpusa attālums. Ja starpkorpusa attālums būs pārāk īss, tad, arot laukus ar lielām augu atliekām, piemēram, zālāju vai pēc rudziem, var būt problēmas.
Ražotāji kā papildaprīkojumu šobrīd piedāvā jau 85 cm rāmju klīrensu. Jo ir valstis, kur zemnieki kuļ augstāk nekā tradicionāli Latvijā, bet augu atliekas ir jāiestrādā, arot arī šādās rugainēs.
Izvēloties vērstuves, jāpievērš uzmanība arī aršanas dziļumam un platumam. Līstveida vērstuvju pluss, sevišķi smagās augsnēs, to drupina.
Priekšlobītāji montējami uz arklu statīviem un ir paredzēti augu atlieku iearšanai. Priekšlobītājs ienes augu atliekas iekšā, izar vagā un parasti arums ir kvalitatīvāks nekā tos neizmantojot. Svarīgi, lai var regulēt ne tikai dziļumu, bet arī leņķi.
Par disku nažu nepieciešamību arī domas dalās, ja lauki ir labi, bez tiem var iztikt. Tie tiek izgatavoti 45 cm vai 50 cm diametrā un parasti tiek montēti pie arkla pēdējā korpusa, bet varbūt arī pie katra korpusa (šādu risinājumu izvēlas zālāju aršanai). Naža disks var būt gluds, viļņots vai robots. “Rievotā diska priekšrocība ir, arot lauku ar salmu kārtu, tam ir mazāka tendence stumt. Robotais disks izmantojams, lai sagrieztu biezas augu atliekas, viļņotais – mitru un lipīgu augšņu aršanai.” Ir disku naži ar akmens aizsardzību un bez tās.
Aršanu saimnieki veic biežāk nekā dziļirdināšanu, tāpēc arkliem ir pieejami arī tā sauktie zoles irdinātāji, ar kuriem var strādāt 15 vai 20 cm zem aršanas dziļuma. Arī zoles irdinātājus var likt visiem korpusiem vai vienam. “Esmu redzējis, ka uzliek pēdējam korpusam, taču tas nav lietderīgi, jo nākamajā braucienā ar desmittonnīgu traktoru jūs arumu samīcat,” atzīst A. Metla-Rozentāls. Efekts būs ļoti labs, ja irdinātāju uzliks, piemēram, otrajam un ceturtajam korpusam.
Pēdējā korpusa vagas paplašinātājs. Pēc tā izmantošanas arums nav pārāk skaists, “ja ir daudz augu atlieku, tad mēdz nedaudz arī zāli vilkt līdzi, taču tas ir risinājums, kā nenoblietēt arumu, strādājot ar platajām riepām, kas lielākas par 710 mm. Šis aprīkojums paplašina vagu, lai tajā var iebraukt ar plato riepu. Arklu iespējams aprīkot arī ar tā saukto on-land versiju, kas ļauj braukt blakus vagai. “Tas nozīmē, ka jūs nenomīcat izarvagu un varat braukt, ar kādām riepām gribat.”
Pakotāji pagaidām Latvijā vēl nav populāri. Lai gan parasti arums nosēžas divās trīs nedēļas, izmantojot pakotāju, augsne tiek pieblīvēta uzreiz. Pakotāju priekšrocības jūtamas sausos rudeņos un pavasaros, kad augsnē trūkst mitruma.

Arkla regulēšana
Kandavas tehnikuma skolotājs Ilgonis Ešenbergs izstāstīja, kā pareizi regulēt arklu pirms aršanas. “Arkla regulēšanā daudz var izdarīt jau sētā, pirms braucam uz lauka. Lai nav tā, ka, uz lauka sākot regulēt, tas būs jau aparts, pirms arklu būsim noregulējuši.” Arot ar maiņvērsēju arklu, jāpārbauda vertikālās atsaites, vai tās ir vienādā garumā. Apakšējām atsaitēm brīvi jākustas uz sāniem. Jāpārliecinās par traktora riepu spiedienu, lai tas uz asīm ir vienāds. “Mēs bieži vien iesperam tikai ar kāju pa riepu vai novērtējam, vai riepas vizuāli ir līdzīgas, bet spiediens riepās ļoti ietekmē aršanas kvalitāti. Ja traktors, uz vienu pusi braucot, būs sašķiebies vairāk, uz otru mazāk, arums nebūs vienāds. Ja gaisa spiediens riepās ir vienāds – arkla leņķis aršanas laikā ir vienāds.”
Jāpārliecinās, vai arkla uzkarē priekšējā ass ir vienādos attālumos no abiem galiem, proti, vai tā ir vidusstāvoklī. Vēl vajadzētu pārliecināties par nažu regulējumu. Priekšlobītāji pie visiem korpusiem jāpiemontē vienādi. Tie jānoregulē tā, lai to darba dziļums būtu 3–5 cm. Ja arklam ir uzmontēti stūrgrieži, tiem jābūt uzmontētiem uz visiem korpusiem vienādi. “Skrūvītes var atskrūvēties, var izregulēties, viss var notikt,” brīdina I. Ešenbergs.

Biežāk pieļautās kļūdas arumos
Pirmās vagas platumam jābūt vienādam arkla abās pusēs, to regulē ar pirmās vagas regulēšanas skrūvi vai hidrocilindru. Ja maina darba platumu otrajam un trešajam korpusam, tad arī pirmajam tas ir jāizmaina, tāpēc I. Ešenbergs iesaka aprīkot arklu ar hidrocilindru, lai nav jākāpj ārā no traktora. Viņš atgādina arī, ka aršanas virzieni katru gadu jāmaina. “Ja vienu gadu lauku sākam art no viena gala, tad nākamajā tas jādara no otras puses. Ja zemīti visu laiku pārvietos uz vienu pusi, veidosies kalns. Tas pats attiecas arī uz lauku galiem – vienu gadu met augsni uz āru, otru uz lauka vidu.”

Pievienot komentāru