Laukos
Politika

Brisele plāno par 5% samazināt atbalstu lauksaimniekiem. Kas būs tālāk? 0

Foto – AFP/LETA

Vakar Briselē publiskotais Eiropas Savienības 2021. – 2027. gada budžeta projekts liecina, ka iecerēts būtiski samazināt atvēlētos līdzekļus lauksaimniecības, zivsaimniecības un kohēzijas atbalstam, savukārt palielināt klimata pārmaiņu ierobežošanai, jauniešu mobilitātes veicināšanai, pētniecībai, ārējo robežu stiprināšanai un militārajai drošībai.

Kam tērēs?

Komisārs Ginters H. Etingers, kas atbild par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem, Eiropas Parlamenta deputātiem uzsvēra, ka budžets veidots, gan taupot līdzekļus, gan palielinot investīcijas. Tā kohēzijas politikas atbalstam plānots samazināt līdzekļus par 7%, lauksaimniecībai – par 5%, tiešmaksājumiem – par aptuveni 4%. “Tas tiek iesaldēts. Konverģence būs par labu lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs,” piebilda G. H. Etingers.

Viņš arī uzsvēra, ka papildu naudu plānots atvēlēt ERASMUS programmu finansēšanai, lai Eiropu iepazītu divas reizes vairāk studējošo jauniešu nekā līdz šim. Līdzekļu palielinājums sagaida arī drošību un aizsardzību. Līdz 2027. gadam aizsardzībā plānots investēt divus miljardus eiro. “Mums ir jāzina, kas ierodas Eiropā un uz kādiem tiesiskiem pamatiem. Tāpēc stingrāk jākontrolē Eiropas Savienības ārējās robežas. Savas iekšējās robežu kontroles pasākumus dalībvalstis tiks lūgtas samazināt.” Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (FRONTEX) plānots palielināt no pašreiz 1200 nodarbinātajiem līdz 10 tūkstošiem. “Ārpus Eiropas ir daudz iemeslu, kas cilvēkiem varētu likt pamest mājas. Tāpēc aktīvāk palīdzēsim kaimiņvalstīm pasaulē,” jauno budžeta tēriņu pozīciju atklāja komisārs.

Plānots izveidot arī 30 miljardu eiro rezervi neparedzētiem budžeta izdevumiem, kas ļautu ātrāk reaģēt uz notikumiem, piemēram, potenciālas finanšu krīzes gadījumā.

Komisija ierosina izveidot jaunu mehānismu, kas ES budžetu aizsargās no finanšu riskiem, kuri saistīti ar dalībvalstīs pastāvošām vispārīgām nepilnībām tiesiskuma jomā. Ierosinātie rīki savienībai ļautu apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam.

Kopumā komisija ierosina 2021. – 2027. gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās – 1,11% no ES 27 nacionālā kopienākuma (NKI).

Kur plāno ņemt naudu lielākiem tēriņiem?

Budžeta izdevumu kopējais palielinājums par 18% laikā, kad no Eiropas Savienības izstājas Lielbritānija, otrs lielākais iemaksātājs ES budžetā, ir negaidīts.

Lai iegūtu papildu līdzekļus budžetam, plānots palielināt dalībvalstu iemaksas, kā arī izmantot tā saucamos pašu ieņēmumus. Eiropas Parlamenta deputāti uzreiz šos “pašu ieņēmumus” nodevēja par jauniem nodokļiem. “Tie nav nekādi pašu resursi, tie ir jauni nodokļi, ko lielie koncerni nodos tālāk patērētājiem!” Jaunie nodokļi saistīti ar vides mērķiem, piemēram, tiek rosināts ieviest plastmasas nodokli – valsts iemaksa, kas tiks aprēķināta pēc nereciklētā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoma katrā dalībvalstī (0,80 eiro/kg). Līdzekļi Eiropas budžetā tiks iegūti arī no emisijas kvotu tirdzniecības (tiek rosināts tam atvēlēt 20%). Plānots atvēlēt arī 3% no uzņēmumu ienākumu nodokļa. “Katra dalībvalsts var brīvi lemt, kādā veidā iegūt šīs iemaksas Eiropas budžetā – vai ar aizliegumiem vai atļaujām,” uzsvēra komisārs Ginters H. Etingers. Jau izskanējusi pirmā kritika par plānotajiem ieņēmumiem, piemēram, ka digitālie koncerni joprojām nemaksās nodokļus Eiropas budžetā.

Budžeta projektā rosināts arī likvidēt visas atlaides un no 20% uz 10% samazināt apjomu, ko dalībvalstis patur, iekasēdamas muitas ieņēmumus ES budžetam (kas ir viens no “pašu resursiem”). Tas ir būtisks ierosinājums, jo attiecas arī uz Latvijas ieņēmumiem no muitas nodokļa. Lai dažu dalībvalstu iemaksas pēkšņi krasi nepieaugtu, Eiropas Komisija ierosina pastāvošo atlaižu sistēmu pakāpeniski likvidēt piecu gadu laikā.

Ko par to saka lauksaimnieki?

Pēc Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz, tikai 2026. gadā sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.

“Neraugoties uz gaidāmo ES tiešmaksājumu budžeta samazinājumu nākamajā plānošanas periodā 2021.-2028. gadam, ir jāatzīst, ka EK plānotais tiešo maksājumu pieaugums Latvijai ir solis to izlīdzināšanas virzienā. Tomēr tas vēl arvien nenodrošinās taisnīgus tiešos maksājumus, tāpēc Zemkopības ministrija turpinās visos ES līmeņos skaidrot savu nostāju. Un šīs sarunas nebūs vieglas,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

5% samazinājums kopējai lauksaimniecības politikai ir daudz labāk, nekā tika prognozēts iepriekš, komentē Maira Dzelzkalēja, Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku jumta organizācijas “COPA” viceprezidente. “Protams, lauksaimnieku sabiedrība nav priecīga, ka laikā, kad jāsaskaras ar tik daudz izaicinājumiem – klimata nepastāvīgumu, lielām cenu svārstībām, pieaugošo starptautisko konkurenci jauno starptautisko līgumu un pieaugošo prasību dēļ –, tiek samazināts kopējās lauksaimniecības politikas budžets. Latvijas zemniekiem šobrīd ir svarīgi, lai nākotnē atšķirība starp tiešmaksājumiem tiktu izlīdzināta, līdz ar to mūsu budžetam būtu jāpalielinās, nevis jāsamazinās par 4%! Ja tiešmaksājumus paredzēts samazināt par 4%, tad izskatās, ka lauku attīstībai varētu būt lielāks samazinājums par 5%. Un mums abas šīs naudas ir ļoti svarīgas, jo vienādi lielas. Būs visiem stipri kopā jāpacīnās!”

Bažas vieš arī plānotais kohēzijas fonda samazinājums Latvijai, taču M. Dzelzkalēja cer, ka mums, visticamāk, šis samazinājums varētu būt zem 5%.

Kas tālāk?

Komisija nākamajās nedēļās nāks klajā ar detalizētiem gaidāmo nozaru specifisko finanšu programmu priekšlikumiem.

Pēc tam lēmums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu vienbalsīgi un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu būs jāpieņem ES Padomei. “Laikam ir nozīme! Sarunas par pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu pārmērīgi ieilga. 2014. gads bija zaudēts gads. Mums jāpanāk, lai 2021. gads neatkārtotu 2014. gadu. Līdz ar to aizkavējās svarīgu finanšu programmu darbības sākšana un nācās atlikt projektus, kas varēja būtiski paātrināt ekonomikas atlabšanu,” uzsvēra G. H. Etingers.

Tāpēc vienošanās par budžetu būtu jāpanāk pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Sibiu samita 2019. gada 9. maijā.

LA.lv
LA
Laukos.lv
Laukos
“Rimi”: Pateicoties samazinātajam PVN, vietējās ražas pārdošanas apjomi dubultojušies
21 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Food Union” iegulda 1,12 miljonus eiro zīmola “Lakto” attīstībā
23 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Novembra nogalē Jelgavā notiks vērienīga zivsaimniecības konference
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
No jaunā gada maksāsim ne tikai par gāzi 3
2 stundas
LE
LETA-INTERFAX
Latvijā
Gobzems vai Pabriks? Vējonis atbild, kā rīkosies tālāk 1
1 stunda
LA
LA.lv
Ekonomika
Pie lidostas noticis agresīvs incidents. Apsvērs radikālus risinājumus
1 stunda
LA
LA.lv
Latvijā
Guntis Kalme: Nedomāsim, ka patriotisms ir pārliecība par savas valsts perfektumu 1
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Pie apvāršņa parādās grupējums, kas izkrāpj pamatīgas naudas summas. Andis brīdina citus
2 stundas