Bizness, Kokapstrāde

Ekoloģiski būvmateriāli pasaules tirgum no Jaunlaicenes

Jaunlaicenes pagastā uzcelta rūpnīca, kurā no trim izejvielām –  ēveļskaidas, cementa un ūdens, ražo cementētas ēveļskaidas plātnes būvniecībai un dekoratīvi akustiskiem pielietojumiem. Šis ekoloģiskais celtniecības materiāls ir pieprasīts Skandināvijas valstīs un kļūst aizvien populārāks arī Baltijā.

Pazīstams, bet cits

No pašiem pamatiem uzbūvētā rūpnīca Jaunlaicenē sāka strādāt pērn, taču oficiālā ražotnes prezentācija notika tikai pirms mēneša. Ingars Ūdris, SIA “Cewood” valdes loceklis, stāsta, ka tikai tad, kad bijusi pārliecība, ka vajadzīgā kvalitāte sasniegta, notikusi svinīga rūpnīcas atklāšana. I. Ūdris: “Vairāk nekā pusgads bija nepieciešams, līdz iemācījāmies sasniegt vajadzīgo kvalitāti. Pagāja arī laiks, kamēr visu sertificējām. Šāda materiāla, kas iepriekš bija pazīstams kā fibrolīts, ražošana principā nav nekas jauns, taču modernas tehnoloģijas nodrošina to, ka produkts ir kvalitatīvāks un vienmērīgāks. Lai arī liekas, ka ražot šādu materiālu ir vienkārši, tomēr tā tas nepavisam nav. Jaunas ražošanas līnijas iekārtu vērtība šādā rūpnīcā mērāma miljonos eiro. Ēvelei nažu komplekts vien maksā 15 000 eiro.”

“Cewood” ēveļskaidas ražo no 14 – 25 cm resniem skujkokiem, pamatā eglēm, kas zāģētas mežos, kas sertificēti FSC vai PEFC sistēmā. Šobrīd uzņēmums mēnesī pārstrādā 300 m3 koksnes, bet, kad sasniegs pilnu jaudu – 3000 m3 gatavo plātņu, mēnesī būs nepieciešami 1000 m3 koksnes.

Nemainīgi augstu materiāla kvalitāti garantē līdz niansēm izstrādātā tehnoloģija. Zāģbaļķus vispirms nomizo un tad noliek zem klajas debess nostāvēties sešus mēnešus. Šajā laikā no koksnes izdalās vielas, kas traucē skaidai labi aplipt ar cementu. Tad baļķus sazāģē klučos, kurus “sarīvē” smalkās, garās ēveļskaidās. Pēc tam ēveļskaidas samitrina, lieko ūdeni nospiež, sajauc ar cementu un iepilda formās. Tikko iepildītais materiāls diennakti nostāv 30 grādu temperatūrā. Tad istabas temperatūrā – 20 grādos – tas tiek noturēts vēl vienu mēnesi, kamēr viss liekais mitrums izreaģējis. Celtniecības plātnes tad ir gatavas izmantošanai, bet dekoratīvās 60 – 65 grādu temperatūrā žūst vēl divas trīs stundas. Pēc tam tās profilē un krāso.

Saglabā labās īpašības

Konstruktīvās celtniecības plātnes kalpo gan kā siltuma, gan skaņas izolācijas, gan norobežojošās konstrukcijas materiāls. Tās var izmantot arī kā paliekošos veidņus betonēšanai.
Siltinot ēku ārsienas no iekšpuses, plātnes darbojas kā siltuma akumulators – paņem telpas siltumu sevī un atdod to ļoti lēni. Materiālam arī labas mitruma absorbcijas īpašības – kad telpā mitruma būs par daudz, tas uzsūks to sevī un atdos to atpakaļ tad, kad mitrums būs samazinājies. Cilvēka veselībai šis materiāls ir īpaši labvēlīgs ar to, ka nesatur alergēnus, neļauj izplatīties pelējumam, sēnītēm, kaitēkļiem. Tas palīdz uzturēt telpās komfortu, kas līdzvērtīgs telpām ar iekšējo apdari no koka. Materiāls ir ugunsdrošs, nebaidās mitruma un ir ideāls mansarda tipa mājās, kur jumta stāvs vasarā ļoti uzkarst. Tas palīdz nodrošināt, ka ziemā caur jumtu siltums izdalās mazāk, bet vasarā taisni pretēji – telpa ilgāk saglabā vēsumu. Ideāli siltināt starpstāva pārsegumus, jo tā tiek iegūta arī skaņas izolācija. I. Ūdris: “Celtnieki prasa – kāpēc ārpusē apšuvumam vajadzīgas plānākas plātnes, bet iekšpusē biezākas? Parasti taču ir otrādi! Tad mēs skaidrojam, ka ēveļskaidas plātnes būs ne tik labs siltuma izolators, cik lielisks siltuma inerces noturētājs, jo tās saglabās stabilu klimatu ēkas iekšpusē.
Putu polistirols, ko plaši izmanto valstīs, kuras par ekoloģiju īpaši nesatraucas, protams, ir lētāks, taču tas neelpo. Ja vate vai polistirols 20 – 30 gados savas labās īpašības daļēji zaudē, tad šis materiāls, kas nav piesātināts ne ar līmēm, ne epoksīda sveķiem, tās būs saglabājis arī pēc 50 gadiem.”

cewood_Picture-agency_10Vajadzēs vairāk darbinieku

Šobrīd “Cewood” nodarbina 35 cilvēkus. Pēc ražotāju plāniem, strādājošo skaits uzņēmumā jau tuvāko gadu laikā dubultosies. Kas gan mudina ražotājus uz nākotni raudzīties tik optimistiski? I. Ūdris saka, ka tas ir fakts, ka šo materiālu pasaulē ļoti labi pazīst un ka Skandināvijā tas tiek plaši izmantots, būvējot sabiedriskās ēkas – skolas un bērnudārzus. Šis materiāls īpaši populārs esot Dānijā. Tur būvmateriālu veikalos šādas plātnes stāv plauktos loksnēs. Citos tirgos tas gan pārsvarā esot pasūtījuma produkts. Gan Dānijā, gan Somijā “Cewood” ir sava pārstāvniecība. Kravas ar “Cewood” plātnēm no Jaunlaicenes dodas arī uz Izraēlu, ASV un Taivānu. I. Ūdris: “Sadarbojoties ar interjera dizaineriem, arhitektiem un celtniekiem, tieši dekoratīvi akustiskās plāksnes redzam kā galveno eksporta produktu nākotnē. Strādājam pie speciālām interjera dizaina līnijām. Prognozējam, ka nākotnē augs gan Latvijas, gan vietējais Baltijas tirgus. Domāju, ka apmēram 10% saražotā pārdosim vietējā tirgū, bet 90% būs eksports.”

“Cewood” ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, ražotnes izveidē investēti pieci miljoni eiro, piesaistot arī ERAF līdzekļus un bankas finansējumu.

UZZIŅA
* Rūpnīca SIA “Cewood” darbu sākusi 2016. gadā.
* Ražo cementētas koka ēveļskaidas plātnes celtniecībai un dekoratīvi akustiskiem pielietojumiem.
* Nodarbina 35 cilvēkus.
* Eksportē produkciju uz Dāniju, Somiju, Izraēlu, 
Taivānu, ASV.
* Pieder Latvijas pilsoņiem.

“CEWOOD” plātnes
* Ekoloģiski tīras, elpojošas.
* Ugunsdrošas, nebaidās mitruma.
* Slāpē skaņu, akumulē siltumu.
* Gadiem ejot, savas īpašība nezaudē.

2 Komentāri

Pievienot komentāru