Laukos
Graudkopība

Eksperte: Rapšiem šogad augsts ražas potenciāls1

Foto – Timurs Subhankulovs

Dace Strautiņa, SIA “Baltic Agro/Tradecorp” tehniskā konsultante

Latvijas laukos uzsācies rapšu ziedēšanas trakums. Līdz pamalei, cik acis redz, saules pielieti, koši dzelteni zied ziemas rapši. Ziņas par slikti ziemojušiem vai meža zvēru nopostītiem ziemas rapšu sējumiem šogad krietni mazāk kā citus gadus.

Arī šopavasar Latvijā kopumā novērojams mitruma trūkums, tādēļ rapši šogad augumā zemāki. Agri pavasarī straujas temperatūru svārstības un intensīva augšana gan izraisīja rapšu stublāja plaisāšanos un nelielu deformāciju, bet šāda parādība nav nekas īpašs un būtiski ražas veidošanos vai veldres noturību neietekmēs.

Maija sākumā aizvadītas ievērojamas nakts salnas. Dažos reģionos tās bija pat sala līmenī, tomēr būtiskus bojājumus vai negatīvu ietekmi uz ražu tās nav atstājušas, jo kamēr rapši nav sasnieguši ziedēšanu, tie ir sala noturīgi.

Klimatiskie apstākļi rapšu sējas laikā bija labvēlīgi, sējas termiņi optimāli. Labvēlīgie augšanas apstākļi un pietiekams barības vielu daudzums rudenī, veicināja spēcīgas sakņu sistēmas attīstību rudenī, labu ziemcietību ziemā un pasargāja no klimatisko stresu nelabvēlīgās ietekmes pavasarī.

Šobrīd tiek uzsākta ziedošo rapšu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem – fungicīdiem un insekticīdiem. Rapšu ražas potenciāls vēl joprojām augsts un klimatisko faktoru neietekmēts.

Nupat visā Latvijā nolijis lietus, varam uzskatīt, ka reģionos, kur bija sācies sausuma stress, tas veiksmīgi pārvarēts. Pietiekami mitra augsne ir viens no būtiskākajiem ražas veidošanas nosacījumiem, jo pamata barības vielas 80-90% no kopēji nepieciešamā daudzuma augiem jāuzņem ar saknēm no augsnes un tam ir nepieciešami regulāri nokrišņi – 10-15 mm vai 10-15 l/1m2 ūdens lietus veidā katru nedēļu. Klimatiskie apstākļi aizvien biežāk ietekmē barības vielu uzņemšanu, radot kultūraugiem sausuma stresu, kas līdzi nes barības vielu trūkumus un kaitīgo organismu izplatību. Ja klimats mainās, mums lauksaimniekiem, arī jāspēj mainīties un pielāgoties jauniem apstākļiem.

Patlaban lauksaimniekiem tiek piedāvāts visplašākais mēslojumu klāsts – kvalitatīvi granulētie minerālmēslojumi, humīnvielas saturoši augsnes mēslojumi, ārpussakņu mikroelementu mēslojumi, kā arī biostimulatori un antistresanti. Tie ir mēslojumi ar kuriem var kompensēt trūkstošo barības vielu daudzumu, nepieļaut klimatiskos vai fitotehniskos stresus, uzlabot augsnes mikrobioloģisko aktivitāti, kā rezultātā, uzlabojas arī kultūraugu slimību noturība un mazinās kaitēkļu invāzijas.

Mans ieteikums zemniekiem būtu – pārdomāt lietoto mēslošanas līdzekļu veidus, to lietošanas devas un paņēmienus. Sekot līdzi augsnes auglības stāvoklim. Augu aizsardzības tehnoloģijās iekļaut arī ārpussakņu mēslojumus un antistresantus.

Ja vēlaties plānoto ražību maksimāli pietuvināt potenciāli iespējamajai, jādažādo tehnoloģijas un jāizvēlas tikai kvalitatīvi mēslojumi no pazīstamiem ražotājiem un tirgotājiem.

LA.lv