Latvijā, Politika

Prasību par 200 eiro ienākumu uzrādīšanu biosaimniekiem ieviesīs ļoti mēreni un rāmi

Bioloģiskajiem lauksaimiekiem nākamgad jārēķinās ar likumdošanas jauninājumu, kas paredz obligātu 200 eiro ieņēmumu uzrādīšanu no viena hektāra, lai saimniecība kvalificētos attiecīgajām subsīdijām. Kā portāla “laukos.lv” rīkotajā diskusijā norādija Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, jaunās normas ieviešana notiks mēreni un rāmi – pirmo reizi Lauku atbalsta dienests kopā ar sertificētājiem to skatīs tikai 2018. gadā.

“Trīs gadu laikā bioloģiskās platības Latvijā pieaugušas par 30%, tikpat kā 100 000 ha ir pieteikti klāt, līdz ar to nauda tērējas vairāk, nekā perioda sākumā bijām ieplānojuši. Bet tas nenozīmē, ka naudas nav. Mums ir 152 miljoni eiro, kuru visus noteikti arī izmaksāsim. Tomēr, ja vieglprātīgi turpināsim maksāt tāpat kā līdz šim, nemainot sistēmu, tad ar laiku naudas vairs nebūs. Tieši tādēļ ministrija kopā ar nevalstiskajām organizācijām domā, kā sistēmu sakārtot tā, lai naudu saņemtu tie godprātīgie bioloģiskie saimnieki, kuri reāli ražo produkciju un piedāvā to tirgum,” skaidroja Krieviņa.

Viņa arī norādīja, ka biolauksaimniekiem būs iespēja pierādīt ieņēmumus par diviem gadiem – par 2016. un 2017. gadu, bet iestādes izvēlēsies saimniekam visizdevīgāko un augstāko rādītāju. Trim kultūrām – ķimenēm, koriandram un mārdadžiem – mainīti kultūrkodi, turpmāk klasificējot kā laukaugus un samazinot likmi no 399 eiro uz 107 eiro par hektāru, jo šīs kultūras nav kā klasisks ārstniecības augs vai garšaugs, kuram būtu nepieciešami lieli līdzekļi, arī tehnoloģija līdzīga graudaugiem.

Tāpat ministrijas pārstāve atzina, ka atbalsta pretendentu loka sašaurināšana varētu izvērsties par labu pašas nozares attīstībai.

“No vienas puses, sašaurinām pretendentu loku, bet, no otras, ar šiem soļiem stiprinām tos bioloģiskos lauksaimniekus, kuri ienākuši sistēmā. Jo nav taču jēgas vienkārši maksāt atbalstu, ja patērētāji pretī nesaņem pietiekami daudz kvalitatīvas bioloģiskas produkcijas. Šobrīd nozarei vēl ir samērā lēna tirgus atdeve. Dažkārt vērojama tendence, ka bioloģiskie lauksaimnieki saražo produktu, bet realizē to veikalos nevis kā bioloģisko, bet gan kā parasto – konvencionālo produktu. Un tad bieži rodas jautājums – kāpēc mēs maksājam šo atbalstu, lai saimnieki kādu iemeslu dēļ (iespējams, objektīvu) tā darītu. Domāju, ka jāstiprina jau esošie 4000 bioloģiskie saimnieki, kuri ir sistēmā, lai arvien vairāk produkcijas nonāktu līdz patērētājam,” norādīja Krieviņa.

Savukārt LAD direktore Anna Vītola-Helviga atzina – runnājot ar lauksaimniekiem, gadoties dzirdēt – jā, pieder tikai daži gaļas lopi, nu nevarēs neko izpildīt. Bet tad atklājas, ka saimniecībā ir arī hektārs zemeņu un ar to gan varēs prasības nosegt. ” Nākamgad sankcijas nepiemēros, tā ka katram jau tagad jāpadomā, kā dažādot saimniekošanu un kādi būs ieņēmumi nākotnē,” sacīja LAD direktore.

Saistībā ar sankcijām tika norādīts – ja pirmo reizi konstatēs, ka nav 200 eiro ieņēmumu, sekos tikai brīdinājums, otro reizi – 10% atvilkums, un trešajā gadā tie būs 25% no bioloģiskā atbalsta apjoma.

Tikmēr Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas vadītājs Giustavs Norkārklis rezumēja, ka lēmums par 200 eiro no hektāra uzrādīšanu nav pieņemts pēdējā brīdī, – jau pirms gada bija attiecīgas diskusijas, un arī iepriekšējā periodā saimniecībām bija jāuzrāda ieņēmumi.

Jau vēstīts, ka Latvijā ir 4088 bioloģiskās saimniecības, to kopējās platības aizņem 258 000 hektāru, bet vidējais lielums ir 63 hektāri.Salīdzinājumā ar pārējām platībām bioloģisko īpatsvars ir apmēram 15%.
Atbalstā platību maksājumos kopš 2004.gada nozare saņēmusi 233 miljonus eiro, ievērojams atbalsts ir arī no dažādiem investīciju pasākumiem. Laikā līdz 2020.gadam nozare saņems 152 miljonu eiro subsīdijas.

Pilnu 24.maija diskusijas ierakstu iespējams noskatīties laukos.lv sadaļā ” Bio”

4 Komentāri

  1. Kāpēc mēs ejam kā dzērājs, no viena grāvja otrā? Lielās industriālās saimniecības saimnieko videi ļoti nedraudzīgā veidā. Neievēro agrotehniskās prasības ievērot pareizu laukaugu seku vai pareizi sastrādāt zemi. Lai tā rezultātā nemazinātos ražība, lieto lielos daudzumos ķīmiju un min. mēslojumu. Bet, tā saucamie bioloģiskie lauksaimnieki, nemaz nelieto min. mēslojumus ne arī ķīmiskos līdzekļus. Tā rezultātā viņiem aug labība uz pusēm ar nezālēm. Tāda produkcija ir ļoti mazvērtīga. Kāpēc mēs nevaram iet zelta vidus ceļu? Iemesls ir ar nodokļiem nesamērīgi apliktā dīzeļ degviela. Ar tik dārgu degvielu nevar pilnvērtīgi pareizi sastrādāt zemi un saimniekot videi draudzīgi.

    1. nu tik mēreni , ka lai palielinātu ienākumus dot tev veselu gadu , kurš jau pusē….diezvai es savu gaļas ganāmpulku varēšu tik strauji palielināt …nu nedzimst pa divi teļi un cena ar nav dubultā ……. var būt sēt kaut ko vairāk , bet man graudkopības tehnikas, noliktavas un kaltes…. jāsaka -ibio…..kur viņi bij plānošanas sākumā?

  2. valstij arī jāsargā un jānodrošina savs tirgus, lai zemnieks vai arī cits ražotājs varētu savu preci pārdot, nevis piepildīt nekontrolētu apšaubāmas kvalitātes un izcelsmes preču tirgu, vietējo iedzenot attālā stūrī ar savu produkciju, un pavēlot samaksāt nodokļus nodrošināt ieņēmumus.

Pievienot komentāru