Meži, Mežsaimniecība

Foto. Konkursa “Sakoptākais mežs” žūrija – pie pusfinālistiem Latgalē

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa “Sakoptākais mežs” žūrija aizvadījusi otro meža īpašumu vērtēšanas izbraukumu, vērtējot trīs meža īpašumus Latgalē – “Valču Dzirnavas” Baltinavas novadā, “Bradi” Rugāju novadā un “Urbāni” Rēzeknes novadā, kur katrā piemērotas atšķirīgas meža apsaimniekošanas metodes.

Īpašuma „Valču Dzirnavas” saimnieks Rūdolfs Rusiņš, apsaimniekojot vairāk nekā 90 hektārus zemes, kā vienu no saviem izaicinājumiem ir izvirzījis neapsaimniekoto lauksaimniecības zemju apmežošanu. Par spīti grūtībām, ko prasa šāda veida zemes apsaimniekošana, Rūdolfs savus brīvos resursus, kā arī laiku iegulda meža stādīšanā, iegādājoties kvalitatīvus stādus. Tāpat saimnieks uzskata, ka mežs viņam ar ģimeni ir ilgtermiņa projekts, kura augļus plānots sākt izmantot tikai pēc vairākiem gadiem.

Īpašuma “Bradi” saimnieks Egons Matisāns meža kopšanu uzskata par savu ikdienu, jo, kā pats saka, mežsaimniecība viņam ir darbs, bizness un hobijs vienlaikus. Egonu saista meža ainava, tāpēc arī pie katra meža stūrīša ir piestrādāts, liekot lietā kā akadēmiskās zināšanas, tā arī praksē gūto pieredzi.

Savukārt īpašuma “Urbāni” saimnieks Lars Georgs Hedlunds savā zemē izvēlējies veidot mežu plantācijas, audzējot Karēlijas bērzus, sudrabegles, lapegles un citas audzes.

“Prieks par to, cik vērienīgi un pamatīgi saimnieki strādā savā mežā. Meža īpašniekiem ir šī pareizā doma, ka cilvēks, kopjot noteiktas platības un prātīgi saimniekojot savā mežā, var arī pabarot savu ģimeni. Šī doma gadu no gada Latvijā pieņemas spēkā. Arī es domāju, ka tas ir lielisks, ilgtspējīgs modelis, kad tu nevis balsties kaut kādās iedomātās vērtībās, bet gan strādā savā mežā, ieguldi tur darbu un zināšanas, apzinoties riskus. Manuprāt, tā ir tāda ļoti forša „stāvēšana uz zemes” laikmetā, kad nevar atšķirt melus no patiesības. Koks ir zināma patiesība – tu zini, kā tas augs, un zini, ka savai nākamajai paaudzei varēsi atstāt mežu,” teic biologs, pētnieks un konkursa žūrijas loceklis Māris Olte.

Konkursa „Sakoptākais mežs” žūriju pārstāv 12 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži” pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei” veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte un Mazpulku padomes vadītāja Ilze Kļava.

Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies vēl vienā izbraukumā – 16. augustā, lai apciemotu īpašuma „Skudrukalni” īpašnieku Alūksnes novadā, īpašuma „Skudras” saimnieku Naukšēnu novadā un īpašuma „Reināti” saimnieku Mazsalacas novadā. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža” titulu. Mediju pārstāvji ir aicināti pievienoties pēdējā žūrijas izbraukumā, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem.

Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla iegādei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai „Zelta čiekurs” nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība, informatīvais sadarbības partneris ir portāls laukos.lv.

Pievienot komentāru