Laukos
Dārzeņi un augļi

FOTO: Ziedu piedāvājums tirgū liels; vietējo tulpju tikpat kā nav1


Rīgas Centrāltirgus 8.martā.
Rīgas Centrāltirgus 8.martā.
Foto: Valdis Semjonovs

Starptautiskajā Sieviešu dienas tirdziņā, kas šodien priecē Rīgas Centrāltirgus (RCT) apmeklētājus, vīrieši steidz gādāt mīļotajām dāmām tulpes un narcises, mājražotāji un zemnieki galdā ceļ kūpinātas ribiņas, speķi, rudzu maizi, kēksus, mājās ražotu vīnu un citus gardumus. “Arī mēs svinam svētkus!” laipni un ar dzīvi apmierināti ir gan tirgotāji, gan tirgus viesi.

Vietējo ziedu tirgū maz
Lai gan ziedu izvēle tirgū patiešām ļoti plaša, vietējās tulpes atrodam tikai divās vietās. Pārsvarā klientiem šeit tiek piedāvāti ziedi, kas Latvijā ieceļojuši no Polijas vai Holandes. “Tulpes audzēju kopš 1986. gada. Vai tas ir mans maizes darbs? Nē, tas ir vaļasprieks,” stāsta vīrs gados Zigurds, kuram, palīgos šodien nācis dēls Ziedonis. Sieviešu dienā viņus tirgū atradīsies ik gadu, tā jau izveidojusies par sava veida tradīciju.

“Cilvēki labprātāk izvēlas vietējos ziedus, protams, ja ir piedāvājums. Taču šis vaļasprieks nenes lielu peļņu, tādēļ pārsvarā tirgū atradīsies poļu vai holandiešu tulpes. Redziet, mums atlikusi tikai viena buntīte, lai gan atbraucām ar kādām simts. Šeit šiverējam jau kopš astoņiem rītā,” stāsta Ziedonis. Gadu laikā Iecavā audzētos tēva un dēla ziedus iecienījuši pastāvīgie klienti, kuri 8. martā vienmēr piekāpj pēc puķēm tieši šeit.

Vietējās puķes tirgū šodien piedāvā arī Ligita ar kungu, kuri ziedus audzē Jūrmalā. Arī viņiem šis vairāk ir vaļasprieks, nevis iztikas avots. “Izvēlamies audzēt narcises, mazāk tulpes. Mums lielas galvassāpes sagādā ūdens žurkas, ar kurām cīnīties ir teju neiespējami. Viņām garšo tulpes, bet narcises nē, laikam tādēļ, ka sīvākas.” Ligita novērojusi, vietējo puķu audzētāju tirgū ar gadiem paliek arvien mazāk. “Vecie vairs nevar, jaunajiem citas intereses.”

Garšo speķis, rupjmaize un salds vīns
Cilvēku rinda veidojas pie mājražotājas Edītes Staltes stenda. Uzņēmums “Ražots Salacgrīvā” piedāvā kārdinoši smaržojošas putraimdesas, kūpinātas ribiņas, cauraudzīti, kūpinātu speķi un pašu rokām ceptu maizi.

“Šajā biznesā esmu četrus gadus, tas ir mans un mana vīra kopdarbs. Es cepu maizi, tirgojos, savukārt vīrs kūpina gaļu. Mums ļoti patīk tas, ko darām, tas ir arī mūsu maizes darbs,” stāsta Edīte, kurai pļāpām šodien nav daudz laika, klienti stāv rindā un gaida, kad varēs iegādāties kādu mājās ražotu labumu.

Zemnieku saimniecības “Kaspari” stendā šodien darbojas paši īpašnieki – Vita un Leonīds. Tumē, Tukuma novadā viņi audzē augļus un ogas, un ražo vīnu no pašu audzētām, kvalitatīvām izejvielām, kā arī ir bitenieki.

“Šodien galdā ceļam ievārījumus, medu, vīnu. Mūsu saimniecībai ir jau divdesmit gadi, bet vīnu darinām gadus desmit. Esam ievērojuši, ka klientiem vairāk garšo saldie vīni, piemēram, upeņu un ķiršu jau ir izpārdoti.” Taujāti, kādēļ šodien izvēlējušies tirgoties tieši RCT? Saimnieki atbild: “Arī mēs svinam svētkus!” Savukārt uzņēmums “Dabas maize” piedāvā dažāda veida rudzu maizes, kēksus un biezpienmaizes. Visvairāk klientiem garšojot rudzu maize ar ķimenēm un sēklām, kēksi ar sukādēm, dzērvenēm un burkāniem.
Foto: Valdis Semjonovs

Galerijas nosaukums

LA.lv