Laukos
Gaļa un zivis

Liellopi ar japāņu saknēm. Kā “Lāses AM” audzē “staigājošos steikus”1

Foto: Dace Meldere

Jautājumi. Kādas ir barības normas zīdītājgovīm? RUTA MADONAS NOVADĀ
Vēlos vairāk uzzināt par gaļas lopu šķirni, ko dēvē par “staigājošo steiku”!
INGA BAUSKAS NOVADĀ

 

Svarīgs sausnas saturs

Zīdītājgovis ir gaļas liellopi, kas netiek slaukti piena iegūšanai; tie ganās kopā ar teļiem līdz to atšķiršanai (līdz 7 mēnešiem).

SIA “Lāses AM” īpašniece Dace Meldere stāsta – barības devas nosaka, ņemot vērā dzīvnieku dzīvmasu, jo liellopiem neatkarīgi no to izmantošanas veida uz 100 kg dzīvmasas jāparedz 3 kg sausnas. Lai neveidotos spurekļa acidoze, barības devai vismaz 60% jābūt rupjajai lopbarībai un 40% spēkbarībai. Tas nozīmē, ka vienai zīdītājgovij ar 800 kg dzīvmasu diennaktī jāuzņem 24 kg sausnas.

Liellopu pareizai ēdināšanai ir ļoti liela nozīme ganāmpulka veselības un produktivitātes nodrošināšanā. Ja zīdītājgovis regulāri uzņem sev visas nepieciešamās barības vielas, tās regulāri meklējas, jo nezaudē ķermeņa kondīciju pēc atnešanās, tā samazinot tukšo dienu skaitu, kas ļoti svarīgi saimniecības ekonomikai.

 

Jāsēj zālāji

Bioloģiskajā saimniecībā “Lāses AM” liellopu vajadzībām sēj zālājus ganībām, siena un skābsiena ieguvei, kā arī audzē graudaugus. Siena un skābsiena ieguvei izmanto maisījumu Rulons (tam pievieno arī virsaugu), kura sastāvā ir sarkanais āboliņš un augstražīgas daudzgadīgās stiebrzāles. Pļaušanai un ganīšanai sēj maisījumu Nasing Spešl (sēj ar virs­augu) – tas ir augstražīgs zālāju maisījums ar balto un sarkano āboliņu, augsnes izvēles ziņā mazprasīgs. Intensīvai un ilgstošai ganīšanai izmanto zālāju maisījumu Intensiv Plus – tā sastāvā ir baltais un sarkanais āboliņš, arī dažādas apakšzāles. Pirmos pļāvumus visos šajos zālāju maisījumos parasti izmanto siena sagatavošanai. Kā virsaugu sēj viengadīgo aireni, jo tā veido lielu zaļās masas ražu jau pirmajā gadā. Zālāju maisījumu izsējas normas ir ap 42 kg/ha, kur 10 kg/ha veido virsaugs.

Lai zālāji būtu ilgmūžīgāki un saglabātu augstražību, tie pareizi jāapsaimnieko: pavasarī un rudenī lauki jāmēslo, bet pavasarī jāecē. Vēl arī jākaļķo, vadoties pēc augšņu agroķīmiskajām analīzēm.

“Pirmajā gadā pēc zālāju sējas iegūstam divus, bet nākamajā – jau trīs pļāvumus. Lai saprastu iegūtās barības kvalitāti, pļāvumus iezīmējam, piemēram, vienu pļāvumu ar baltas krāsas plēvi, otru ar zaļu, trešo – ar baltu un zaļu krāsu. Tad veicam pļāvumu barības analīzes, lai iegūtu vidējos rādītājus un aprēķinātu nepieciešamo barības devu attiecīgajai liellopu grupai,” stāsta “Lāses AM” saimniece.

 

Miltu un skābsiena maisījums

Saimniecībā audzē bioloģiskos ziemas kviešus. Papildus iegādājas miežus un auzas. Graudus samaļ, gatavo miltu maisījumu, tam pievieno minerālbarības maisījumu (ar vitamīniem, makro- un mikroelementiem), kas vajadzīgs pareizai attīstībai un darbībai organismā. Zīdītājgovīm miltu maisījumu dod 2 kg, bet nobarojamiem buļļiem – 4 kg diennaktī.

Sastāvdaļas sajauc barības mikserī, tā paaugstinot produktivitāti un sagremojamību, tad arī mazāk enerģijas tiek tērēts barības sagremošanai, samazinās tās zudumi. Piemēram, atšķirtajiem liellopiem barības mikserī maisa divus skābsiena ruļļus ar kopproteīnu 18–19% un 150 kg miltu maisījuma. Šādu daudzumu izbaro divas reizes dienā 40 jaunlopiem.

 

Liellopi ar japāņu saknēm

Foto: Dace Meldere

Patlaban SIA “Lāses AM” ir 180 zīdītājgovju, to skaitā ir vairākas Wagyu tīršķirnes gaļas govis. Tā ir ekstensīva liellopu gaļas šķirne, kas cēlusies Japānā (tulkojumā Wa nozīmē “japāņu” un gyu – “govs”). Dzīvnieki ir ar ragiem, bet pēdējos gados veido arī bezragu līnijas, apmatojums melns vai sarkans. Wagyu govju dzīvmasa ir no 450 līdz 560 kg, augstums krustos 128 cm, pieaugušu buļļu dzīvmasa ir ap 940 kg, augstums krustos 142 cm. Dzimumgatavību sasniedz 2,5–3 gadu vecumā.

Šķirnei raksturīga ilgmūžība (18 gadu), izteikta meklēšanās, viegla atnešanās. Teļi dzimst nelieli (ap 25 kg), telītes 200 dienu vecumā sver 170 kg, bullīši 200 kg. Šķirne piemērota arī bioloģiskajai audzēšanai.

Lai iegūtu izcilu gaļu, nobarojamos buļļus audzē līdz četru gadu vecumam un kauj, kad tie sasnieguši 840 kg dzīvsvaru.

Sākotnēji Wagyu liellopi tika izmantoti lauksaimniecībā to fiziskās izturības dēļ. Šī izvēle labvēlīgi ietekmēja dzīvnieku muskuļu un tauku attīstību, rezultātā viscaur ķermenī izveidojās marmorējums (intramuskulārie tauki). Wagyu bieži dēvē par staigājošo steiku”, jo lopam jebkuru ķermeņa daļu veido intramuskulārie tauki.

Viens steika gabals var maksāt līdz pat 2000 ASV dolāru. Wagyu liellopu gaļa ir veselīga, garšīga, maiga, mutē kūstoša, ar īpašu garšu un aromātu – to augsti novērtējuši pavāri un restorāni visā pasaulē.

LA.lv