Meži, Mežsaimniecība

Gaujas nacionālajā parkā “nomizotas” priedes

Lasītāji satraukti vēsta, ka Gaujas nacionālajā parkā starp Auciemu un Pielekšiem pie Ķemeru mājas paveroties šausminoša aina – tur vairākām priedēm nomizota miza.

Lai gan varētu domāt, ka varas darbus pret dzīvo dabu un priedēm pastrādājuši kādi ļaundari un dabas nīdēji, tomēr tā nav. Gaujas Nacionālajā parkā veikta tā dēvētā koku gredzenošana, kuras rezultātā radušies sausokņi un kritalas, kas ir mītnes vieta daudzām augu un dzīvnieku sugām.

Koku gredzenošana veikta valstij piederošā mežā, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā un dabas lieguma zonā, kur nav atļauta koku ciršana saimnieciskiem mērķiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Šādas rīcības mērķis ir panākt, lai vidēji uz vienu hektāru būtu vismaz 20 kubikmetru atmirušas koksnes, ja konkrētās mežaudzes specifikas dēļ tā nespēj veidoties dabiskā ceļā.

Kā “Latvijas Avīze” jau rakstīja, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību atsevišķās vietās Gaujas Nacionālā parka teritorijā, saskaņā ar biologu secinājumiem, bija nepieciešams veicināt mirušās koksnes veidošanos. Lai to panāktu, jau pirms vairākiem gadiem veikta koku gredzenošana, kas veicina stāvoši nokaltušu koku veidošanos.

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte, meža ekologs Sandra Ikauniece skaidro, ka no visām sugām mežā 20% līdz 30% saistītas ar mirušo koksni, tajā skaitā ķērpji, sūnas, sēnes, bezmugurkaulnieki, putni un sīkie grauzēji. Stāvošos nokaltušos kokos var dzīvot dažādas vaboles un citi sīki bezmugurkaulnieki, kuri bieži pārtikā izmanto meža kaitēkļus. Tā kā to dzīvošanai nav piemēroti augoši koki, nokaltušu koku klātbūtne, kas ir mājvieta koku kaitēkļu iznīcinātājiem, ir ļoti svarīga meža veselības saglabāšanai.

Sausokņi un kritalas mežā veidojas arī dabiski, taču tas notiek daudz ilgākā laika posmā un tikmēr var ievērojami mazināties no sausas koksnes atkarīgo sugu izplatība.

Lieguma zonas tiešais mērķis ir sugām vajadzīgo apstākļu nodrošināšana, kas parasti izdarāms neiejaucoties dabiskajos apstākļos, bet reizēm vajadzīga cilvēka palīdzība atbilstošu apstākļu veidošanā, īpaši ja iepriekš cilvēks ar savu darbošanos ir šādus apstākļus izslēdzis, piemēram, izveidojot plantācijas tipa mežu, kas ir nedraudzīgs gan putnu sugu daudzveidībai, gan vaboļu un citu meža iemītnieku daudzveidībai.

Priežu gredzenošana notikusi projekta “Biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” ietvaros. Tā budžets ir 823 243 eiro, no kuriem 493 946 eiro ir Eiropas Komisijas iniciatīvas LIFE+ finansējums.

Vairāk informācijas projekta mājaslapā: http://for-rest.daba.gov.lv/public/

23 Komentāri

  1. Cik miljonus nodokļu maksātāju naudas šis pasākums izmaksāja ?
    Kāda amatpersona izvētēja un pieņēma lēmumu par tā lietderību?
    Kā tiek mērīti projekta rezultāti?

  2. 800 000 eur par dzīvu koku mokošu un lēnu nobendēšanu, un, neskatoties uz to, ka Latvija ir “kritalu lielvalsts”. Mums jau tā ir 70 miljoni kbm mirušās koksnes. DAP plus “zaļie” piebāž kabatas un vēderus, bet koki bezjēdzīgi mirst! Un tas ir Gaujas Nacionālajā parkā! Ārprāts , kas notiek šo alkatīgo naudas rausēju dēļ!

  3. Mans vecaistēvs tās priedes tur stādīja. Un tagad tās ir iznīcinātas. Kā tā var rīkoties? Tā jau nav Dabas pārvalde, tā ir koku deīrāšanas pārvalde! Man vecaistāvs NEKAD neatļāva kokam noraut mizu. Vēlos, lai LA noskaidro – KURŠ parakstīja šādu atļauju? KURŠ par kaut ko šādu atļāva vēl samaksāt nodokļu maksātāju naudu?

    1. Man ir jautājums – kur skatās vides ministrs? Kuram ir samaksāti 800 000 Eiro par šo noziegumu pret vidi? Turklāt mūsu Nacionālajā parkā! Ir normāli, ja izaugušo koksni izstrādājam un vietā iestādām jaunus kokus, bet te – bezjēdzīgi izvarota daba? Vēlos redzēt Vides ministra komentāru par šo!

  4. Izvarotais priežu damaksnis pie Romulas (Gaujas malā, netālu no Cēsīm) ir mans jaunībā koptais mežs. Ļoti priecājos, ka tagad manas tikko stādītās priedītes nograuž 3.gadā lielais priežu smecernieks- slava DAP.

  5. Latvijas ornitologi rosinās, lai koku mizošana tiek iestrādāta likumdošanā kā obligāta prasība visiem meža īpašniekiem – jānomizo vismaz 30 koki uz hektāru. Tas būtiski palielinās meža putnu daudzumu Latvijā, it īpaši mežirbes, pupuķu un zaļās vārnas populāciju.

  6. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte, meža ekologs Sandra Ikauniece skaidro…. es nesapratu – vai šis ir oficiālais DAP un VARAM viedoklis par šo nodarījumu pret parku, vai kāds privāts izteikums??

  7. Kurš deva atļauju vandāļiem izvarot kokus? ….Koku gredzenošana veikta valstij piederošā mežā, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā un dabas lieguma zonā, kur nav atļauta koku ciršana saimnieciskiem mērķiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.

  8. Jo tālāk, jo trakāk! Kur ir “dižkunga” Gerharda atbilde par šo briesmu darbu??? Tantiņai uz kājām uzbrauca – visi piedeva, riepu dedzināšanu – piedeva, tagad kokus dīrā – arī piedot?

  9. Ejiet visi uz poda – mēs esam tie, kas visu nosaka Latvijas Nacionālajos parkos un rezervātos! Un tā ir mūsu nauda, ko tērējam – nav jūsu darīšana

  10. Nevajag tik traki sastresoties, tas nav Jūsu, ne mans īpašums. Biju seminārā, neatceros par kādu tēmu, bet stāstīja, ka vienā valstī ik pa 7 gadiem kontrolēti dedzina priežu pamežu, simtu ha platībā. Tas arī bija kkāds valstiski nozīmīgs parks. Ko lai tās valsts iedzīvotaji par to domā? Tas, ka GNP nomizos dažus kokus, nekas traks nenotiks

  11. Jauna sieviete man kaimiņos cīnās ar vēzi un birokrātiju, lai valsts apmaksātu apmēram 1500 EUR ārstēšanai. 800 000 tiek iztērēti kaut kādas Ikaunieces bezjēdzīgām izpriecām.
    Cilvēki, kur mēs dzīvojam? Kad šie murgi beigsies!

    1. Diemžēl nerezu , ka kaut kas mainīsies, kamēr cilvēki nesāks domāt ar galvām. Lielas summas tiek saziedotas dažādās labdarības akcijās vēža slimniekiem, nesaprotot, ka tajā pašā laikā miljoni tiek pievākti no naudām ,m kas pienāktos tai pašai veselībai, drošībai , izglītībai.
      Piemēri
      Projekts Putni Ādažos- par 1,5 milj saskaitīti 15. pupuķi,
      ProjektsMazā ērgļa aizsardzība 2,2 milj, rezultāti nezināmi
      Projekts Dabas skaitīšana, rezultāti nezināmi u.t.t.
      Un šādām pseidozaļo izpriecām, dabas aizsardzības mērcē, katru gadu miljonus vajag vairāk un vairāk, jo ikauniečķerusveidīgie atraduši labu robu, kā parazitēt uz sabiedrības rēķina.

  12. Pirms kāda laika sāku lasīt laukos.lv mežu sadaļu. Secinu, ka šī sadaļa izveidota populārajam sauklim – informācijas karš, kad viena iedzīvotāju daļa (lasi – mežinieki, jebkurā to izpausmē vai iedzīvotāji – bļauri) tiek baroti ar informāciju par vides aizstāvju darbībām LV…
    Lielais vairums no komentētājiem satraucas ka 800 000 EUR tiek piešķirti šādai akcijai, tajā pašā laikā, neredzu nevienu vaimanu, kad komersanti iegūst miljoniem euro tehnikas modernizācijai..tad tas ir normāli? Vai LV zinātnei un dabas aizsardzībai tiek piešķirti samērīgi līdzekļi salīdzinot ar citām ES valstīm? Domāju, ka nē. Vai piesaistos Latvijas zinātnei ES fondu naudu (šajā gadījumā ap EUR 500 000) tiek nodarīts lielāks ļaunums dabai, kā iegūstot miljonus EUR jaunu hārvesteru iegādei???
    Bet pamatjautājums jau paliek viens – ja šis ir portāls, kas sludina mežs=nauda, tad šis un citi raksti ir tieši laikā…

  13. Redzi viedokli, harvestera pircējs nevienam neuzbāžas ar savu vienīgo patiesību, viņš strādā un maksā valstij nodokļus.Visādas ikaunieces šo nodokļu naudu tērē , dara to pa kluso un vēl skalo smadzenes , ka ir vienīgā un īstenā dabas aizstāve.

  14. Runa jau ir par aizdomāšanos izpildīt šādu priedes atmizošanu veselīgā, produktīvā audzē, ja šādu koku mūsu mežos ir tūkstošiem. Un tas tikai tādēļ, lai būtu ērtāk,
    nebūtu jāmeklē un tālu jābrauc un lai uzrakstītu projektam atskaiti. Privātajam meža īpašniekam par nieka 0,1 ha biotopa it kā sagandēšanu, VARAMs liek maksāt desmitiem tūkst Eur soda naudas, neapjēdzot, ka pašu darbības ir daudz daudz atbaidošākas. Un zinot, ka biotops nevar apstāvēt mūžigi, ja tas atzīmēts ar noteiktu lakswtaugu vai koku sugu vai ko citu. Vistrakākasi ir tasp-0 kas noticis ar GNP vadību un cilvēkiem, ja tiek pieļauta šada atbaidoša darbība. Visa informatīvā terlpa ir piln ar to, kā GNP darninieki uzmana makšķerniekus utt., bet tagad – visss labi. Vai tiešam nauda spēj tik drausmīgi aimiglot acis??? Tas nozīmē, ka dzīvojam trūkumā.

  15. Šito visu lasot rodas jautājums – ar ko savā amatā nodarbojas Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs Juris Jātnieks? Pārvalde atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, koki apzināti tiek iznīcināti turpat viņa acu priekšā, reakcijas nekādas?

  16. Pēteris Vollēbens “Koku slepenā dzīve” Zvaigzne ABC” 24. lpp. ….. ”
    … To dara, metra augstumā no zemes kokam izgriežot mizas sloksni, lai
    tas aizietu bojā. …..Izklausās brutāli? Ir jau arī, jo tā ir lēna koku
    nāve, un tāpēc es tā vairs nekad nedarīšu.” Ak, bet mums ir koku mīļi
    (??????), kas tā dara un daris……
    Dedzinātāju brigāde, lūdzu, izlasiet nupat latviski izdoto Vollēbena
    grāmatu Koku slepenā dzīve. Āaāāāāārprāts, ko par Jūsu sadismu savā
    starpā viens otram raida meža iemītnieki, apdegušie, pusapdegušie,
    raugoties uz sadegušajiem!!!! Lūdzu, lūdzu, nesauciet sevi par dabas
    draugiem, ļoti Jūs lūdzu!!!!! Pareizi raksta Daugavietes kundze- dabā
    viss mainās ar gadiem un gadu desmitiem, un nekādu Status quo saglabāt
    nav iespējams. Ja tik vien pat nav saprotams, tad no jums vajag slēpt
    sērkociņus!!!!

Pievienot komentāru