Laukos
Politika

Gerhards: ES vides prasībām lauksaimniecībā jābūt atbilstošām dalībvalsts finansējumam1

Foto: LETA/Edijs Pālens

Eiropas Savienības (ES) vides un klimata prasību kopumam ir jābūt samērīgam ar dalībvalstīm piešķirto finansējumu, pirmdien gaidāmajā lauksaimniecības nozares lauksaimniecības ministru sanāksmē Briselē akcentēs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Pirmdien, 15. jūlijā, zemkopības ministrs piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kur turpināsies ministru diskusijas par to, kādiem ir jābūt nosacījumiem, kas regulēs Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) no 2021. līdz 2027. gadam.

Sanāksmē notiks viedokļu apmaiņa par vienu no būtiskākajiem KLP nosacījumu blokiem, kas saistīti ar paaugstinātu vides un klimata prasību noteikšanu lauksaimniekiem.

Atbilstoši jau esošajiem nosacījumiem, lauksaimnieki izpilda apjomīgu vides un klimata obligāto prasību kopumu. Jaunu prasību izpilde lauksaimniekiem nozīmēs izmaksu celšanos.

Tā kā Eiropas Komisijas (EK) paredzētais finansējums dalībvalstu starpā būtiski atšķiras, Latvija uzskata, ka KLP vides un klimata prasību kopumam ir jābūt samērīgam ar dalībvalstīm piešķirto finansējumu, proti, pasākumiem ir jābūt pietiekami līdzsvarotiem attiecībā pret KLP atbalstu, lai nemazinātu lauksaimnieku dzīvotspēju un konkurētspēju vienotajā tirgū.

“Latvija ilgstoši ir nostādīta nevienlīdzīgā situācijā, saņemot viszemākos tiešos maksājumus. Tādēļ ir būtiski ņemt vērā to, kā šīs jaunās prasības ietekmēs mūsu lauksaimnieku konkurētspēju un kā līdz ar to spēsim konkurēt ar citu valstu lauksaimniekiem, kuriem ir ievērojami dāsnāks ES atbalsts. Latvija var uzņemties tikai tādas saistības, kuras realitātē ir iespējams izpildīt. Tādēļ mūsu galvenais nosacījums ir – vides un klimata prasībām ir jābūt atbilstošām noteiktajam KLP finansējumam,” sanāksmē norādīs Gerhards

Zemkopības ministrs arī uzskata, ka EK pārāk lielu akcentu KLP 2021.-2027. gadam ir likusi uz vairākām obligātajām prasībām.

Jāuzsver, ka obligāto pamatprasību pastiprināšana nav solis virzienā uz nosacījumu vienkāršošanu, turklāt tas rada papildu slogu gan lauksaimniekiem, gan administrēšanai. Vairāki EK piedāvātie nosacījumi ir pārāk stingri un sarežģīti realizējami, tie nesniedz pietiekami elastīgas iespējas dalībvalstīm.

Kā norāda Gerhards, lauksaimnieki jau šobrīd izpilda apjomīgu obligāto prasību kopumu, neskatoties uz zemajiem atbalsta mehānismiem to īstenošanai. Līdz ar to papildu prasību uzlikšana nesniegs vēlamo rezultātu. Dalībvalstīm ir jādod iespēja pašām pieņemt pārdomātu un izvērtētu lēmumu, kādi pasākumi sniegs vislabākos rezultātus. Tas ir efektīvākais veids, kā dalībvalstīm sasniegt izvirzītos mērķus.

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Iļģuciema kvasa” ražotājam pērn palielinājies gan apgrozījums, gan peļņa
13 stundas
LE
LETA
Laukos
Latvijā saražotā alus apmērs turpina pieaugt
15 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Cik ienesīgi audzēt lucernu kukurūzas rindstarpās?
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Negribēja nogalināt draugu…Jaunietim piespriež astoņus gadus cietumā 1
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Sevastova Jūrmalas WTA turnīru sāk ar pārliecinošu uzvaru
5 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Reiram būs jālemj par mutisku aizrādījumu VID vadītājai Jaunzemei. Ministrija skaidro iemeslus
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Nervu sabrukums, parādi līdz ausīm…” Kokneses kokaīna lietā aizturētais garāžas saimnieks izlaists no cietuma
4 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Aļonas brīvais kritiens turpinās – Ostapenko izgāžas arī Jūrmalā
4 stundas