Laukos
Politika

Gerhards: Lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un meža nozares ir Latvijas ekonomikas mugurkauls1


Biedrības “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš (no kreisās), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un zemkopības ministra amata kandidāts Kaspars Gerhards.
Biedrības “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš (no kreisās), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un zemkopības ministra amata kandidāts Kaspars Gerhards.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un meža nozares ir Latvijas ekonomikas mugurkauls un tām pienākas taisnīgs atbalsts, trešdien Lauksaimniecības sadarbības organizāciju padomes (LOSP) ikmēneša sapulcē, sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Viņš teica, ka pagājušajā gadā Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports veidoja 19,2% no kopējā eksporta valstī, bet meža nozares eksports – 21,2%. “Rupji rēķinot, puse Latvijas eksporta nāk no attiecīgo nozaru cilvēkiem, jūsu pārstāvētajām nozarēm, kas principā ir Latvijas ekonomikas mugurkauls,” pauda Gerhards.

Viņš norādīja, ka lauksaimniecības, zivsaimniecības, kā arī pārtikas produktu un meža produkcijas eksports ir būtisks finansējuma avots tādām nozarēm, kā piemēram, aizsardzība, izglītība un veselība, kuras pieprasa papildu finanšu līdzekļus no valsts budžeta.

Komentējot nozarē paustās bažas par pārejas posma valsts atbalsta finansējuma nodrošinājumu līdz Eiropas Komisijas (EK) noteiktajam līmenim, Gerhards norādīja, ka izprot šī atbalsta nozīmību un arī starp valdības deklarācijā noteiktajiem prioritārajai darbiem ir veidot taisnīgu atbalsta sistēmu Latvijas lauksaimniekiem.

Viņš teica, ka valdība otrdien, 19.februārī, pēc ieilgušā budžeta veidošanas procesa ir apstiprinājusi Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019.gadam. Zemkopības ministrijai ir izdevies noturēt finansējumu esošajā līmenī, neraugoties uz sarunām par nepieciešamību piešķirt papildu līdzekļus citām nozarēm. Šogad pārejas posma valsts atbalsta finansējums netiks nodrošināts līdz EK noteiktajam līmenim, tomēr ir cerība, ka 2020.gadā pārejas posma valsts atbalstā papildus tiks piešķirti vairāk nekā 28,3 miljoni eiro, kas ir EK noteiktais līmenis.

Tāpat Gerhards minēja, ka, ņemot vērā EK nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027.gadam samazināto Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai maksimālo finansējuma likmi, Latvijas lauksaimniekiem varētu tikt nodrošināts 710 miljonu eiro valsts budžeta līdzfinansējums, lai Latvijas lauku attīstības publiskais finansējums nesamazinās.

LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

LA.lv