Graudaugi, Tīrums

Glābj, kas glābjams. Zemnieki vēl kuļ graudus, uz ziemāju laukiem joprojām krājas ūdens

Daudzviet uz labības laukiem joprojām krājas ūdens, kas negatīvi ietekmē graudaugu sējumus, turklāt vēlās sējas dēļ ziemāju attīstība ir iekavējusies, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis atzina, ka patlaban labības laukos vietās, kur graudi nav sadīguši un ūdens ilgāku laiku krājas uz laukiem, tie aiziet bojā. “Lietus ūdens krājas uz laukiem, un tā kā ir zemas gaisa temperatūras, ūdens nespēj iesūkties zemē un sāk krāties uz laukiem. Vietām augsnes virskārtā ir tik daudz ūdens, ka tas bojā sējumus lauku zemākajās vietās. Līdz ar to lauki vizuāli nav skaisti un katrā ir kāds pleķītis, nogabaliņš, kur sējumi nopietni cieš. Izteikti vairāk cieš ziemāju graudaugi, rapsis nedaudz mazāk,” teica Balodis.

Lielākā daļa ziemāju lietavu dēļ ir sēti samērā vēlu – septembra beigās un oktobra sākumā, līdz ar to tie nav tik labi labi attīstījušies, kā būtu vēlams. To, vai ziemājs nākamgad vajadzēs pārsēt, varēs izvērtēt tikai pavasarī. “Ja būs laba ziema, arī tie ziemāju graudaugu sējumi, kuriem mazāk attīstījušies, tīri labi pārziemos un pavasarī būs tikai mazliet jāpiestrādā pie kopšanas darbiem,” teica Balodis.

Arī kooperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons sacīja, ka vēlāk sētie ziemāju sējumi nav sasnieguši normālu attīstību, tāpat laikapstākļu dēļ Vidzemē un Latgalē iesēta labākajā gadījumā puse no plānotā ziemāju apmēra, un tie joprojām atpaliek attīstībā.

Jansons arī pastāstīja, ka lietavu dēļ labības lauki joprojām ir pārmitri. Lauksaimnieki cer uz ne pārāk bargu ziemu, lai iesētie sējumi pārziemotu. Tas, cik daudz sējumi nākamgad būs jāpārsēj, ir atkarīgs no ziemas. “Oktobra vidus bija diezgan silts un visi vēlu sētie sējumi puslīdz sadīga. Sēja turpinājās līdz pat 5.oktobrim, un parastā gadā sējumi nebūtu uzdīguši. Taču tā kā oktobra sākumā bija netipisks siltums, ir cerības, ka sējumi pārziemos. Ceram uz maigu vai vidēju ziemu,” teica Jansons.

Viņš piebilda, ka Vidzemē joprojām turpinās šā gada graudu ražas novākšana, taču darbi norit ļoti lēnu, graudaugi ir mazražīgi, produkts nekvalitatīvs. Tomēr par spīti tam zemnieki mēģina saglabāt to, kas ir glābjams. “Kvalitāte ir ļoti zema, ražas zudumi milzīgi, un izdevumi par graudu kaltēm ir lieli. Ir bijis arī tā, ka esam izgāzuši kādus graudus atkritumos,” viņš pastāstīja.

Jansons arī atzīmēja, ka šā gada raža kopumā ne tuvu nav tik liela, kā lauksaimnieki bija plānojuši, bet graudu ražas kopievākums Latgalē un Vidzemē tomēr būs par 20-25% augstāks nekā iepriekšējā gadā. Kopumā graudu kvalitāte ir zemāka, un problēma ir arī lielās nenovāktās labības platības plūdu un lietavu dēļ.

Jau ziņots, ka pēc ilgstošajām rudens lietavām problēmas ir skārušas ne tikai Latgales, Vidzemes un Sēlijas, bet arī Kurzemes un Zemgales lauksaimniekus.

Zemkopības ministrija uzreiz pēc lietavām mobilizēja pieejamo atbalstu lauksaimniekiem un 24.oktobrī valdība pēc ZM ierosinājuma nolēma plūdos cietušajiem lauksaimniekiem izmaksāt 14,9 miljonus eiro. Šīs izmaksas tika veiktas šīs nedēļas sākumā un zemnieki naudu jau ir saņēmuši.
Vairāk lasiet šeit

Pievienot komentāru