Augu aizsardzība, Dārzeņi un augļi

Gliemežu pētnieki aicina ziņot par “spānieti”

Gliemežu pētnieki aicina Latvijas iedzīvotājus ziņot par Spānijas kailgliemežu sugas īpatņu novērojumiem, liecina informācija portālā “Dabasdati.lv”.

Latvijas gliemežu pētnieki par 2017.gada sugu ir izvēlējušies Spānijas kailgliemezi jeb “Arion vulgaris”, kura nav vietējā Latvijas faunā, bet gan ievazāta cilvēka darbības rezultātā, visticamāk, ar augu stādāmo materiālu.

Pirmo reizi Spānijas kailgliemezis Latvijā konstatēts 2009.gadā, un patlaban jau zināmas 16 Spānijas kailgliemežu atradnes. Iespējams, ka suga sastopama arī citās vietās Latvijā, tādēļ zinātnieki aicina ikvienu ziņot par redzētiem šīs sugas īpatņiem speciāli sagatavotā aptaujas anketā portālā “Dabasdati.lv”. Latvijā Spānijas kailgliemezis līdz šim konstatēts dārzos.

Malakologs Edgars Dreijers norāda, ka pašlaik šie kailgliemeži jau ir sasnieguši pieauguša dzīvnieka izmērus, proti, 10 līdz 15 centimetrus, līdz ar to tie ir vieglāk pamanāmi un atšķirami no citiem Latvijā esošiem kailgliemežiem. “Šogad uzsākts kailgliemežu monitorings, īpaši pievēršot uzmanību Latvijai svešajām sugām. Šim nolūkam ir sagatavota aptaujas anketa, un papildus pievienoti apraksti un attēli arī citām Latvijā atrodamām liela izmēra kailgliemežu sugām, par kurām cilvēki jau iepriekš ir ziņojuši kā par “spānieti”,” skaidro Dreijers.

Spānijas kailgliemeži ir liela izmēra gliemeži, kuru ķermeņa garums var sasniegt 10 līdz 15 cm, savukārt to krāsojums svārstās no oranžas līdz ogļu melnai krāsai. Visbiežāk ir sastopami netīri brūnganoranži īpatņi. Spānijas kailgliemežu pēda ir vienkrāsaina, savukārt gļotas – bezkrāsainas vai dzeltenīgi oranžas.

Augusta vidū Spānijas kailgliemeži sasniedz dzimumbriedumu, kad sākas pārošanās laiks, kas ilgst apmēram mēnesi. Gliemeži cenšas sapāroties ar pēc iespējas lielāku skaitu partneru. Pēc tam sākas olu dēšanas laiks, kas ilgst līdz dzīvnieks iet bojā. Olas tiek dētas mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs, kā arī zem dažādiem priekšmetiem. Vienā dējumā var būt ap 120 olām, kuru apaugļošanā izmantoti gan paša (ir arī pašapaugļošanās), gan pārējo partneru spermatozoīdi.

Spānijas kailgliemezis ir aktīvs vakarā, naktī un no rīta, savukārt lietainā un vēsā dienā tas ir aktīvs arī dienā. Dienā šīs sugas īpatņi uzturas ēnainās un mitrās vietās zem krūmiem, dēļiem un citiem priekšmetiem. Tie barojas ar dažādiem lakstaugiem un ziemo mazuļu stadijā. Spānijas kailgliemežu dzīves ilgums ir aptuveni viens gads. Traucējuma gadījumā, piemēram, ja tos aiztiek, parasti tie saraujas.

Spānijas kailgliemezi iespējams sajaukt ar sarkano kailgliemezi jeb “Arion rufus”. Līdz šim Latvijā konstatētie sarkanie kailgliemeži ir atrasti dabiskos mežos un bijuši melnā krāsā. Spānijas kailgliemezim melni īpatņi ir ļoti reti.

Spānijas kailgliemezis patlaban ir sastopams gandrīz visā Eiropā. Tā dabiskais izplatības apgabals ir Ibērijas pussala, kā citas vietas, kur suga ir ievesta. Pirmo reizi Eiropā, ārpus sugas dabiskā areāla, suga konstatēta 1972.gadā Austrijā. Spānijas kailgliemežu izplatīšanos veicina galvenokārt stādu audzētavas, kā arī dārzeņu imports un augu tirdzniecība. Ar stādiem pārvadā gan gliemežu olas, gan mazuļus. Valstīs, kur Spānijas kailgliemezis ir ievazāts, tas kļūst par ļoti nopietnu kaitēkli, nodarot milzīgus zaudējumus lauksaimniecībai un dārzkopībai.

Baltijas valstīs suga pirmo reizi konstatēta 2008.gadā Igaunijā, 2009.gadā Latvijā un 2012.gadā Lietuvā. Precīza sugas izplatība Latvijā vēl nav zināma. Pašreiz tiek vākta informācija, apkopoti ziņojumi un apsekotas konkrētas teritorijas, lai ievāktu materiālu anatomiskai izmeklēšanai un precīzai sugas noteikšanai. Šogad ir uzsāktas Spānijas kailgliemežu uzskaites Dobelē, lai varētu aprēķināt populāciju raksturojošos lielumus – dzīvnieku daudzumu, mirstību un citus faktorus.

Savairojoties lielā skaitā, kailgliemeži var būtiski apdraudēt vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādas augu slimības. Dabiskos biotopos suga apdraud vietējās gliemežu sabiedrības. Tāpat ir novērota Spānijas kailglienmežu krustošanās ar dažām vietējām kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Centrāleiropā šis ir viens no visnopietnākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem un, domājams, ka Latvijā gaidāmas tādas pašas problēmas.

2 Komentāri

  1. Salaspilī ar šiem kaitēkļiem cīnos jau 3 gadus. Katru vakaru veicu piemājas dārza apgaitu un salasu lērumu gliemju, citreiz 10, citreiz vairāk par 20 gabalus. Vai ir kāds līdzeklis pret šo deviņgalvu armiju?!

Pievienot komentāru