Laukos
Graudkopība

Kādēļ ar ķīmiju indē laukus: Ķimikāliju izmantošana lauksaimniecībā kaitē cilvēku veselībai15

Foto: SHUTTERSTOCK

Senlatviešiem augusts bija labības novākšanas jeb Rudzu mēnesis, bet Latvijas zemnieki jau sen vairs nesaimnieko pēc “Straumēnos” aprakstītās tehnoloģijas. Dažādu ķimikāliju izmantošana kļuvusi par svarīgu lauksaimniecības sastāvdaļu, lai gan zinātnieki brīdina par iespējamo kaitējumu cilvēku veselībai. Austrija nesen nolēma aizliegt lauksaimniecībā plaši izplatīto glifosātu jeb raundapu, bet citas valstis nesteidzas sekot šim piemēram.

Alūksnes puses zemnieks un vides aizsardzības aktīvists Pāvels Melnis atceras, ka uz laukiem pārcēlies ekoloģiski tīras vides meklējumos, lai izveidotu ģimeni drošākā vidē. Taču iecere piepildījusies ar pretēju iznākumu. “Blakus manas ģimenes mājai uz kaimiņu zemes tika ierīkots graudaugu lauks. Šis lauks katru gadu tiek miglots ar vielu, kas “smaržo” pēc dedzinātas plastmasas. Indīga smaka var saglabāties līdz pat divām nedēļām ilgi no miglošanas brīža.”

Pāvels spriež, ka indīgā viela nonāk arī gruntsūdeņos un viņa ģimene to uzņem ar ūdeni. “Esmu pārliecināts, ka ar katru miglošanas reizi indīgo vielu koncentrācija augsnē un gruntsūdeņos palielinās; tās pakāpeniski uzkrājas ne tikai manā, bet arī manu bērnu organismā. Cilvēka imunitāte noteikti vismaz daļēji novērš šo vielu radīto kaitējumu organismam, taču kādā brīdī indīgo vielu koncentrācija būs lielāka, nekā imunitāte spēj atvairīt. Smagākās sekas būtu onkoloģiska saslimšana.”

Pāvels arīdzan raizējas: pesticīdu klātbūtne vidē palielina risku, ka ģimenē var piedzimt bērns ar veselības traucējumiem, jo jaunākie zinātnieku pētījumi apliecina pesticīdu negatīvo ietekmi uz lauku cilvēkiem, īpaši grūtniecēm.

Zemnieku triki

Lai cīnītos pret lauku indēšanu, Melnis portālā “ManaBalss.lv” ierosinājis iniciatīvu, kas paredz aizliegt pesticīdu lietošanu apdzīvoto lauku māju tuvumā. Šo iniciatīvu ar savu parakstu jau atbalstījuši vairāk nekā 4000 cilvēku. Melnis norāda, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas satraucas par lauku miglošanu viņu mājvietas tuvumā.

Bioloģijas doktors Guntis Belēvičs uzskata, ka Latvijā jau sen vajadzēja pieņemt lēmumu, kas zemniekiem aizliegtu miglot laukus ar glifosātu jeb tā saukto raundapu.

“Diemžēl mūsu zemnieki ir iemācījušies dažus trikus no dāņu zemniekiem, piemēram, neilgi pirms labības kulšanas apstrādāt laukus ar raundapu, lai labība būtu nokaltusi un viņi varētu ietaupīt pārdesmit eiro uz katru tonnu, kas būtu jāmaksā par kaltes pakalpojumiem. Tā ir acīmredzama mantrausība. Varat iedomāties, kas notiek ar rudzu maizi, mūsu nacionālo ēdienu, ja labība ir pakļauta šādai apstrādei.”

Lauksaimnieki iebilst, ka raundaps viņiem ir nepieciešams kā efektīvs līdzeklis nezāļu apkarošanai, jo citas alternatīvas nav tik iedarbīgas. Bijušais veselības ministrs Belēvičs spriež, ka valdībai nebūtu jāpakļaujas lauksaimnieku lobija spiedienam. “Valdībai nav jākalpo 50 lielāko zemnieku interesēm; vairāk būtu jādomā par visas tautas interesēm, lai latvieši vēl ilgi apdzīvotu šo zemi.”

Latvijas lauksaimniecībā vērojamās tendences rāda, ka samazinās nelielo saimniecību skaits, zeme koncentrējas lielsaimnieku rokās. Viņi lielākoties saimnieko ar intensīvās lauksaimniecības metodēm, kas nodrošina lielāku ražību, tātad arī lielāku peļņu. Piemēram, lauksaimniecības statistika rāda, ka saimniecības, kuru graudaugu sējumu platība ir no 20 līdz 50 hektāriem, iegūst vidēji 22,2 centnerus no hektāra, bet lielsaimniekiem, kas apsaimnieko vairāk nekā 300 hektāru, izdodas panākt daudz lielāku vidējo ražību: 34,8 centneri no hektāra.

Saistība ar vēža veidošanos

Foto: SHUTTERSTOCK


Glifosāts jeb raundaps ir lauksaimnieku iecienīts herbicīds, kas ir ļoti noderīgs cīņā pret nezālēm. Lauksaimniecības biznesa pārstāvji apgalvo: ja zemnieki nevarēs lietot raundapu, ievērojami kritīsies graudaugu ražība un samazināsies lauksaimnieku iespējas pabarot strauji augošo cilvēci. Raundapa uzvaras gājienu pasaulē veicināja amerikāņu uzņēmums “Monsanto”, kas pazīstams ar ģenētiski modificētās pārtikas tehnoloģijām, bet pagājušogad “Monsanto” nonāca Vācijas uzņēmuma “Bayer” kontrolē. Tagad vācieši iekūlušies dažādos tiesas procesos, jo virkne cilvēku bija iesūdzējuši “Monsanto” tiesā, uzskatot, ka raundaps ir nodarījis kaitējumu viņu veselībai.

Piemēram, pirms pāris mēnešiem ASV tiesa piesprieda divu miljardu ASV dolāru kompensāciju kādam amerikāņu pārim, kas sūdzējās, ka raundaps viņiem izraisījis vēzi. Apelācijā šī summa tika samazināta līdz 87 miljoniem dolāru, bet jebkurā gadījumā tas ir skaidrs signāls: ASV tiesa atzīst, ka saikne starp raundapa lietošanu un vēža veidošanos uzskatāma par pierādītu. Par šādu saistību jau 2015. gadā brīdināja Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra.

Dārzeņu audzētāju kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa gan uzsver, ka situāciju ASV nevar tiešā veidā pārnest uz Latviju. “Dati par raundapa kaitīgumu parasti ir ņemti no ASV publikācijām, un skaidrs, ka Amerikā, kur lauksaimnieki strādā milzīgās platībās, viņi lieto visus iespējamos līdzekļus ražības palielināšanai. Latvijā ir pavisam cita situācija, pētījumi rāda, ka mūsu produkcijā ir daudz mazāk herbicīdu un pesticīdu atlieku,” spriež Strazdiņa.

Taču par raundapa kaitīgumu ir aizdomājušās arī Eiropas valstis, piemēram, nesen Austrijas parlaments nobalsoja par likumu, kas aizliedz glifosāta izmantošanu. Austrija kļuva par pirmo valsti Eiropas Savienībā, kas pieņēmusi šādu lēmumu. “Mums ir arvien vairāk zinātnisku pierādījumu, kas apstiprina šīs augu indes saistību ar vēža veidošanos. Mūsu pienākums ir nepieļaut šīs indes nonākšanu vidē,” uzsvēra Austrijas sociāldemokrātu līdere Pamela Rendi-Vāgnere.

Austrija lepojas ar savu bioloģiskās lauksaimniecības nozari, kas ir līdere Eiropas Savienībā: Austrijā ap 23% zemes tiek apsaimniekoti ar bioloģiskām metodēm, bet vidēji ES šis rādītājs ir tikai 7%. Strazdiņa uzskata, ka tas bija viens no iemesliem, kādēļ Austrijai bija vieglāk pieņemt lēmumu par glifosāta aizliegšanu. “Austrijā ir daudz tīrāki lauki. Latvijā mums joprojām ir daudz aizlaistu lauku, kur tikai ar bioloģiskām metodēm būs ļoti grūti iznīdēt nezāles, lai šajos laukos varētu kaut ko izaudzēt.”

Ātrāk, lētāk, vienkāršāk

Arī citas Eiropas valstis nesteidzas sekot austriešu piemēram. 2017. gadā vairākums ES dalībvalstu vienojās, ka glifosāta lietošanas atļauja jāpagarina vēl uz pieciem gadiem. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete atzīst, ka ES valstu vidū par šo jautājumu nav vienotas nostājas, bet viņa uzskata, ka glifosāts būtu jāaizliedz. “Šī cīņa man atgādina laiku, kad cilvēki beidzot apzinājās DDT lietošanas izraisīto kaitējumu un aizliedza šīs vielas izmantošanu lauksaimniecībā.

Atceros, kā bērnībā mans tēvs ar dustu apstrādāja visu to, ko mēs vēlāk lietojām uzturā. Raundaps ir daudz izsmalcinātāka inde, bet domāju, ka ilgtermiņā noteikti tiks pierādīts tā izraisītais kaitējums. Raundapa lietošanas cena ir pārāk augsta. To vajadzētu saprast arī mūsu lauksaimniekiem, galu galā arī viņiem ir bērni un mazbērni. Ātrais ieguvums, kas tiek gūts ar nezāļu iznīdēšanu, var dārgi atsaukties uz nākamo paaudžu veselību.”

Alūksnes puses zemnieks Pāvels Melnis uzskata, ka Latvijai ne tikai vajadzētu sekot Austrijas piemēram, bet arī vispār aizliegt sintētisko pesticīdu izmantošanu. “Latvijā ir veiksmīgi bioloģiskie lauksaimnieki, piemēram, ZS “Kaņepītes” un ZS “Ķelmēni”. Šo un citu bioloģisko lauksaimnieku prasmi varētu ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes starpniecību pasniegt visiem Latvijas zemniekiem. Latvijā lauksaimniecība var būt 100% bioloģiska, un tas ir mūsu valsts turpmākās attīstības priekšnosacījums.”

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ināra Turka gan šaubās, vai ar bioloģisko lauksaimniecību pietiks, lai pilnībā apmierinātu pieprasījumu pēc pārtikas. “Mūsu sabiedrība vēl nav tik maksātspējīga, lai varētu lietot uzturā tikai bioloģisko saimniecību saražoto produkciju.”

Pretējās domās ir zemnieks, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis: “Arguments, ka bez glifosāta un citām ķimikālijām nebūtu iespējams saražot pietiekami daudz cilvēkiem pieejamas pārtikas, ir apzināta sabiedrības maldināšana. Interesanti, kā gan zemnieki spēja pabarot sabiedrību pirms vairākiem gadu desmitiem, kad šādas vielas vēl netika izmantotas?

Arī ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm ir iespējams saražot pietiekami daudz pārtikas.” Kā viens no paņēmieniem, ar ko aizstāt ķīmiskos palīglīdzekļus, tiek minēta pareiza augsnes apstrāde un augu sekas maiņa. “Protams, daudziem zemniekiem negribas piepūlēties un meklēt jaunus risinājumus, vienkāršāk ir apstrādāt laukus ar raundapu,” secina Norkārklis.

“Ātrāk, lētāk, vienkāršāk, un tas viss vēl nodrošina lielāku peļņu. Taču kādas sekas tas radīs cilvēku veselībai? Šis jautājums vēl nav līdz galam izpētīts, bet jau tagad ir skaidrs, ka kaitējums ir ļoti nopietns.”

Aizliegtais kilometrs

Pāvels Melnis ar savu iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” vēlas panākt, lai pesticīdu lietošana būtu aizliegta 1 km attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Šīs idejas pretinieki iebilst, ka tas ir nereāls priekšlikums, jo Latvijā gandrīz visur būs kāda māja 1 km attālumā no laukiem. Melnis skaidro, ka šāda distance izraudzīta, lai maksimāli samazinātu risku, ka arī bioloģiski audzētā produkcija būs piesārņota ar pesticīdiem.

“Iniciatīva paredz noteikt aizsargjoslu tikai ap tām mājām, kurās persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Turklāt likumdevējs var būt elastīgs un, ieviešot iniciatīvu, paredzēt iespēju lauksaimniekam un lauku mājas iemītniekam rakstiski vienoties par atļauju lietot pesticīdus mājvietas tuvumā,” uzskata Melnis.

Pat tad, ja viņam izdosies savākt 10 000 parakstu, lai šādu likumprojektu iesniegtu Saeimā, maz ticams, ka tam izdosies iegūt parlamenta vairākuma atbalstu, jo ietekmīgās lauksaimnieku organizācijas noteikti protestēs pret šāda aizlieguma ieviešanu, kas viņu biedriem nozīmētu ievērojamus zaudējumus. Vides zinātņu doktore Jana Simanovska norāda, ka Zemkopības ministrijas ēkā ir pilns ar lauksaimnieku lobijiem, kas strādā lielsaimnieku interesēs un cīnās pret jebkādiem pesticīdu lietošanas ierobežojumiem, kamēr vides aizsardzības organizācijām ir grūti panākt, lai tās vispār tiktu pielaistas pie likumprojektu apspriešanas.

“Vēl viena problēma ir tā, ka pesticīdu un herbicīdu izmantotāji nemaksā par šo vielu lietošanas sekām,” uzsver Simanovska. “Kādēļ bioloģisko saimniecību produkcija ir salīdzinoši dārga? Tāpēc ka zemniekam nākas apmaksāt dažādas analīzes, veikt sarežģītu sertifikācijas procesu. Pesticīdu izmantotājiem nekas tāds nav jādara, tādēļ nav jābrīnās, ka viņu saražotā pārtika ir daudz lētāka.”

Bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) gan apgalvo, ka pie viņa nekādi pesticīdu lietošanas lobiji nekad nav vērsušies. “Aizliegt jau var visu, bet kas būs tālāk? Jāmeklē citi līdzekļi, kas palīdzētu lauksaimniekiem tikt galā ar nezāļu iznīdēšanu. Zemnieki būtu ar mieru kaut vai no rītdienas pārtraukt raundapa izmantošanu, ja viņiem būtu pieejami citi līdzekļi, kas izrādītos tikpat efektīvi cīņā pret nezālēm.”

Jāmeklē citas metodes

Foto: SHUTTERSTOCK


Lielsaimnieks, agronoms un tagad arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks spriež, ka raundaps patiesībā ir viens no nekaitīgākajiem nezāļu apkarošanas līdzekļiem. “Nedomāju, ka nepieciešams pilnībā aizliegt raundapu, bet vajadzētu ierobežot tā lietošanu tieši pirms ražas novākšanas. Ja mēs vispār aizliedzam lietot herbicīdus, tad lauksaimniekiem nāksies zaudēt cīņā ar nezālēm,” uzskata Jātnieks.

“Mūsu sabiedrībā zemnieku, kas ikdienā saskaras ar lauksaimniecības darbiem, ir tikai 2%, bet pārējie 98% iedzīvotāju uz to skatās attālināti. Protams, ka viņiem ir viegli pasludināt kaut ko par kaitīgu un pieprasīt šīs vielas aizliegšanu. Bet varbūt šie 98% cilvēku varētu nākt palīgā zemniekiem un paši savām rokām izravēt laukus? Domāju, ka viņu uzskati ātri vien mainītos.”

Arī kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa domā, ka, gadījumā ja tiktu aizliegts raunaps, zemnieki meklēs citas vielas, ar ko sasniegt nezāļu apkarošanā vajadzīgo rezultātu. Un nav teikts, ka tās būs videi draudzīgākas. “Protams, šobrīd tiek pētītas arī alternatīvas metodes cīņā pret nezālēm, piemēram, Polijā eksperimentē ar liesmu jeb dedzināšanas metodi.

Taču izrādās, ka arī tai ir mīnusi, jo izdedzināto lauku vidē audzētos dārzeņos un augļos ir paaugstināts benzopirēna līmenis, līdzīgi kā mūsu šprotēs.” Pēc vides zinātņu doktores Janas Simanovskas domām, raundapa aizliegumam būtu jāiet roku rokā ar zemnieku izglītošanu par alternatīvām nezāļu apkarošanas metodēm. “Lauksaimniecības zinātne mūsdienās strauji attīstās. Bioloģisko saimniecību piemērs rāda, ka ir iespējams efektīvi saimniekot arī bez pārmērīgas ķimikāliju izmantošanas.”

Uzziņa

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par pārkāpumu?

Valsts augu aizsardzības dienests aicina ziņot par gadījumiem, ja radušās aizdomas, ka tiek pārkāpti augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi. Šādā gadījumā iespējams zvanīt pa dienesta uzticības tālruni 67550944 un atstāt informāciju, lai dienesta speciālisti varētu pārbaudīt iespējamo pārkāpumu.

LA.lv