Piena lopkopība, Piens

Ferma Ugālē, kur sabužina katru gotiņu

Kad dāņu piensaimnieks Erlings Vangs Matiasens savulaik, 90. gadu beigās, progresa vārdā bija spiests upurēt savu zemi Dānijā asfaltēta lielceļa būvei, pirmā doma bijusi mest lauksaimniecību pie malas, jo pat saņemtā kompensācija nav ļāvusi iegādāties citu zemi tās dārdzības dēļ. Tomēr Amerikā gūtā agronoma izglītība, kā arī patālie pensijas gadi nav devuši miera, tādēļ saimniekošanas iespējas meklētas citviet. Lūkoti varianti Polijā, Latvijā, pat Jaunzēlandē, beigu beigās izvēle kritusi par labu Ugālei.

Tā nu 2000. gadā Matiasens nopircis kādreizējo vācu barona vasaras māju, iegādājies 90 hektārus zemes, no Dānijas ar prāmi atvedis 60 šķirnes govis un vecā padomju tipa fermā biznesu sācis no nulles. Galvenā doma bijusi skaidra – akcentu likt uz piena kvalitāti, nevis daudzumu, taču to sasniegt var tikai ar govju labturības un komforta uzlabošanu. Vecajā nolaistajā kūtī tas nebija izdarāms, tādēļ ģimene, uzzinot par iespēju saņemt Eiropas finansējumu, to nekavējoties izmantojusi.

Kūts renovācija sākta 2011. gadā, projektā un iekārtās ieguldot kopumā 700 000 eiro. Jaunajā kūtī govis tur nepiesietas – tās visu diennakti var staigāt iekšā un ārā. Tāpat kūtī ir dabīgā ventilācija – “jo svaigāks gaiss, jo vairāk piena”, saka saimnieks. Pēc kūts uzbūvēšanas “Ugāle Agro” īstenoti vēl vairāki projekti, nopirkta rulonprese, mēslu izkliedētājs, teleskopiskais iekrāvējs, bet šogad apstiprināts jauns projekts skābbarības tranšejas izveidei, kas krietni palīdzēšot samazināt piena ražošanas pašizmaksu.

Cik zemes patlaban ir saimniecības rīcībā?

Erlings Vangs Matiasens: Esam attīstījušies soli pa solītim, iekopjot aizlaistus laukus un paplašinot ganību platības līdz pašreizējiem 350 hektāriem. No tiem aptuveni puse ir pašu zeme, bet pārējo nomājam. Apkārtnē brīvas zemes vēl ir pietiekami, taču mums pagaidām pilnībā pietiek ar to, kas jau ir. Graudus lopbarībai un rapsi sējam 120 hektāros, cukurbietes lopiem audzējam 15 hektāros, pārējais ir zālāji.

Cik govju ir fermā, un kādi ir izslaukumi?

Pašlaik ir 150 slaucamas govis un 150 jaunlopi, visas ir Holšteinas šķirnes. Mūsu govīm ir īpaša ēdienkarte, kuru regulāri mainām, citādi gotiņa pierod un izslaukums krīt. Speciāli audzējam arī cukurbietes, kas ir svarīgas uzturā, lai gotiņām būtu enerģija un laba veselība. Jaunajā kūtī durvis stāv atvērtas, govis var pašas doties ganībās vai atgriezties kūtī. Dienā slaucam 30 tonnas piena, vidēji izslaukums ir 10 tonnas no govs gadā. Uzskatu, ka izslaukums atkarīgs no govju labsajūtas, to pierādīja arī izslaukuma kāpums pēc jaunās kūts izbūves. Tādēļ darām visu, lai govīm būtu labi. Mēs tās pat bužinām un ķemmējam, tad gotiņas ir mierīgas, slaukšanas laikā nav tik tramīgas un uzvedas ļoti labi. Man nav plānu “spiest” uz apjomu, palielināt govju skaitu, bet lieku uzsvaru uz kvalitāti – gribu kāpināt izslaukumu līdz 12 tonnām no vienas gotiņas.

Kur nododat pienu, un kā ir ar iepirkuma cenu?

Pienu nododam “Tukuma pienam”, viņi maksā 31 centu par kilogramu. Protams, tā ir laba cena salīdzinājumā ar 18 centiem pirms gada. Dānijā pašlaik maksā 34 centus, tur gan ir vēl īpaša 2 centu piemaksa par kvalitāti. Bet kopumā cena ir laba. Savukārt bullīšus nododam nobarošanai vienam saimniekam Dundagas pusē.

Kad pirms diviem gadiem iestājās kārtējā krīze, piensaimnieki tika aicināti pārprofilēties vai vismaz paķert klāt vēl kādu biznesu, lai varētu izdzīvot. Vai “Ugāle Agro” arī gribēja?

Krīzes laikā man bija ļoti jārēķina, ko darīt, no kā atteikties, bet tagad bizness uzlikts uz sliedēm un var sākt pelnīt. Mēs paliksim pie piensaimniecības, lai kādi laiki būtu. Arī par savu pārstrādi nedomājam. Drīzāk apsveram ideju par to, ka ar laiku ražosim arī bioloģisko pienu, tā varētu būt tikai vēl viena darbības niša. Krīzes nāk un iet, bet jāturas pie viena pamatbiznesa, kas labāk padodas, nav ko svaidīties.

Erlings Vangs Matiasens. Foto - Karīna Miezāja
Erlings Vangs Matiasens. Foto – Karīna Miezāja

Veiksmes formula

Starts

SIA “Ugāle Agro” reģistrēta 2000. gadā Ugāles pagasta “Vecsinepēs”, pamatkapitāls 17 000 eiro.

Strādā pieci darbinieki.

 

Attīstība

2013. gadā uzbūvēta jauna kūts, investējot 700 000 eiro.

Izvēlēta govju brīva turēšana.

Apgrozījums 2016. gadā 334 918 eiro salīdzinājumā ar 326 321 eiro iepriekšējā gadā, peļņa – 18 566 eiro salīdzinājumā ar 84 233 eiro 2015. gadā.

Nākotne

Būvēt skābbarības tranšeju, jaunu kūti jaunlopiem.

Ražot bioloģisko pienu.

5 Komentāri

  1. Ar skaudību lasām par piena cenām jo AS ”Smiltenes Piens” maksā maziem saimniekiem tikai 0.20centus izsmiekls bet fakts jo mūsu lopiem jau lopbarību nevajag tie var pārtikt no svēta gara.

  2. Derētu precizēt. 150 slaucamas govis, 30 tonnas, jeb 30 000 kg. dienā. Līdz ar to no vienas govs 30 000 : 150 = 200 kg. piena dienā. Fantastika un maz ticama.

Pievienot komentāru