Laukos
Piensaimniecība

Padoms zemniekam. Govju ēdināšana, slaucot govis robotā 0

Foto no LA arhīva

Egils Juitinovičs, veterinārārsts, SIA “Vidzemes veterinārais serviss”

Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Parasti kā galveno iemeslu robotizētai govju slaukšanai min iespēju samazināt darbinieku skaitu un darbaspēka izmaksas. Īpaši svarīgi tas ir saimniecībās, kur saimnieks labprātāk velta laiku lauku darbiem, govju aprūpei un citiem svarīgiem darbiem gan fermā, gan ārpus tās. Cilvēku vadīšana, komandas gara veidošana, motivēšana konkrētam mērķim nav viegls uzdevums un prasa specifiskas zināšanas.

Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Tāpat jāņem vērā, ka ar slaukšanas robotiem var palielināties govju slaukšanas biežums un tādējādi arī izslaukums. Tiek minēts arī tāds fakts, ka var precīzāk dozēt nepieciešamo spēkbarības daudzumu atkarībā no govs ražības.

Nav retums, ka ganāmpulka veselības vizīšu laikā nākas parunāt arī par slaukšanas robotiem, tostarp vaicājot, kāda ēdināšanas sistēma būtu vispareizākā. Cik daudz spēkbarības izēdināt slaukšanas robotā slaukšanas laikā? Jāatzīmē, ka tas ir atkarīgs no konkrētās saimniecības – kāda ēdināšanas sistēma ir bijusi līdz šim, kāda ir govju ražība, govju grupēšana un citi faktori. Vienu atbildi sniegt ir grūti.

Divu veidu robotizētās slaukšanas sistēmas
>Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Spēkbarības izēdināšana šeit var kalpot kā sava veida pievilinātājs, lai stimulētu govi doties uz slaukšanu.

Otra sistēma – govis pie barības galda tiek ēst tikai tad, ja iziet caur slaukšanas robotu, – ir tā sauktā piespiedu jeb mērķtiecīgi virzītā govju plūsma. Ejot caur automatizēto slaukšanas sistēmu, govs var tikt izslaukta vai arī ne atkarībā no tā, kad tā robotu apmeklējusi iepriekšējo reizi. Tā ka arī šajā sistēmā govs var piekļūt barības galdam, vēlams, vismaz 9–10 reizes dienā, iz­­ejot cauri slaukšanas robotam. Taču piespiedu sistēmā govis var būt vairāk pakļautas sociālajam stresam, kas būtiski var ietekmēt kopējo ēšanas un gulēšanas laiku, kā arī veicināt pārāk retas ēdienreizes un pārāk lielu maltīšu uzņemšanu vienā reizē, tādējādi radot risku saslimšanai ar spurekļa acidozi. Subakūta spurekļa acidoze ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc govīm veidojas laminīts, kas klīniski visbiežāk izpaužas kā zoles čūlas un baltās līnijas slimība.

Govij jānodrošina visas barības vielas
Govju ēdināšanas mērķis, arī slaucot robotā, paliek nemainīgs – nodrošināt govij visas nepieciešamās barības vielas, lai iegūtu maksimālo ražību atbilstoši ģenētiskajam potenciālam, vienlaikus saglabājot nevainojamu veselību un atražošanas spējas. Jāatceras – barot govi nozīmē barot spureklī esošos mikroorganismus. Katra barības līdzekļa pārstrādē piedalās specifiski mikroorganismi, un tiem ir jāēd nepārtraukti, jāvairojas un beigās jātop sagremotiem, nodrošinot govis ar daļu olbaltumvielu un citiem dzīvībai un ražošanai svarīgiem produktiem. Tiklīdz spureklī pietrūkst barības, mikroorganismi nonāk badā un to populācija samazinās. Lai šo vajadzīgo sīkbūtņu skaits atjaunotos, ir vajadzīgs laiks. Katrreiz, kad govs paēd, nedaudz nokrītas spurekļa pH jeb spurekļa vide kļūst skābāka, jo pien­skābi ražojošās baktērijas spēj vairoties ļoti ātri un intensīvi. Tad savu aktivitāti kāpina arī citi mikroorganismi, pienskābe tiek neitralizēta un gremošana nosacīti normalizējas. Jo īsāki ir šie subklīniskās acidozes periodi, jo labāka govs veselība.

Govs spurekļa veselībai vislabāk der TMR
Risks iegūt spurekļa acidozi pastāv, ja spēkbarība tiek izēdināta atsevišķi. Govs spurekļa veselībai vispiemērotākā ir totāli maisītā raciona (TMR) izēdināšana, kad govīm ir iespēja katrā kumosā ēst gan spēkbarību, gan rupjo lopbarību. Sastādot barības devu automatizētās ēdināšanas sistēmā, šis apstāklis jāņem vērā un jāizdomā, kā vismazāk nodarīt kaitējumu govs veselībai un iegūt vēlamo produktivitāti.

Lielākajā daļā fermu, lietojot slaukšanas robotu sistēmas, veido tā saukto daļēji samaisīto racionu jeb racionu, kur ir iekļauts tikai zināms daudzums no kopējā izēdināmā spēkbarības daudzuma, sajaukts kopā ar rupjo lopbarību, ko izēdina visām govīm vienādi uz barības galda, bet pārējo spēkbarības daudzumu izēdina slaukšanas robotā. Šī atsevišķā spēkbarības izēdināšana palielina spurekļa acidozes risku, respektīvi, laiku, kad spureklī ir paaugstināts skābums jeb pH.

Pētījumā, kas veikts Viskonsinas universitātē ASV, secināts: jo lielākas spēkbarības devas izēdina robotā, jo lielāka ir tendence samazināties izslaukumam. Izēdinot vairāk spēkbarības robotā, parasti mazāk to pievieno racionam barības galdā. Gadījumos, kad kādu iemeslu dēļ govs nespēj apēst visu robotā piedāvāto spēkbarību un arī maisītais racions ir enerģētiski vājāks, tā nesaņem vajadzīgās barības vielas un izslaukums samazinās. Parasti vajadzība pēc lielāku spēkbarības devu izēdināšanas robotā slaukšanas laikā ir ganāmpulkos, kur visas govis atrodas vienā grupā vai ganāmpulks ir ģenētiski neizlīdzināts, ar ļoti atšķirīgiem dzīvnieku ražības līmeņiem. Lai pasargātu govis laktācijas otrajā pusē un mazražīgās govis no aptaukošanās, kopējo barības galdā izēdināmo barību gatavo liesāku. Turpretim augstražīgajām govīm vairāk spēkbarības izēdina robotā.

Neizēdināt par daudz spēkbarības
Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Pēc Journal of Dairy Science pētījumiem, vidējais slaukšanas laiks vienā slaukšanas reizē ir septiņas minūtes un spēkbarību maksimāli var apēst 0,3–0,4 kg minūtē – vienā slaukšanas reizē tas ir 2–2,8 kg. Šis daudzums arī ir maksimāli pieļaujamais, lai nenodarītu govij nopietnus veselības traucējumus – kā sekas spurekļa acidozei. Tātad, ja govs slaucas trīsreiz dienā, tad slaukšanas robotā tā maksimāli kopā apēdīs 8,4 kg spēkbarības. Ņemot vērā literatūrā minēto un atbilstoši govs fizioloģijai, šāds spēkbarības daudzums, ko izēdina dienā robotos, ir par lielu. Īpaši, ja runa ir par augstražīgiem ganāmpulkiem. 3–4 kg spēkbarības dienā būtu pietiekams daudzums, ko izēdina robotā. Mani iedrošina pētījumos minētais fakts, ka govīm brīvprātīgais robota apmeklēšanas skaits ir vienāds, gan izēdinot 3 kg spēkbarības, gan 8 kg spēkbarības dienā.

Arī robotizētās slaukšanas sistēmā govju vajadzības nemainās. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem.

Pieredzes ir atšķirīgas
Ja izvērtējam fermeru pieredzi pašmājās un ārzemēs, vērtējumi un pieejas atšķiras. Piemēram, kāds fermeris, kam fermā dienas vidējais izslaukums no govs pārsniedz 40 kg, vairāk graudu barības izbaro kopējā barības maisījumā barības galdā. Viņš uzsver, ka augstražīgās govis labprāt apmeklē slaukšanas robotu neatkarīgi no pieejamā spēkbarības daudzuma robotā un ka govju brīvā kustība ir ļoti svarīga. Šajā fermā ir atsevišķa pirmpieņu grupa, lai mazinātu tām sociālo stresu.

Taču ir sastopama arī pieredze, kad robotā izbaro 8 kg spēkbarības govij dienā. Šajā gadījumā fermeris uzsver, ka, palielinot spēkbarības daudzumu kopējā barībā, govju apmeklējumu skaits robotā krītoties.

Tiek izmantota arī govju piedzīšana pie robotiem tām govīm, kas pašas labprāt uz slaukšanu neiet. Ir fermas, kur piedzīšanu izmanto vairāk salīdzinājumā ar citām. Ir arī fermas, kur to neizmanto vispār. Lai govis piedzītu, ir nepieciešams papildu darbaspēks. Taču ir vērojama tendence, ka fermās, kur govis nepiedzen pie robotiem, tajos izēdina vairāk spēkbarības, tādējādi pieaug arī spurekļa acidožu risks.

Divu spēkbarību izbarošana vienlaikus
Jāņem vērā, ka spēkbarības sastāvam un fiziskajai formai ir svarīga nozīme. Granulas ir labāka forma salīdzinājumā ar smalka (pulverveida) sastāva miltiem. Pēcatnešanās laikā, īpaši augstražīgajām govīm, ir paaugstināta vajadzība pēc proteīna piedevām, minerālvielām, vitamīniem. Dažas piedevas var nebūt pietiekami garšīgas, tāpēc tās, iespējams, vairāk jāpievieno kopējai barībai barības galdā. Tāpat var būt nepieciešamība lietot divas spēkbarības vienlaikus, ko izbarot slaukšanas robotā, – vienu ar lielāku enerģijas daudzumu un bagātāku ar barības vielām govīm agrākā laktācijas fāzē, kad ir visaugstākie izslaukumi, un otru – ar mazāku enerģijas un barības vielu daudzumu mazražīgām govīm laktācijas beigu posmā. Šādi varētu lietderīgāk izmantot esošos barības līdzekļus un pasargāt govis no straujas novājēšanas un izslaukuma samazinājuma laktācijas pirmajā pusē un nenobarojot govis par daudz laktācijas beigās.

Kā automatizētā slaukšana ietekmē govju ražību un ēdināšanas sistēmas izvēli?
Pētījumu nav daudz, bet parasti, ja govis līdz šim slauktas divreiz dienā, pēc robotu ieviešanas izslaukums palielinās par 5–10%. Turpretim, ja līdz slaukšanas robotu ieviešanai govis slauktas trīsreiz dienā, tad var būt sagaidāms izslaukuma samazinājums par 5–10%. Protams, jāņem vērā arī ganāmpulka ražības līmenis pirms robotizētās slaukšanas sistēmas ieviešanas. Ja ražība ir zemāka, izslaukuma kāpums sagaidāms lielāks.

Govju ēdināšanas stratēģija ir saimnieka izvēlē, taču vadlīnijas varētu būt šādas:

l ja primārais ir samazināt darbaspēka patēriņu un visas govis atrodas vienā grupā, tad, iespējams, vairāk jāorientējas uz spēkbarības izēdināšanu slaukšanas robotos;

l lielos ganāmpulkos ar augstu ražību, kur iespējama govju grupēšana, vairāk spēkbarības jāpievieno kopējā barības maisījumā, ko izēdina barības galdā. Tas pats ieteicams arī ģenētiski izlīdzinātos ganāmpulkos, kur ir augsti izslaukumi un tikai viena slaucamo govju grupa.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, īpaši ražīgu govju ganāmpulku īpašnieki un menedžeri ar šādu robotizētu slaukšanas sistēmu ieviešanu, kāda ir pieejama pašreiz, nesteidzas. Aizvien vairāk tiek diskutēts par tādu robotizētu slaukšanas sistēmu, kur roboti cilvēku vietā slaukšanas procesu veiks slaukšanas zālēs vai karuseļos. Jebkurā gadījumā slaukšanas robotu ieviešanai ir nākotne. Šajā rakstā uzsvars vairāk tika likts uz govju ēdināšanu, taču robotizētās slaukšanas sistēmas arī piedāvā govju veselības monitoringu, meklēšanās jeb optimālā apsēklošanas laika noteikšanu, seko piena kvalitātei un tesmeņa veselībai, sniedz arī informāciju par hormonālo darbību govs organismā, kas nepieciešama veiksmīgai atražošanai.

Kā allaž, veicot kādas būtiskas izmaiņas piena ražošanas fermā, ir vērts savas idejas pārrunāt ar konsultantu komandu, tostarp veterinārārstu.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā

LA.lv