Laukos
Graudkopība

Sliktā graudu raža ietekmēs produktu cenas veikalos 0


“Kviešu graudos šogad ir netipiski augsts proteīna līmenis, sasniedzot pat 17 – 18%. Arī lipeklis sniedzās līdz pat 40%, kas liecina – tie ir ļoti augstvērtīgi graudi,” secina AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
“Kviešu graudos šogad ir netipiski augsts proteīna līmenis, sasniedzot pat 17 – 18%. Arī lipeklis sniedzās līdz pat 40%, kas liecina – tie ir ļoti augstvērtīgi graudi,” secina AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Foto: Ivars Bušmanis

Lai gan graudkopība izsenis bijis viens no Latvijas lauksaimniecības pamata balstiem, šobrīd nozare cīnās ar nenormālo laika apstākļu radītajām sekām. Lai arī sējuma platības Latvijā samazinājušās minimāli, graudu ražas apjoma kritums šajā sezonā prognozēts 30 – 40% robežās. “Vietējo tirgu tas neskars tik ļoti, lielāko atspaidu ražas kritums atstās uz eksportu,” norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Augstāka cena neatsver zaudējumus

“Neskatoties uz apjoma kritumiem un karsto laiku, graudu kvalitāte ir laba un uzturam atbilstoša. Šogad graudiem mitruma līmenis bija ļoti zems, kas samazināja zemnieku izmaksas par graudu kaltēšanu, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. Arī cena par graudiem ir augstāka. Taču tas neatsver ražas zudumu un aplami ir domāt, ka šie faktori ļāvuši zemniekiem ietaupīt.”

Kviešu graudos šogad esot netipiski augsts proteīna līmenis, sasniedzot pat 17 – 18%. “Pēdējo desmit gadu laikā tāds nav bijis. Arī lipeklis sniedzās līdz pat 40%, kas liecina – tie ir ļoti augstvērtīgi graudi. Taču tas viennozīmīgi neraksturo visu Latvijas reģionu, jo graudi nogatavojušies ļoti nevienmērīgi. Situācijas ir ārkārtīgi dažādas un ir arī graudi, kur proteīna līmenis ir vien 10 – 11% robežās.” “Dobeles dzirnavnieks” pieņem graudus trīs graudu pieņemšanas punktos – Dobelē, Aucē un Gulbenē. Aptuveni 90% no piegādātājiem ir vietējie zemnieki no visiem Latvijas reģioniem. Lai gan kviešu un auzu graudu apjoms pārstrādes uzņēmumā šosezon pieņemts pietiekamā daudzumā, raizes rada lopbarības graudi. To deficīts izjūtams viscaur. “Graudkopības nozare patiesi šobrīd piedzīvo daudz un dažādus izaicinājumus. Situācija ir ļoti sarežģīta. Gada laikā esam piedzīvojuši divas galējības. Pagājušajā rudenī Latvijas lauki burtiski noslīka, šovasar – izkalta. Tagad jāskatās, kā rīkosies zemnieku saimniecību partneri un bankas. Daudzi zemnieki ir pārstrukturējuši saistības jau no pagājušā gada un aktuāls ir jautājums, kā rīkoties tālāk?” spriež K. Amsils.

Graudaugus patērējam ik dienu

Samērojot sējumu platības Baltijas valstīs, Lietuvā graudaugu sējumi aizņem divas reizes lielākas platības nekā Latvijā un par trīs reizēm vairāk nekā Igaunijā. Graudu kopraža šosezon kritusies visās trīs Baltijas valstīs – Lietuvā un Latvijā šā gada sezonas kopražas pret pagājušo sezonu prognozējamas par 25% zemākas, bet Igaunijā – par 15%. Tas, protams, izraisījis graudu cenas kāpumu biržā. Piemēram, šosezon par teju 40% samazinājusies kviešu raža, kas izraisījis šo graudu cenu kāpumu biržā par aptuveni 25%.

“Graudu cenu celšanās, visticamāk, ietekmēs arī citu ar graudiem saistītu produktu cenu pieaugumu,” SIA “Maxima Latvija” rīkotajā pasākumā “Maxima mazumtirdzniecības kompass” sacīja uzņēmuma Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa. “Tas atstās ietekmi uz pircējiem, jo gandrīz visi iedzīvotāji uzturā lieto graudaugu produktus un to izstrādājumus. Mūsu veiktās aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju no tiem, kas lieto graudaugu produktus, tos ēd katru dienu, priekšroku dodot maizes izstrādājumiem, rīsiem, makaroniem un griķiem. Esam novērojuši, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, palielinās graudaugu ikdienas patēriņš. Piemēram, auzu un citu graudaugu pārslas izteikti lieto vecākā gadagājuma cilvēki, savukārt gados jaunāki biežāk izvēlas musli. Vismazāk uzturā tiek lietots kuskuss, prosa, bulgurs un kvinoja. Kādēļ iedzīvotāji izvēlas ikdienā lietot graudaugu produktus? Tie ir garšīgi, nozīmīgi veselīga un sabalansēta uztura pamatā, daudzveidīgi pagatavojami.”

Latvijā, izņemot Latgali, aug iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, liecina SIA “Maxima Latvija” aptauja. Skalā no viens līdz desmit Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi vērtē ar 6,5. Publika par to pavīpsnā, jo “Latgalē jau vienmēr viss iet uz leju”, taču K. Amsils uzsver: “Liela apmierinātība šajā reģionā ar dzīvi nemaz nevar būt – atminieties pagājušā gada plūdus Latgalē, kas iznīcināja lielu daudzumu lauksaimniecības zemju.”

LA.lv