Laukos
Politika

Grib izsmelt no mencām tukšu jūru?5


Rīgas Centrāltirgus pārdevējas vairs neatminas, kad pēdējo reizi saņēmušas “normālu” mencu, tagad piegādājot tik plānas, ka nevar izgriezt fileju.
Rīgas Centrāltirgus pārdevējas vairs neatminas, kad pēdējo reizi saņēmušas “normālu” mencu, tagad piegādājot tik plānas, ka nevar izgriezt fileju.
Foto: Ilze Pētersone

Nav jābūt pat zinātniekam vai zivsaimniecības speciālistam, lai saprastu, kas notiek ar mencām Baltijas jūrā. Zvejniekiem un tirgotājiem jau sen bijis skaidrs, ka zivis iznīkst, – apjoms dramatiski samazinājies, bet nozvejotās ir tik mazas, ka nevarot izgriezt fileju.

Rīgas Centrāltirgus zivju paviljona pārdevējas vairs neatminas, kad pēdējo reizi saņēmušas “normālu” mencu, tāpēc nebūtu pārsteigtas, ka tās drīz vispār nebūs uz letes.

Kritiskā situācija ilgstoši bija kā uz delnas, taču tikai šā gada 1. jūlijā Eiropas Komisija noteica mencu zvejas pilnīgu aizliegumu austrumu daļā līdz gada beigām, Latvijas zvejnieki par dīkstāvi saņēma kompensācijas. Šķita, ka Baltijas jūras zivju resursu aizstāvju burās iepūtis spirgts vējš, taču – nekā.

ES valstu ministri 2020. gadā tomēr atļāvuši mencu ieguvi kā piezveju divu tūkstošu tonnu apjomā, kā arī vēl piecu apdraudētu zivju sugu zveju, ignorējot reālo situāciju jūrā, par kuru savus atzinumus sniedz zinātnieki un nevalstiskās organizācijas.

Ministri pārkāpj likumu

ES valstu ministri, nosakot piezvejas apjomu jau pieminētajai Baltijas jūras austrumu un rietumu daļas mencai, kā arī nozveju rietumu daļas reņģei, centrālās daļas un Somu līča lasim, ne tikai nav ievērojuši ICES zinātnieku rekomendācijas, bet arī ES Kopējās zivsaimniecības politikas izvirzīto prasību – nodrošināt ilgtspējīgu nozveju līdz 2020. gadam.

“Tas nozīmē, ka zivsaimniecības ministri ir pārkāpuši likumu,” neslēpjot savu sašutumu, secina Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis. Viņš uzskata, ka nav iespējams sasniegt globālos un reģionālos ilgtspējīgas zivsaimniecības mērķus, ja paši ministri izvēlas ignorēt faktus un ES likumus.

“ES nesen paziņotā apņemšanās paredz panākt tūlītēju rīcību bioloģiskās daudzveidības un klimata krīžu risināšanā. Pārzvejas izbeigšana Baltijas jūrā ir ātrs un viegli sasniedzams klimata krīzes risinājums, ko ministri varētu sniegt saviem pilsoņiem.”

Izvērtējot atļauto piezveju mencām, nav saprotams, kā tiks kontrolēta zivju ieguve Baltijas jūras austrumu daļā, ja, piemēram, par 12 metriem garākiem kuģiem nav jāizvieto novērotāji vai video kameras, kas palīdzētu procesu kontrolēt. Tikšot svītrotas arī prasības par laivu elektronisko uzraudzību piekrastes zvejā Liepājas pilsētas piekrastē, Nīcas un Rucavas novadā.

No desmit zivju sugām ieguves apjomi zinātniskajiem un vides organizāciju ieteikumiem atbilst trīs populācijām – Botnijas līča reņģēm un Baltijas jūras centrālās daļas reņģēm un zeltplekstēm. Politiķi tā vietā, lai gādātu atbalstu zvejniekiem zvejas samazināšanas vai apturēšanas gadījumā, izvēlējušies bezatbildīgāko risinājumu – ļaut izsmelt jūru.

Sargājam jūru – uz papīra

Zivju izsīkums ir tiešas sekas piesārņotajai Baltijas jūrai, kas atzīta par vienu no netīrākajām pasaulē. Piesārņojumu rada eitrofikācija, smagie metāli un atkritumi. Baltijas jūra, salīdzinot ar citām, ir sekla, tikai 53 metri, ūdens apmaiņa notiek reizi 30 līdz 40 gados, un dziļajās ieplakās izveidojas bezskābekļa zonas, kas vistiešāk ietekmē austrumu reģionu mencas, jo tās nārsto dziļūdenī.

Pētījumi rāda, ka tikai vienā ieplakā, kas atrodas pie Dānijas, vēl ir saglabājusies dzīvība. Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (Helcom) dati apliecina, ka 97% no Baltijas jūras teritorijas bijusi vai ir skarta no eitrofikācijas jeb aizaugšanas ar aļģēm. Tās ir sekas lauksaimniecības mēslojumam, kas no laukiem nonāk apkārtnes upēs un aizplūst līdz jūrai.

Barības vielas jūrā rada labu vidi zilaļģēm, kas noklāj ūdens virsmu, kavējot saules starus un fotosintēzes procesus, un pūstot patērē skābekli, kas nepieciešams zivīm. Jūras iemītniekiem jāmeklē jaunas dzīvotnes, kur baroties un nārstot.

Liktos pašsaprotami, ka jūras efektīvai aizsardzībai jābūt šī reģiona valstu prioritātei, taču arī tā darbojas lielākoties tikai uz papīra. PDF konstatējis, ka tikai 7% no kopējiem 16% aizsargājamo Baltijas jūras teritoriju ir izveidoti pārvaldības plāni, lai novērstu dabas daudzveidības apdraudējumu.

Latvija ierindojas to valstu vidū, kurām aizsargājamās teritorijas ir iezīmētas, bet nav izstrādāti pārvaldības plāni. PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena norāda, ka bez šiem plāniem teritorijas nav nekas vairāk par kartē atzīmētiem punktiem.

Uzziņa

Zinātnieku ieteikumi ņemti vērā tikai trim zivju sugām

Saistītie raksti

Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā 15. oktobrī pieņemtajā regulā ievērotas tikai trīs no desmit ieteiktajām zinātnieku un vides organizāciju rekomendācijām par nozvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadā. Politiķi nav ņēmuši vērā ieteikumu pilnībā aizliegt austrumu daļas mencas un rietumu daļas reņģes ieguvi.

 

LA.lv