Latvijā, Politika

Gribi pirkt lauku zemi, nāksies to reāli apstrādāt. Plāno daudz stingrākas prasības pircējiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) nule nācis klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kuri paredz stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem.

Grib stingrākas prasības zemes pircējiem

Zemes iegādes noteikumus deputāts ierosina papildināt, pirmkārt, ar prasību pircējiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām – rakstiski apliecināt, ka zemes lauksaimniecisku izmantošanu uzsāks, tiklīdz tā būs viņu īpašumā.

Otrkārt, juridiskām personām – iespējamiem zemes pircējiem – jābūt sagatavotam biznesa plānam tās izmantošanai turpmākajiem trim gadiem. Tāpat jābūt apliecinājumam, ka to rīcībā ir nauda šī biznesa plāna sekmīgai īstenošanai. Romāns Naudiņš domā, ka šim priekšlikumam Eiropas Komisija nevarēs iebilst tāpēc, ka tāda pati prasība ir arī citās Eiropas valstīs.

Treškārt, trīs gadus, skaitot no dienas, kad zemes īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, pircējam būtu aizliegts to iznomāt citiem. Šis ierobežojums neskartu tos īpašniekus, kuri zemi iegādājušies agrāk – pirms šo priekšlikumu ieviešanas zemes iegādes noteikumos.

“Prasība pircējam pašam apstrādāt iegādāto zemi, kā arī trīsgadu aizliegums to iznomāt būtu vajadzīga, lai nepieļautu naudas ieguldīšanu īpašumā, kas pēc tam nekā netiek izmantots un kalpo turpmākiem spekulatīviem darījumiem,” skaidro Saeimas deputāts. “Tas savukārt ļautu stabilizēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus cenas, paverot lielākas iespējas iegādāties zemi vietējiem lauksaimniekiem. Diemžēl pašlaik bieži zemes iegādes darījumus noslēdz firmas, kuras nemaz neplāno nodarboties ar lauksaimniecību. Bet tā vietā cer uz peļņu, pārdodot zemi tālāk. Tāpēc beidzot būtu jāizvēlas, kāda turpmāk būs zemes politika – spekulatīvā vai agrārā.”

Saeimas deputāts piebilst, ka šie ierobežojumi skartu tikai lielu zemes platību pircējus. Bet neskartu pircējus (fiziskas personas), kas gribētu nopirkt zemi līdz desmit hektāru platībai, šādiem darījumiem arī turpmāk nebūtu vajadzīga arī vietējās pašvaldības atļauja.

Vietējo pašvaldību komisijas, kuras pašlaik lemj par zemes iegādes atļaujām, turpmāk lemtu arī par atļaujām iznomāt iegādāto zemi, ja pircējam veselības stāvokļa vai citu dibinātu iemeslu dēļ nav iespēju to pašam izmantot lauksaimniecībā. Iekams pašvaldības zemes komisija nav devusi atļauju, zemes nomas līgumu nevarētu reģistrēt.

Pret pārkāpējiem plāno sankcijas

Kas draudētu pircējiem, kuri šos noteikumus neievēros? Par sankcijām noteikumu pārkāpējiem vēl jāspriež. Ja ar pārkāpējiem nepavisam netiks galā, tad zemi varētu atpirkt valsts Latvijas zemes fonda personā.

“Pagājušajā nedēļā manis sagatavotos priekšlikumus atbalstīja Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas deputāti, reizē iesakot pirms iesniegšanas Saeimā apspriest lauksaimnieku organizācijās,” stāsta Romāns Naudiņš. “Pašlaik gan esmu paguvis apspriesties tikai ar Zemnieku saeimas pārstāvjiem, kuri tos konceptuāli atbalsta. Bet jau nākamajā nedēļā būs tikšanās ar citu lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, tāpat ar zemnieku saimniecību īpašniekiem. Pēc tam priekšlikumus iesniegšu koalīcijas padomei. Ja atbalsts būs, tos skatīs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.”

R. Naudiņš cer jaunos priekšlikumus likumā ieviest līdz nākamā gada pavasarim.

Zemnieku saeima: zeme jāizmanto ražošanā

Mārtiņš Trons, Zemnieku saeimas lauksaimniecības eksperts: “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes noteikumiem jābūt stingrākiem, nekā tie ir spēkā pašlaik. Viens no mūsu priekšlikumiem, kuru Saeimā noraidīja, piemēram, bija noteikt pienākumu pircējiem pašiem vai viņu ģimenes piederīgajiem zemi apstrādāt. Tā ārzemniekiem būtu mazāk iespēju pirkt zemi, kuru vietējie zemnieki pēc tam spiesti no viņiem nomāt. Ja tagad Saeimā ir deputāts, kurš grib atbalstīt šo nostāju, tad to varam tikai apsveikt.
Ceru, ka ar Zemkopības ministrijas pārstāvju piedalīšanos izdosies turpināt diskusiju par to, kā būtu izmantojama zeme. Diemžēl pašlaik mūsu viedokļi atšķiras. Zemkopības ministrijā pauž, ka tā jāuztur labā stāvoklī un ka pietiek ar tās appļaušanu. Turpretī mēs uzskatām, ka zeme obligāti jāizmanto ražošanā. Kāda varētu būt šī ražošana, tas jau ir cits jautājums. Pašlaik spēkā esošos zemes iegādes noteikumus ar lauksaimniecību nesaistīti ļaudis un spekulanti joprojām var apiet, pērkot uzņēmumu kapitāldaļas, kuru pamatkapitālā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme. Jau pirms četriem gadiem lūdzām Ekonomikas ministriju sagatavot priekšlikumus, kas pārtrauktu tirdzniecību ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi, izmantojot uzņēmuma kapitāldaļas. Diemžēl Ekonomikas ministrija nav izdarījusi neko, lai novērstu iespēju apiet spēkā esošos zemes iegādes noteikumus.”

13 Komentāri

  1. lauku apvidū pie jūras nopirksi zemi un tur pat neļauj apstrādāt lauksaimniecības zemi. dabas parki un bio topi ar to reāla apstrādāšana beidzās.

  2. Un kā ar Altum? Gribēju nopirkt zemi kuru daudzus gadus nomāju un izmantoju lauksaimnieciskajai ražošanai, bet nekā, jo pārsolija Altums.

    1. Nomniekam taču ir pirmpirkuma tiesības un Altum taču zemi nepērk. Būtu uzrādīta reāla darījuma summa, nevis kaut kāds neliels cipars, lai valsts nodeva nav jāmaksā, tad arī Zemes fonds to nebūtu nopircis.

  3. Būtu izvirzījuši normālas prasības pārdevējiem, ja jau pārdod zemi privātmāju apbūvei tad kāda velna pēc tā zeme vēl nav transformēta par apbūves zemi, bet vēl joprojām ir mežs par kura transformāciju pircējam ir jāmaksā milzu nauda. Ja es vēlētos nopirkt mežu tad es pirktu mežu, bet kā izrādās pērkot apbūves gabalu es tik un tā nopērku mežu.

  4. Kāds vēl biznesa plāns? Galvu esat saspieduši? Pirkšu 5 ha zemes un man vēl biznesa plāns būs jāgatavo? Jau tagad ir jūra papīra darbu veicot ikdienas darbus, bet te daži plānprātiņi izdomās vēl lieku birokrātiju…

  5. “Tas savukārt ļautu stabilizēt …” (lasi samazināt) “lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus cenas, paverot lielākas iespējas iegādāties zemi vietējiem lauksaimniekiem.” vēl lētāk!!
    Saprotu, tieši tā tas domāts, bet kāds tautai no tā labums, jūs, liekēži?!

  6. Zemnieku Saeima atradus nakoso ergli, kam aiz vaiga baltmaizes kukuli aizbazt, lai izbiditu savas velmes. Sakuma Smilsu ruksis nemas, tad Krauzulits un tagad nakoso atradusi, kas nosvidis runas par patriotismu un Latvijas interesem, lai lielzemnieki varetu izpirkt par pusvelti visas zemes

  7. Bet Lauksaimniecības zemi Raiskumā pērk un pērk un izpērk bez problēmām. Pēc tam to vajag sakopt, tad nu iznomā lauksaimniekiem par bargu naudu. Likumi šēit nepastāv nevienā jomā.

Pievienot komentāru