Laukos
Politika

Grībauskaite: Lietuvas lauksaimniekiem jāsaņem dalībvalstu vidējam līmenim atbilstoši tiešmaksājumi0


Jaunais Briseles piedāvājums paredz pieaugumu līdz 202 eiro vien 2026. gadā, kas Latvijas zemniekam savukārt nozīmē ik gadu klāt tikai vienu eiro.
Jaunais Briseles piedāvājums paredz pieaugumu līdz 202 eiro vien 2026. gadā, kas Latvijas zemniekam savukārt nozīmē ik gadu klāt tikai vienu eiro.
Foto – BSWEI/SHUTTERSTOCK

Lietuvas lauksaimniekiem ir jāsaņem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi, kas atbilst dalībvalstu vidējam līmenim vai vismaz tuvojas tam, ceturtdien uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirms Briselē gaidāmās vairāku valstu, tostarp Latvijas, zemnieku protesta akcijas.

Pēc viņas teiktā, “ir pilnīgi nepieņemami”, ka ES nepilda agrāk dotos solījumus par atbalstu lauksaimniecībai.

“[Šo protestu] es uzskatu par viedokļa paušanu, un šis viedoklis tiešām ir pamatots, jo pirmais budžeta piedāvājums, kuru mēs, visas valstis, esam saņēmušas, mūs tiešām pārsteidza, īpaši attiecībā uz Lietuvu un mūsu reģionu,” Lietuvas sabiedriskajai televīzijai sacījusi prezidente, kas Briselē piedalās ES samitā. “No tā, par ko vienojāmies pirms septiņiem gadiem un kas mūsu valsts zemniekiem būtu jāsaņem 2020.gadā, mēs vēl krietni atpaliekam.”

2013.gadā Eiropadomē tika nolemts, ka 2019.gada nogalē Lietuvas zemnieki saņems vismaz 196 eiro par hektāru. Šobrīd viņi saņem 170 eiro un saskaņā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu 180 eiro robeža tiks sasniegta tikai 2027.gadā.

“Solījums, par ko tika panākta vienbalsīga vienošanās, kura parakstīta, iebalsota un ratificēta, reāli netiek pildīts (..) līdz pat šim laikam, bet jaunie piedāvājumi sākas no šīs neizpildītās summas,” norādījusi Lietuvas prezidente.

Pēc viņas teiktā, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, kopējais bloka budžets saruks par aptuveni 15 miljardiem eiro gadā un līdz ar to var samazināties finansējums visām jomām – ne tikai lauksaimniecībai, bet arī struktūrfondiem, taču tā jau būtu objektīva situācija, kas skartu visas dalībvalstis.

Kā izteikusies Grībauskaite, šobrīd gan Eiropadome par lauksaimniecību nediskutē, tomēr zemnieku paustais viedoklis ir svarīgs un viņu vēstījums sasniegs adresātu.

“Viss atkarīgs no politiskās gribas un apņēmības, bet pastāv ļoti liels risks, ka gadījumā, ja “Breksita” sarunas ieilgs, Eiropas septiņu gadu budžeta sarunas var sākties jau ar nākamo parlamentu un beigties, vēlākais, 2020.gada martā,” viņa piebildusi.

Kā ziņots, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas un Polijas lauksaimnieki šodien Briselē plāno protestēt pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem ES dalībvalstu starpā.

LA.lv