Dārzeņi un augļi, Veikalā un tirgū

Gurķoties nav laika! Kur kabači un gurķi laistīti, šosezon raža labi padevusies

Kabaču un gurķu izvēle tirgū šogad ir plaša, nevis pateicoties karstajam laikam, bet gan saimnieku ieguldījumiem un darbam. Lai gan laistīšanas iekārtas ir gana dārga investīcija, tā atmaksājas. To vienprātīgi atzīst visi aptaujātie dārzeņkopji.

“Gurķiem vajadzīgs liels siltums, un tie vislabāk aug laukā – siltās, no vēja pasargātās vietās. Laistījām tos ar mehanizētām iekārtām, tādēļ raža šogad ir ļoti laba,” priecājas Lilija Dučkena, kura tirgojas Rīgas Centrāltirgū.

Zemnieku saimniecībā “Liepziedi”, kas atrodas Iecavas pusē, gurķus audzē siltumnīcās – trīs hektāru platībā. Turpretī kabači aug lauka dobēs līdzīgā platībā. “Lielais karstums un sausums šovasar nav mūs īpaši ietekmējis. Mums ir laistīšanas iekārtas, kas krietni atvieglo dzīvi, tādēļ arī raža nav izkaltusi,” skaidro “Liepziedu” saimnieks Egils Druviņš.

“Protams, varēja būt mazliet vēsāks. Lielais karstums nenāk par labu arī siltumnīcā augošajiem gurķiem, taču kopumā sūdzēties nevaru,” atzīst Egils Druviņš. Raža esot laba un dārzeņi padevušies brangi. Pozitīvi esot arī tas, ka saimniecības vadītājam pašam nav jānodarbojas ar tirgošanas jautājumiem, jo produktus veikalu plauktos nogādā dārzkopības kooperatīvā sabiedrība “Baltijas dārzeņi”, ar kuru “Liepziediem” jau labu laiku ir teicama sadarbība.

Siltumnīcās klimatu regulē paši
“Grūti spriest par šā gada cenu, sezona vēl nav beigusies. Pērn saules trūkums radīja aptuveni 10% ražas kritumu, taču to balansēja tas, ka cena bija labāka. Par šo gadu varēšu teikt tikai sezonas beigās, apkopojot visu mēnešu rādītājus.”
Tāpat kā “Liepziedos”, arī ZS “Mežacīruļi” gurķi aug siltumnīcās. Juris Cīrulis, kas saimnieko Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, atzīst, ka arī viņiem šogad lieli un gardi gurķi saauguši, sausums ražu nav ietekmējis. “Klimatu noregulējam paši, arī ar roku dārzeņi nav jālaista. Mums ir četras modernas siltumnīcas pushektāra platībā. Tajās jau sesto sezonu audzējam gurķus un salātus. Karstums vairāk attiecas uz saimniekiem, kam gurķi aug uz lauka.” J. Cīrulis arī piemetina – gurķu cena Latvijā esot diezgan stabila. Tāpat kā pērn, arī šogad cena esot gana zema.

No rozmarīna, kinzas un patisoniem baidās

Paviesojāmies Rīgas Centrāltirgū, lai novērtētu, par kādu cenu un cik liela gurķu, kabaču un patisonu izvēle tiek piedāvāti pircējiem. Pie ģimenes saimniecības ZS “Skursteņi” stenda pircēji stāv rindā. Līvbērzē izaudzētos zaļumus un dārzeņus atzīstot par īpaši gardiem.

“Gurķus audzējam uz lauka, ne siltumnīcā, bet tos laistām ar iekārtu palīdzību, tādēļ lielu ļaunumu karstums nav nodarījis,” paskaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes studente Lilija Dučkena, kas kopā ar tēvu un māsu tirgo pašu izaudzētos dārzeņus un garšvielas. Pircēji mums esot konservatīvi, pārsvarā pērk kabačus un gurķus, dilles un pētersīļus.

“Piedāvājam arī kaut ko eksotiskāku – baziliku, kinzu, rozmarīnu, taču pēc šīm garšvielām pieprasījums mazs. Cilvēki nepazīst, līdz ar to arī nepērk tās.” Kaut gan netradicionālās formas dārzenis patisons piesaista cilvēku uzmanību ar savu izskatu, arī pēc tā pieprasījuma gaužām mazs. Tādēļ arī “Skursteņos” tos audzēt neizvēlas.

Savukārt mazos kabačus ar ziediem iecienījuši restorāni. “Tos pērk lielā daudzumā, pilda ar sieru, krabju gaļu un citiem pildījumiem,” ieskicē jaunā saimniece. Cena – 0,80 eiro kilogramā. Dārzeņkope arī skaidro, lai gan gurķi ir dārzeņi, kuriem patīk siltums, sausums tos padara rūgtākus. Taču L. Dučkena priecājas: “Paldies Dievam, bet raža šogad ir laba. Redzat paši – ir skaisti, sārti tomāti, dažāda veida garšvielas un arī gurķi, kabači.”

Saimniece atzīmē, ka lauka gurķi siltās naktīs ļoti labi aug. Pērn tie auguši lēnāk. Arī cena nav īpaši svārstīga. Šogad līdzvērtīga – eiro kilogramā. Lielajiem kabačiem – 0,40 eiro. Pircēju vēlmes gan esot ļoti dažādas, vienotu tendenci grūti iezīmēt. Ir tādi, kas gurķus pērk vairāk, jo gatavo tos ziemai. Ir tādi, kas nopērk vien trīs līdz piecus gurķīšus, lai pagatavotu salātus. “Skursteņu” saimnieki paši taisa mazsālītos gurķus, marinē un, protams, ēd svaigā veidā. Jautāti par platību, Dučkenu ģimene skaitļo: “Pašlaik mums ir iestādīti aptuveni 2000 gurķu stādu, rudenī stādīsim vēl 1600. Kabači iesēti ap 240 stādu, plānojam vēl 200 iesēt.”

Novērojām, ka Rīgas Centrāltirgū no gurķu šķirnēm dominē “Mirabella”, kas ir viens no populārāko gurķu hibrīdiem, kuru var audzēt gan atklātā laukā, gan siltumnīcās. Cena visos stendos nemainīga, ap vienu eiro kilogramā. Lielie kabači no 0,40 – 0,60 eiro kilogramā. Patisonus neatrodam.

Pievienot komentāru