Laukos
Meži

Kas patlaban darāms latvāņu iznīdēšanā? Atbild eksperts 16


Madonas novada Barkavas pagastā latvāņu apkarošanai no ieņēmumiem par pašvaldības
dabas resursu nodokli izdalīti 1066 eiro.
Madonas novada Barkavas pagastā latvāņu apkarošanai no ieņēmumiem par pašvaldības dabas resursu nodokli izdalīti 1066 eiro.
Foto – Valdis Ilzēns

Latvāņi savas sēklas jau nobriedinājuši, un to pļaujai ir par vēlu, taču tas, ko šobrīd vēl var darīt, – nogriezt ziedkopas un tās sadedzināt.

Protams, šādi apturēt latvāņa izplatību var tikai tad, ja invazīvā auga konkrētajā platībā nav daudz, varbūt kaut kur parādījušies tikai atsevišķi eksemplāri. Taču arī tad nevajadzētu smieties – ha, ha, kaimiņam latvānis, bet uzņemties atbildību un uzmanīgi nogriezt ziedkopu vai arī brīdināt zemes īpašnieku, ka draud lielas nepatikšanas. Par to ir pārliecināts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) Ziemeļlatgales reģiona Madonas iecirkņa mežkopis Vilnis Otvars.

“Ja latvānis sēklas nenobriedina, tad turpmāk tas spēlē vairs nepiedalās, bet, ja tas izdodas, apturēt tā uzvaras gājienu nav viegli. Mani ļoti uztrauc, ka latvānis Madonas pusē turpina strauji izplatīties un šis jautājums nav pacelts valsts līmenī.” Tā kā “LVM” Madonas iecirknī latvāņi galvenokārt aug ūdensteču malās, tos apkaro tikai mehāniski, pļaujot pat trīs reizes gadā. Latvāņa nīdēšana miglojot jāveic aprīļa beigās, maija sākumā. Kamēr sēklas nav nobriedušas, to var pļaut, bet jūlijā līdzēs vien ziedkopu nogriešana un iznīcināšana.

LA.lv