Ganāmpulka veselība, Piens

Ar govs fizioloģiju jārēķinās. Vetārsta padomi par ierasto slaukšanas rutīnu

Lai gan ik pa brīdim tiek apšaubīta dažu procesu lietderība slaukšanas procedūtrā, fizioloģiskie procesi govs organismā nav mainīgi un ar tiem jārēķinās.

Ar slaukšanas procesa palīdzību jāsasniedz divi galvenie mērķi: izslaukt maksimāli daudz piena iespējami īsākā laikā, pasargājot govi no tesmeņa bojājumiem, kā arī – neinficēt govis slaukšanas procesā.

Jāstimulē oksitocīna izdalīšanās

Slaukšanas procesam jābūt virzītam uz to, lai govij stimulētu oksitocīna izdalīšanos. Oksitocīns ir hormons, kas stimulē piena atdevi un ļauj izslaukt tesmenī esošo pienu. Diemžēl oksitocīna darbības laiks ir ierobežots un tā koncentrācija govs asinīs nav nemainīgi augsta visu laiku. Oksitocīna izdalīšanos stimulē patīkams, nesāpīgs slaukšanas process, un tas sākas ar pupu sagatavošanu slaukšanai. Vajadzīgo koncentrāciju tas sasniedz 60–90 sekunžu laikā no pupu aizskaršanas brīža. Ar aizskaršanas brīdi domāju pirmo piena strūklu noslaukšanu vai pupu noslaucīšanu ar salveti.
Oksitocīna optimāla darbība ilgst tikai līdz 7 minūtēm, dažām govīm mazāk. Šajā laikā govi jāpagūst izslaukt. Tiklīdz slaucējs nokavē aparāta pielikšanas laiku un neiekļaujas šajās optimālajās 60–90 sekundēs, neiegūstam visu pienu, ko varējām. Turpretim, ja pieliekam slaukšanas aparātus pēc pupu stimulēšanas par ātru, oksitocīna vajadzīgais līmenis vēl nav sasniegts, piena atdeve ir nepilnīga un rodas risks bojāt pupu galus.
Der atcerēties, ka oksitocīna darbību nekavējoties pārtrauc par stresa hormonu dēvētais adrenalīns. Jebkurš faktors, kas rada govij sāpes, bailes, atkāpes no pierastās kārtības, veicina adrenalīna izdalīšanos, kas savukārt bloķē oksitocīna darbību. Vajadzīgas vairākas minūtes, lai oksitocīna darbība atkal atjaunotos. Lielisku priekšstatu par slaukšanas procesu un piena atdevi dod piena atdeves līkne.
Govīm ļoti patīk prognozējama rīcība, respektīvi – ka nekas nemainās ierastajā rutīnā. Lai to nodrošinātu, visiem cilvēkiem, kuri piedalās slaukšanas procesā, ir jāstrādā vienādi. Ja tas tā nenotiek, govīm rodas stresa situācija un piena atdeve ir traucēta. Šāda rutīnas neievērošana un dažādu stresa situāciju radīšana samazina iegūto piena daudzumu vidēji par 5,5% un palielina arī slaukšanas kopējo laiku. Līdz ar to ir samazināta slaukšanas iekārtas efektivitāte un govis ir spiestas ilgāk gaidīt uz slaukšanas procesu.

Kas ietekmē slaukšanas proces
u

Zinot par oksitocīna un adrenalīna darbību un to, ka govīm nepatīk neparedzētas pārmaiņas, var rasties jautājums – kur sākas ietekme uz govju slaukšanas procesu? Viss sākas jau ar pirmo govju kustību uz slaukšanu, ieskaitot izdzīšanu no guļvietām. Jo mazāk stresains būs šis process, jo izslauktais piena daudzums palielināsies. Govīm jāiet mierīgi, bez klupšanas, ar nepaceltu galvu. Tiklīdz govis ir spiestas atbalstīt galvu uz priekšā stāvošajām govīm, stress ir neizbēgams, govju kustība ir sasteigta, nervoza.

Tāpat der atcerēties, ka izrauti pupu gali var būt saistāmi ar nepietiekamu oksitocīna darbību, kad slaukšanas aparāts pievienots neatrietinātai govij vai kad tas tiek noņemts par vēlu, kad piena plūsma ir mazāka par 0,4–0,7 kg/min vairāk nekā piecas sekundes.

Govi slaukšanas procesā nedrīkst inficēt

Nākamais posms ir neinficēt govis slaukšanas procesa laikā. Protams, arī šeit daži cēloņi meklējami ārpus slaukšanas zāles. Jo netīrāki tesmeņi un pupi, jo lielāka iespēja, ka infekcija caur pupa galu iekļūs tesmenī. Netīrām govīm dabūt tīrus un sausus pupus, ieskaitot pupu galus, būs daudz problemātiskāk, tas prasīs vairāk laika un līdz ar to ilgāks būs arī slaukšanas process.Lietojot ūdeni pupu mazgāšanai, palielinās risks, ka aparāti tiks pievienoti slapjiem pupiem, un tas ir īpaši bīstami. Govis ar netīriem, mēsliem aptraipītiem pupiem ir vairāk pakļautas riskam saslimt ar vides mastītu. Taču slaukšanas procesa laikā jārēķinās arī ar lipīgā mastīta izplatīšanās risku. Vispirms jārūpējas, lai mikroorganismi netiek pārnēsāti ar slaucēju rokām. Tātad tām jābūt tīrām un jālieto cimdi, piemēram, lateksa vai gumijas. Katrai govij pupu notīrīšanai un nosusināšanai jālieto sava salvete, lai nepārnestu infekciju no govs uz govi. Ir baktērijas, kas dzīvo uz pupu ādas un īpaši pupu galos, tāpēc jādomā, kā pasargāt no to iekļūšanas tesmeņa audos caur pupa galu slaukšanas procesa laikā.

Priekšslaukšanas dezinfekcija ir labs risinājums, lai mazinātu baktēriju skaitu uz pupu ādas, ieskaitot koagulāzes negatīvos stafilokokus. Pirmajās piena strūklās baktērijas ir palielinātā koncentrācijā un var ietekmēt piena kvalitāti, kā arī izraisīt papildu slaukšanas stobriņu inficētību. Nenoslaucot pirmās piena strūklas, pieaug risks govīm inficēties ar mastītu. Tāpēc pirmo divu trīs piena strūklu noslaukšana no katra ceturkšņa ir vēlama slaukšanas rutīnas sastāvdaļa. Tāpat vēlos atgādināt, ka pirmo piena strūklu noslaukšana ir efektīvs veids, kā noteikt izmaiņas pienā klīniskā mastīta gadījumā.Slaukšanas procesa laikā govis savstarpēji var inficēties caur slaukšanas stobriņiem. Tāpēc laba prakse ir inficēto govju slaukšana beigās. Var veidot inficēto govju grupas.

Slaukšanas procesa uzraudzīšana ļauj laikus pievienot noslīdējušos stobriņus un novērst gaisa iekļūšanu kopā ar baktērijām slaukšanas stobriņā, kas tālāk var nonākt caur pupa galu tesmenī un izraisīt mastītu. Tāpat jāatceras, ka katrs nokritis un atkārtoti pievienots slaukšanas aparāts ir risks saslimstībai ar mastītu. Jo govis stresainākas vai bojāti pupi, īpaši pupu gali, nepietiekami atrietinātas vai govju slaukšana notiek ar samazinātu piena plūsmu, jo lielāks ir risks slaukšanas aparātu nosperšanai. Vienkārši šāds slaukšanas process govij ir nepatīkams un sāpīgs.Ja govis slaukšanas procesa laikā ir īpaši nemierīgas, jāapsver iespēja pārbaudīt, vai nav strāvas noplūde. Savlaicīga slaukšanas aparātu noņemšana, iepriekš atslēdzot vakuumu, pasargās no pupu galu traumatisma.

Protams, ietekme uz slaukšanas procesu un pupu veselību ir arī slaukšanas iekārtas darbībai. Vakuuma līmenis, pulsāciju skaits, attiecība starp slaukšanas un masāžas fāzēm ir daži no visbūtiskākajiem rādītājiem.

Pēcslaukšanas dezinfekcijas uzdevums ir palīdzēt pasargāt no infekcijas iekļūšanas tesmenī caur pupa galu, kamēr tas pilnībā nav noslēdzies un izveidojies kreatinīna korķis.

Kopsavilkums

Tātad ieteiktā slaukšanas procedūra sastāv no šādām daļām:
-lieko netīrumu noņemšana ar salveti vai roku un pirmo piena strūklu noslaukšana; -pirmsslaukšanas dezinfekcija ar dezolīdzekļa kontakta laiku vismaz 30 sekundes;
-pupu notīrīšana, nosusināšana, ieskaitot pupu galus;
-slaukšanas aparātu pielikšana 1–2 min laikā no pirmo piena strūklu noslaukšanas;
-slaukšanas aparātu savlaicīga noņemšana, kad slaukšana beigusies;
-pupu pēcslaukšanas dezinfekcija ar efektīvu šim nolūkam domātu dezolīdzekli.

Taču šis ieteicamais slaukšanas standartprotokols nesāks darboties pats no sevis. Vajadzīgi cilvēki, vēlams, iepriekš apmācīti, kuri šīs procedūras ieviesīs. Tāpat jāņem vērā, ka katrā fermā situācija ir atšķirīga gan govju tīrības ziņā, gan govju slaukšanas pieredzē. Tāpēc ne visur šī govju slaukšanas pieredze ir vienāda. Arī situācija Latvijas fermās šodien ir atšķirīga. Protams, skaidrs ir viens, ka nemainīga, uzrakstīta slaukšanas procedūra ļauj izslaukt stundā vairāk govju un samazināt klīnisko mastītu skaitu.

Pētījums par Viskonsinas (ASV) fermām:

• 89% vienmēr lietoja cimdus slaukšanas procesa laikā;

• 98% lietoja priekšslaukšanas dezinfekciju;

• 97% dezinficēja pupus pēc slaukšanas;

• 89% noslauca pirmās piena strūklas;

• 22% veica regulāras apmācības slaucējiem;

• 49% veica apmācību, nolīgstot darbā;

• 29% apmācība netika veikta vispār;

• 41% gadījumu slaucējiem bija rakstīti protokoli, kā izpildāms slaukšanas process.

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā

Pievienot komentāru