Meži, Mežsaimniecība

Naudiņa nāk. Kā ievākt ražu no paša stādītā meža

Ne tikai ātraudzīgās plantācijas, bet arī bērzu un egli var paspēt novākt mūža laikā, secināts piektdien Rēzeknes novadā notikušajā seminārā – meža nozares aktuālo izaicinājumu diskusijā. Tās dalībnieki apmeklēja arī vairākus meža īpašumus, redzot gan veiksmes stāstus, gan zaudējumus un likuma burta nodarīto postu.

Naudiņa nāk!

Par to, ka ražu no meža var iegūt ne tikai mazbērni, bet jau pats tā stādītājs, semināra dalībnieki pārliecinājās Arta Vaivoda meža īpašumos Čornajas pagastā, kur saimnieks deviņdesmitajos gados stādītos bērzus šobrīd var realizēt par 35 eiro/m3. “Vai meža īpašnieks var iegūt no sava meža ražu? Var! Īpaši, ja stādījis plantāciju mežu. Bet šādu pašu rezultātu, kopjot audzes, var iegūt arī ārpus plantāciju mežiem. Tad kāpēc neļaut meža īpašniekam, kurš ieguldījis darbu, ievākt ražu tad, kad tai izdevīga cena? Kāpēc jāgaida, kad koksnes kvalitāte krītas?” tā Artis. Viņš secina, ka 25 gadus vecu bērzu pirmais nogrieznis jau tagad der finierklucim.

Arī pirmās eglītes neizmantotā lauksaimniecības zemē Vaivods iestādījis deviņdesmito gadu sākumā. Atjaunojis grāvjus, aizvadot lieko ūdeni, veicis retināšanu. Taču vienā meža stūrītī egles nav izretinātas, un tur, biezībā, tās padevušās krietni sīkākas. “Vienā dienā stādītas, bet diametri atšķiras!” meža īpašnieks uzsver meža kopšanas nozīmi. Artis stāsta, ka visi viņa meža īpašumi atrodas Čornajas pagastā, tuvu mājām. Līdz ar to meža retināšanu viņš veicot biežāk un tāpēc iegūstot vairāk kubikmetru. “Ja mežs atrodas tālu no dzīvesvietas, tad, protams, jāretina niknāk,” iesaka Artis. Izmantojot Eiropas un valsts atbalstu, mežsaimnieks baltalkšņu audzes nomainījis ar bērziem un eglēm.

Artis Vaivods ir Latvijas Meža īpašnieku biedrības biedrs, padomes loceklis un viņa pieredze lieti noderējusi, gatavojot priekšlikumus dažādiem meža nozari regulējošiem likumiem. “Atbalsts mazražīgo mežaudžu nomaiņai ir ļoti vērtīgs un es ceru, ka tas saglabāsies arī turpmāk,” viņš secina.

Artis saimnieko kopā ar dēlu. Pērk gan neizmantoto lauksaimniecības zemi, gan izcirtumus, arī nomā zemi. Kur izdevīgi sēt graudus, tur tīra apaugumu nost un ar augšā. Kur zeme sējumiem nav piemērota, tur stāda mežu. “Es ņemos ar mežkopību un man pieder SIA “Muns mežs”. Bet dēlam Kasparam pieder SIA “Muns lauks”. Kopā apsaimniekojam 370 ha, no kuriem apmēram puse ir mežu.” Ar mežsaimniecību Artis nodarbojas no pamatdarba brīvajā laikā.

Likuma burts neļauj

Taču arī mežsaimniecībā pastāv savi riski. Pagājušā rudens lietavas nodarījušas lielu postu bērzu jaunaudzēm – vietās, kur ūdens uzturējies ilgāku laiku, koki nokaltuši. AS “Latvijas Finieris” piederošās bērzu plantācijas Gaigalavas pagastā aizgājušas postā apmēram 120 ha platībā. Turpat cietušas arī 50 – 60 gadus vecas audzes gan valsts, gan privātajos mežos. Un, tā kā šie meži atrodas Lubānas mitrājā, kuram izstrādāti individuālie apsaimniekošanas noteikumi, nokaltušos kokus nedrīkst cirst līdz 31. jūlijam – kamēr ligzdo mazie dziedātājputni. Tas nekas, ka nokaltušajos kokos putni neperē, jo tiem, lai paslēptos, vajadzīgas lapas, Latvijas Dabas pārvalde brīdinājusi īpašniekus – likuma burts jāievēro!

“Šajā gadījumā būtu jāņem vērā apstākļi, kas veidojas arī no ekonomiskās puses. Koksne strauji bojājas un mēs zaudējam apmēram 10 eiro par katru kubikmetru. Pēc mūsu aprēķiniem, šeit steidzami jānozāģē 10 000 m3,” secina “Latvijas Finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

“Esmu bijis klāt, kad šādus nokaltušus bērzus nozāģēja. Tiem vidus 40 – 70 cm augstumā ir sapuvis un trupe strauji iet uz augšu. Koki, kas būtu derējuši taras klučiem, der vairs papīrmalkai, bet tie, no kuriem būtu sanākusi papīrmalka, der vien malkai,” stāsta Māris Sinijs, kurš nodarbojas ar koksnes uzpirkšanu. Viņaprāt, bojā aizgājušās audzes vēl neesot pats lielākais posts, kādu ilgstošie lieti nodarījuši mežsaimniecībai. Tā kā cilvēkiem, kuri strādājuši mežā, ilgu laiku neesot bijis darba, viņi vai nu atraduši citu nodarbošanos, vai arī aizbraukuši. Un tagad strādniekus, kas koptu un stādītu mežu, Latgales pusē varot ar uguni meklēt.

“Informācija par to, kā slapjo rudeni un pavasara sausumu pārdzīvojuši meža stādījumi, nav iepriecinoša. Tie, kuri nokaltušo jaunaudžu stādīšanā izmantojuši Eiropas atbalstu, var tikt sodīti. Nozares vadībai ir jādomā, kāda varētu būt kārtība, lai šīs sankcijas nepiemērotu. Pirmdien notiks Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sēde. Piecas valstis, to skaitā arī Latvija, griezīsies ar lūgumu kompensēt lietavu un sausuma nodarīto postu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem no Eiropas fondu līdzekļiem,” solīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Par ambīcijām nekautrējas

Par to, kādos apmēros novārtā atstātā zeme atkal nonāk tautsaimniecības apritē, apmežojot neizmantotās lauksaimniecības zemes, savā prezentācijā informēja Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. “Pēdējos desmit gados neizmantotās lauksaimniecības zemēs ir ieaudzēti 32 000 ha meža. Tas nozīmē vismaz 11 milj. m3 potenciālās koksnes ražas nākotnē. Šīs platības laukos ir devušas 520 000 darba dienas.” Viņš uzsvēra gan meliorācijas un ceļu būves iespaidu uz mežsaimniecības attīstību, kā arī to, ka nākamajā atbalsta periodā ļoti svarīgs būs atbalsts jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgo audžu nomaiņai.

Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” direktors Jurģis Jansons savā prezentācijā uzsvēra, ka par meža zinātni ir gatavs izdot naudu komerciālais sektors un šajā ziņā “Silava” Latvijā ir līdera pozīcijās. “Mums naudu neviens tāpat vien nedod, bet pērk mūsu produktu,” to, ka meža zinātnieki ir ciešā kontaktā ar nozari, uzsvēra Jurģis Jansons.

“Divas trešdaļas no meža nozares pārstrādes ir mūsu pašu – latviešu rokās. Apsaimniekojot pusi no valsts teritorijas, mēs droši varam teikt, ka mēs veidojam Latviju – neatkarīgu, drošu un pārtikušu. Skan ambiciozi, bet mēs gribam būt globālais zināšanu līderis bioekonomikas produktu radīšanā un izmantošanā,” par izvirzītajiem mērķiem nekautrējās Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

14 Komentāri

  1. tas ir noziegums, mainīt zemes lietošanas veidu un aizaudzēt lauksaimniecības zemi ar mežu. Šis ir tieši šāds piemērs un ar to nav ko lepoties.
    90.gadu tipiska, plaši izplatīta sērga. Tagad visvisādas klaunu politikas būvē, lai tik lauksaimniecības zeme ražotu. Komedianti.

    1. Neviens LIZu ar mežu neaizaudzē, jo labā LIZā vislabāk audzēt graudus, kartupeļus vai citas kultūras, kaut vai govis ganīt. Runa ir par tām zemēm, kas citādi būtu aizaugu;sas krumiem vai pārpurvojušās. Latvijā meža un lauksiamniecības zemes ir labā balansā, apmēram puse uz pusi, plus vēl purvi un ezeri tam pa vidu. Ideāla zeme mums te ir, visa kā un visiem pietiek.

        1. Kārtējie pārspīlējumi un biedēšana ar ārzemniekiem, kam ar realitāti nav nekāda sakara. Jā, ir ārzemniekiem te zemes, bet ne jau tik daudz. Lielākā daļa pieder mums pašiem. Un, ja man ir sava zeme, tad es pats izvēlos, kā to apsaimniekot, kā ir man ekonomiski izdevīgāk.

  2. Krievijā, kur plašas tāles, tur viņiem pokui, cik tās zemes ar krūmiem aizaugušas, bet mums nav tik daudz, tāpēc jākopj, jāstrādā.
    Esmu redzējis tādas nekurienes, kas divdesmit gadu laikā pārvēršas par fantastiskām birzīm. Gan saimniekam naudiņa, gan apkārt kaut kas griežas. Tāds cilvēks i māju uzcels, celtniekiem arī būs darba, utt.
    Dabas draugi, tie,kuri tikuši pie projektiem tie jau protams cer sadalīt citu nopelnīto, tā, lai pašiem ne knapi sanāktu.

  3. Nevis nauda nāk ,bet atgriežas ieguldījumi …..un tagad ir jābūt lieliem lohiem mainītu zemes lietošanu uz meźu……pietiek ar plantāciju…un cērt ko gribi…un ja negribi kokus ,sēj kviešus!

  4. Cik ilgi ZM un MIB propogandēs meža audzēšanu lizā? Zveidri sapēr zemes, nedod nomā un stāda mežus, pamatojot ar to, ka redz… zeme nekopta, tad kas viņu nekopj, ne jau lauksaimnieki, bet gan paši investori!

    1. Nomierinies un neskaud, pietiks visiem. Daudzviet laukos (nu varbūt izņemot Zemgali un Vidzemi) notiek tieši pretējs process – tiek aizvākti 25 gadus LIZ saaugušie krūmi un koki, izrauti celmi un pēc brīža jau bijušajā “mežā” ir sējumi, Tā ka viss ir balansā.

        1. Nevajag aizmirst, ka LAP ir “Lauku”, nevis tikai “lauksaimniecības” attīstības politika. Un meži ir tikpat būtiska Latvijas lauku ainavas un ekonomikas komponente kā lauksiamniecība. Neviens jau nerunā par apzinātu LIZ apmežošanu, bet tiem gabaliem, kur īsti lauksaimniecība nesanāk.

Atbilde uz priecāties nav par ko komentāru

Atcelt atbildi