Meži, Mežizstrāde

Igauņi aicina Latviju nepieļaut Igaunijas kļūdas mežu nozarē

Vairākas Igaunijas nevalstiskās organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli Latvijas Ministru kabinetam, aicinot nepieļaut Igaunijas kļūdas mežu apsaimniekošanā un, lemjot par mežu apsaimniekošanas nākotni, ņemt vērā gan mežu ekoloģisko, gan sociālo, ne tikai ekonomisko vērtību.

Iniciatīvas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” pārstāve Liene Brizga-Kalniņa informēja, ka vēstule nosūtīta pēc tam, kad Igaunijas organizācijas iepazinušās ar Latvijā sagatavotajiem un Zemkopības ministrijas virzītajiem grozījumiem noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kas paredz atļaut līdz divu hektāru lielas kailcirtes piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā augošajos priežu mežos (no 300 metriem līdz pieciem kilometriem no jūras), kā arī samazināt galvenās cirtes caurmēru priežu, egļu un bērzu mežos, tātad šos mežus atļaut nocirst ātrāk.

Brizga-Kalniņa norādīja, ka līdz ar to kailcirtēs izcirstās platības varētu pieaugt par 20-40% tuvākajos gados, un samazinātos vecu mežu īpatsvars. Īpaši liela būtu grozījumu negatīvā ietekme uz priežu mežiem – ciršanai pieejamā priežu mežu platība varētu palielināties par 69%.

Igaunijā līdzīgas izmaiņas mežu ciršanas noteikumos veiktas šī gada pavasarī, un radījušas plašus protestus un pat jaunu sociālu kustību pret mežu pārāk intensīvu izciršanu.

“Kā Igaunijas nevalstisko organizāciju pārstāvji no valsts, kas kultūras, vēstures un dabas ziņā ir tik līdzīga Latvijai, mēs jūs aicinām nepieļaut mūsu valsts kļūdas, bet mācīties no tām un meklēt risinājumus, kas ir patiesi ilgtspējīgi un ietveroši,” teikts Igaunijas organizāciju parakstītājā vēstulē.

Latvijā grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” tiks apspriesti darba grupas sēdē, pēc kuras, visticamāk, tie tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Latvijas vides organizācijas turpina piedāvāt savus risinājumus, lai šajos grozījumos tiktu ņemtas vērā arī dabas un plašākas sabiedrības intereses.

Vēstuli Latvijas Ministru kabinetam nosūtījuši Igaunijas Dabas fonds, vides aizsardzības biedrība “Sorex”, Igaunijas Zaļā kustība, Igaunijas Vides likumdošanas centrs, nevalstiskā organizācija “West Coastland”, biedrība “Nõmme Tee Selts” un Igaunijas Ornitoloģijas biedrība.

Tāpat arī sabiedriskā iniciatīva “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” turpina aicināt Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju pret grozījumiem mājaslapā “www.100kailcirteslatvijai.lv”.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

9 Komentāri

  1. Kāpēc tik nabadzīgs ir šīs problēmas atspoguļojums plašsaziņā? Kāpēc nav rakstu, žurnālistu pētījumu par to , kā interesēs tiek bīdīts šis likumprojekts? kurš(kuri) ir īstenais labuma guvējs no šīm ieplānotajām izmaiņām? Ir notikumi, kuri ir jāizceļ, lai pasvītrotu to svarīgumu. Šis ir viens no tiem gadījumiem. Mūsu garīgā veselība (čekas maisu problēma) ir vienādi svarīga ar fizisko veselību / vidi – ja tā tiek iznīcināta, kā šajā gadījumā.

  2. Kāpēc šīs izmaiņas likmdošana nevar pieņemt, bet tikai ar vienu zņēmumu – valsts mežiem. Respektīvi izmaiņas cirsmu platībās piejūras aizsargjoslā un ciršanas caurmēros tiek veiktas privātajos mežos, bet valsts mežos paliek iepriekšējais rgulējums. Tādējādi būtu gan ekonomiskais gan ekoloģiskais ieguvums – priātie var cirst ar noteikumu ka obligāti mežs ir jāatjauno ar stādīšanu (izcirtumus pēc caurmēra cirtēm nedrīgst pārdot) un tiek veidota reāla mežsaimnieciskā nevis izsaimniekošanas domāšana. Tajā pašā laikā valsts mežos tiek saglabāts mežs sabiedrības interesēm, tajā starpā arī dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.
    Ir jāsaprot privātais meža īpašnieks, kurš grib apsaimniekot savu mežu ekonomiskā veidā – ja meža vērtība samazinās, tad mežs ir jānorērt. Tajā pašā laikā ar valstij piederošajiem mežiem – valsts mežiem jārīkojas ņemot vērā visas sabiedrības viedokli. Manuprāt valsts mežos vajadzētu aizliegt caurmēra kailcirtes kā tādas un ādējādi veidotos kompromiss – privātie meži ir saimnieciskie meži kuru ciršanu nosaka tirgus apstākļi, bet valsts mežos kailcirtes ir tikai noteiktā vecumā…

    1. Bet ko tad darīs ‘Pata AB’ar saviem autiņiem visā Latvijā ja vairs mežus necirtīs tik daudz.Patlaban viņiem ir tik lielas priekšrocības,ka var izveidot krautuves pat uz A kategorijas ceļiem uzstādot zīmes “Ātruma ierobežojums 70″un “Ceļa remontdarbi”.Ieinteresētas personas tā nolēmušas,nedomājot par citu drošību,un tā viņam būs būt.Tā arī tiks pieņemti likumi par ciršanu,ja vajadzēs,arī priekš kārtīm briežu dārziem priežu jaunaudzes nocirtīs.

  3. Kaut kas te nav tīrs. Zinot, kā tas notiek pie mums, es nevienām zaļajām biedrībām vairs neuzticos.
    Emu pret mežu izciršanu tāpat kā neieinteresēts iedezīvotājs. Bet šitam ir kādi citi mērķi.

    1. Mēs vairs sen neko valstis nelemjam. Lēmumi, kurus vajag elitei, tiek uzspiesti caur aizkulisēm (piem. migranti) Mūsu valstis de facto vada starptautiskā finansu elite. Nepopulārus lēmumus bīdot caur galdapakšu ar mūsu valdību rokām.
      Zinot to tā dīvaini, ka viena valsts otrai sūta šādas vēstules.

  4. Bezcerīgi ko teikt. Tāpat cirtīs kamēr izcirtīs visus mežus. Man ļoti žēl mežus un dzīvniekus, kuri paliks bez mājām ,es drīz aiziešu– manam mūžam pietiks, bērni aizbrauks, bet atbraukušajiem viesstrādniekiem vienalga…viņi pieraduši dzīvot pustuknesī…Lai veicas zāģeriem un kampējiem,bet arī viņi naudas maisus kapā nepaņems….

  5. Nevar uzticeties patreizejiem Latvijas mezu parvalditajiem.Tie ir jaunmiljonari…tikai nesaprotams, kaa var tikt pie bagatibas, apsaimniekojot valstij piederoshus mezus.

    1. Sauc vērdos tos miljonārus un pamato ar faktiem. Tukši muldētāji ir pilna pasaule. Būs fakti, būs iespēja pajautāt, kur viņi ņēma tos miljonus.

Pievienot komentāru