Eiropā, Politika

Igaunijā pieaug nitrātu piesārņojums pazemes ūdeņos; vaino zemniekus

Igaunijā pieaudzis nitrātu piesārņojums pazemes ūdeņos un galvenais šā piesārņojuma avots ir lauksaimniecībā izmantotais mēslojums, liecina Valsts kontroles veiktais audits.

Lai gan Igaunijā mēslojums tiek izmantots mazāk nekā vidēji Eiropā, difūzā piesārņojuma ierobežošanai jāvelta daudz lielāka uzmanība, īpaši rajonos, kur pazemes ūdeņi ir vismazāk aizsargāti, norāda Valsts kontrole.

Igaunijai ir lieli pazemes ūdeņu krājumi, un lielākajai daļai iedzīvotāju ir pieejams tīrs dzeramais ūdens, tomēr aptuveni 200 000 cilvēki pakļauti riskam, ka viņu dzeramā ūdens kvalitāti var pasliktināt lauksaimniecībā izmantotie slāpekļa savienojumi vai pesticīdi, piesārņojums, kas saistīts ar derīgo izrakteņu ieguvi, vai neattīrīti mājsaimniecību notekūdeņi.

Audita atzinumos secināts, ka valsts nepietiekami uzrauga, lai minerālmēsli lauksaimniecībā tiktu izmantoti atbilstoši noteiktajām prasībām.

Pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā pieaugusi arī augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, kas atstāj paliekošu piesārņojumu pazemes ūdeņos.

2 Komentāri

  1. Un vai tad Latvijā ir savādāk? Pavērojiet, kas notiek pavasarī, minerālmēsli tiek kaisīti uz nebēdu. Īpaši tas būs vērojams šogad, kad nepārtraukto lietavu dēļ
    sējumi ir nīkulīgi un augsne izskalota. Vai ZM kontrolēs minerālmēslojuma izsēju, īpaši lielsaimnieku laukos? Drīzāk skaitīs govs pļekas uz lauka, kas nebūt nav bīstamākais vides piesārņotājs. Un ko darīs mūsu Valsts kontrole un Vides dienests, vai pētīs pazemes ūdeņus? Šaubos!

  2. Nu, nu kā kas – lauksaimnieki lielākie grēkāži. Ko mīļie iedzīvotāji darāt paši: mazgāšanas līdzekļu (veļas pulveri, trauku mazgājamie līdzekļi, balinātāji un pārējie sadzīves ķīmijas līdzekļi) patēriņa apjomi auguši krietni vien vairāk salīdzinot kā l-s lietotie. Un strp citu augstāk minētie līdzekļi tiek novadīti uzreiz ūdenī un no turienes diez vai kāds augs tos izmanto salīdzinājumā ar MM kas domāti augu augšanai.

Pievienot komentāru