Laukos
Politika

Igaunijas lauksaimniecībā sausuma dēļ prognozē bankrotu vilni 16

Foto – Dainis Bušmanis

Igaunijā pēc lauksaimniekiem ārkārtīgi nelabvēlīgās vasaras varētu bankrotēt daudzi zemnieki, sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju ERR pieļāvis Igaunijas Centrālās lauksaimnieku savienības vadītājs Kalle Hamburgs.

Dienvidigaunijā, kas stipri cietusi no sausuma, varētu būt gājusi zudumā trešā daļa ražas, bet vissmagākā situācija ir Austrumviru apriņķī – paredzams, ka tur netiks novākta puse gaidītās ražas.

Sevišķi grūti varētu klāties tiem zemniekiem, kas lauksaimnieciskajai ražošanai pievērsušies nesen un vēl nav paspējuši iekrāt rezerves neparedzētām situācijām, spriedis Hamburgs, norādot, ka daudz kas būs atkarīgs no banku un preču piegādātāju gatavības nākt pretī zemniekiem.

“Dažiem labības audzētājiem aiz muguras ir divi trīs smagi gadi, kurās viņi refinansējuši savas saistības pret bankām, bet ir skaidrs, ka bezgalīgi jau viņus nebaros ar karotīti,” piebildis Centrālās lauksaimnieku savienības vadītājs.

Pēc viņa teiktā, pat ja izdotos panākt kredīta pamatsummas atmaksas apturēšanu, procentus nāktos maksāt tik un tā, un šie procenti ir negausīgi, tādēļ atvieglot stāvokli neizdotos.

Kā izteicies Hamburgs, Igaunijas lauksaimniecības ministra Tarmo Tamma aicinājums bankām un preču piegādātājiem būt saprotošiem un dot zemniekiem papildu laiku faktiski nedarbojas, jo līgumu noteikumi ir stingri.

Vasaras sākumā daudziem labības audzētājiem, kuri savu produkciju lielākoties pārdod biržā, likās, ka raža būs laba, un viņi slēdza līgumus par liela graudu apjoma pārdošanu par noteiktām cenām. Taču daļa ražas sausuma dēļ gājusi zudumā, un saistības pret uzpircējiem viņi nespēs izpildīt, tādēļ būs spiesti maksāt lielus līgumsodus.

Šī vasara bijusi ārkārtīgi sausa visā Eiropā, un, kā vērtējis Hamburgs, zaudējumi būs tik lieli, ka tos kompensēt nespētu neviens.

Nākamgad paredzētas subsīdijas divu miljonu eiro apmērā ražas apdrošināšanai, bet paši zemnieki savu ražu apdrošināt nevar – Igaunijā nav apdrošināšanas kompāniju, kuras būtu gatavas to darīt. Pirms aptuveni desmit gadiem tāda iespēja bija, taču apdrošināšanas iemaksas bija tik augstas un iespējamā kompensācija tik maza, ka lauksaimnieki šo apdrošināšanu atzina par bezjēdzīgu.

Sarežģīta situācija izveidojusies visās lauksaimniecības nozarēs, arī lopkopībā. Govis nevar barot ar salmiem vien, jo tad ciestu gan izslaukums, gan piena kvalitāte, bet rapsis ir tik dārgs, ka tā pievienošana lopbarībai sadārdzinātu pienu. “Nepietiek pat skābbarības,” piebildis Hamburgs.

Bažas pastāv arī par nākamā gada ražu, jo, piemēram, ziemas rapsi būtu bijis jāiesēj, vēlākais, jau pirms nedēļas, bet to darīt neļāva sausums.

Mēģinot atvieglot zemnieku stāvokli, valdība sāks kreditēt viņiem apgrozāmo kapitālu ar likmi 4% gadā, šim nolūkam atvēlot 20 miljonus eiro. Šogad zemniekiem arī agrāk nekā parasti tiks izmaksātas subsīdijas.

LA.lv