Laukos
Meži

Īstais laiks lūkot mežu. Eksperts par integrēto meža aizsardzību 16


Egļu astoņzobu mizgrauzis
Egļu astoņzobu mizgrauzis
Egļu astoņzobu mizgrauzis

Vasarā mežā parasti neveic aktīvus darbus, tāpēc tas ir laiks apsekot jaunaudzes un mežaudzes, lai bovērtētu, vai tās neapdraud kāds kaitēklis, dzīvnieks vai slimības un vai nav jāveic meža aizsardzības pasākumi. Kā uz šīm lietām raugās AS ” Latvijas valsts meži”, stāsta uzņēmuma izpētes vadītājs un eksperts meža aizsardzības jautājumos Indulis Brauners.

Dabā nav nevēlamu organismu un parādību, katram ir sava loma. Mežsaimniekam svarīgi izprast katra organisma vietu un lomu meža ekosistēmā, kas dotu iespēju organizēt saimniecisko darbību tā, lai neveicinātu un nepieļautu organismu savairošanos, kad tie kļūst par kaitēkļiem un slimībām, radot bojājumus. Tāpēc uz mežā notiekošajiem procesiem jāraugās integrēti jeb kā uz vienu veselumu

Svarīgi izprast integritātes jēdzienu, jo integritāte nozīmē – vesels, nedalīts. Mežsaimniecība nav brutāla koku resursu ieguve peļņas nolūkos, bet gan meža apsaimniekošanas process, respektējot meža vides, sociālos un ekonomiskos aspektus. Saimnieciskais labums tiek gūts, nenodarot būtisku kaitējumu citām no meža atkarīgām organismu grupām. Plašākā mērogā šādu saimniekošanas pieeju sauc par integrēto audzēšanu.

Galerijas nosaukums

No kā un kā jāaizsargā mežs?

Kukaiņi, sēnes, meža dzīvnieki kokus un koksni izmanto kā dzīves vidi un barību, bet mežsaimnieks to uztver kā koku vai koksnes bojāšanu, kas izraisa to bojāeju vai vērtības samazināšanos. Pie meža bojātājiem pieskaitāmas arī tādas dabas parādības kā vētra, snieglauze utt. Meža aizsardzība ir process, kas apzina minēto faktoru negatīvo ietekmi, veic šīs ietekmes izvērtēšanu, ierobežošanas pasākumu plānošanu un realizēšanu, lai likvidētu vai mazinātu nevēlamo ietekmi, iespējami samazinot ekonomiskos zaudējumus.

Saimnieciskos zaudējumus var novērst (mazināt), veicot profilaktiskos pasākumus, pārdomātu darbu organizēšanu un veikšanu, tostarp produktu loģistiku uz patēriņa vai pārstrādes vietām, kā arī adekvātus un pārdomātus pasākumus ārkārtējās situācijās.

Integrētā augu aizsardzība un tās principi

Integrētā augu aizsardzība ir visu pieejamo augu aizsardzības paņēmienu rūpīga izvērtēšana un tādu atbilstošu paņēmienu lietošana, kas novērš kaitīgo organismu populāciju vairošanos, vienlaikus saglabājot augu aizsardzības līdzekļu un citu ietekmes formu lietošanu ekonomiski un ekoloģiski pamatotā līmenī, samazinot vai minimizējot risku cilvēka veselībai un videi.

Integrētā augu aizsardzība paredz veselīgu kultūraugu audzēšanu ar iespējami mazāku nelabvēlīgo ietekmi uz agroekosistēmām un veicina kaitīgo organismu ierobežošanas dabisku mehānismu izmantošanu. Mežā tas nozīmē katrai vietai nodrošināt tai atbilstošas koku sugas augšanu, gādājot par optimāliem augšanas apstākļiem. Vienlaikus veicot mežsaimnieciskās darbības, tiek respektēti dzīvajā dabā notiekošie procesi, kas var atstāt būtisku negatīvo ietekmi uz kokaudzi (sezonalitāte, kukaiņu attīstības cikli, konkurējošā augāja attīstība u. c.).

Integrētās augu aizsardzības principi paredz zināšanu un pasākumu (bioloģisku, biotehnoloģisku, ķīmisku, augu selekcijas) kombinēšanu un kombināciju racionālu izmantošanu, maksimāli samazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kaitīgo organismu populāciju uzturot tādā līmenī, kas nerada ekonomiski būtiskus bojājumus vai zudumus.

Sakņu trupes ierobežošana ar Rotstopu

Latvijā galvenais sakņu trupes ierosinātājs ir sakņu piepe, kas rada būtiskus zaudējumus mežsaimniecībai. Trupe kokā var ienākt divos veidos, proti, sēņu sporām nosēžoties uz koka stumbra vai sakņu mizas bojājuma, kas atsedz koksni, vai veselā koka saknēm saskaroties ar bojāta koka vai celma saknēm. Lai mazinātu koku inficēšanas risku, tiek rekomendēts skujkoku celmu virsmu drīz pēc koka nociršanas apstrādāt ar līdzekli, kas būtiski samazina sakņu piepes sporu dīgšanu. Valsts mežos tiek izmantots bioloģisks preparāts Rotstops, kura sastāvā ir lielās pergamentsēnes sporu suspensija, kas koka zāģēšanas brīdī tiek uzklāta uz celma virsmas un pirmā aizņem celma koksni, neatstājot iespēju to paveikt sakņu piepei. Lielā pergament­sēne noārda koksni, bet augošus kokus nebojā. Šo dabā iedibināto kārtību cilvēks ir iemācījies izmantot, mazinot veiktās saimnieciskās darbības ietekmi un saglabājot apsaimniekoto mežaudžu vitalitāti.

Ja koks jau ir trupējis, tad nav tādu brīnumlīdzekļu, kā to izārstēt, bet ir lietojamas citas mežsaimnieciskas metodes, lai izvairītos no citu koku vai nākotnes mežaudzes inficēšanās ar trupi. Saudzīga meža apsaimniekošana, radot pēc iespējas mazākus bojājumus kokaudzē paliekošajiem kokiem, ir priekšnosacījums nākotnes meža veselībai.

Rotstopu Latvijā lieto no aprīļa līdz oktobrim, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedz +5 ºC – šādā temperatūrā intensificējas sēņu sporu lidošana. Pārējā gada laikā celmu apstrāde nav nepieciešama, jo inficēšanās risks ir neliels un ir daudz citu mikroorganismu, kas šādā zemā temperatūrā izmanto koksni par savu attīstības vietu. Iestājoties siltākam laikam, sakņu piepei šajā celmā vairs nav vietas. Šāda pieeja neprasa papildu izmaksas, vien rūpīgu plānošanu un būs vairāk piemērota privāto mežu īpašniekiem.

Noskaidrots, ka Latvijā egļu audzēs trupes bojāti koki vidēji ir 22–23%. Apsaimniekojot šādas egļu audzes, resno un vidējo dimensiju zāģbaļķu ir par 30–40% mazāk nekā nebojātās audzēs. Tādējādi arī ieņēmumi, apsaimniekojot bojātas egļu audzes, samazinās par 7–25%.

Rotstopa priekšrocība ir tā bioloģiskā izcelsme, tāpēc tā lietošana nerada apdraudējumu cilvēka veselībai un apkārtējai videi, turklāt to iespējams lietot mašinizētā meža izstrādē.

Alternatīvie līdzekļi smecernieka bojājumu ierobežošanai

Priežu lielais smecernieks ir nozīmīgākais jaunaudžu kaitēklis. Galvenās mežsaimnieciskās (integrētās) metodes smecernieka bojājumu ierobežošanai ir: meža atjaunošanas atlikšana uz vienu divām sezonām; augsnes gatavošana, to mineralizējot; augu aizsardzības līdzekļu lietošana; kā arī ekoloģisko koku atstāšana cirsmā – jo lielāks atstāto dzīvotspējīgo koku skaits izcirtumā, jo mazāks kaitējums jaunajiem stādījumiem. Tas tāpēc, ka smecernieki barojas augošu koku vainagos ar zaru mizu. Smecernieku platībai pievilina vīstošu, kalstošu ciršanas atlieku smarža.

Papildus parastajam kaitējumam priežu lielais smecernieks uz sava ķermeņa pārnēsā arī sakņu trupes izraisītāja – sakņu piepes (Heterobasidion annosum) – sporas.

LVM savas darbības laikā ir meklējusi iespējas, kā mazināt lietoto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) negatīvo ietekmi uz vidi un darbiniekiem, kas saimnieciskās darbības laikā sastopas ar to lietošanu. Pašreiz LVM lietotie insekticīdi ir videi un cilvēkam draudīgākie no patlaban Eiropas AAL tirgū pieejamajiem.

Lai mazinātu AAL izmantošanu, LVM veica alternatīvu aizsardzības līdzekļu izmēģinājumus, salīdzinot to efektivitāti ar tradicionāli lietotajiem insekticīdiem. Izmē­ģi­nā­jumos tika izmantoti šādi alternatīvie aizsardzības līdzekļi:
-Conniflex – stādu stumbru lejasdaļa apstrādāta ar līmes smilšu maisījumu;
-stādu stumbru lejasdaļa apstrādāta ar vasku;
-kartona ietvari – uz stādu stumbra lejasdaļas uzvilkti kartona aizsargietvari.

Izmēģinājumi parādīja, ka Conniflex nodrošina augstāku aizsardzības efektivitāti nekā tradicionāli lietotie insekticīdi, savukārt vaska apstrādes tehnoloģija bija vienlīdz efektīva insekticīdu iedarbībai. Kartona ietvari arī uzrādīja augstu efektivitāti, bet praktiskajā mežsaimniecībā bez ietvara uzmaukšanas procesa mehanizācijas tie nav izmantojami. LVM kokaudzētavās jau ir pieejami stādi, kas apstrādāti gan ar vasku, gan smilšu līmes maisījumu, gan insekticīdiem.< Aizsardzība no briežveidīgajiem

Dzīvnieku bojājumi, ar ko saprot staltbrieža, aļņa un stirnas bojājumus skujkoku un apšu jaunaudzēs, ir visstraujāk progresējošais bojājuma veids valstī. Tas galvenokārt saistīts ar straujo dzīvnieku populācijas pieaugumu, jo to skaits no mednieku puses netiek pienācīgā apjomā regulēts un nav pārliecības par pašreizējās dzīvnieku uzskaites un nomedīšanas apjoma noteikšanas metodes atbilstību mūsdienu prasībām. Tā kā valstī joprojām nav pieņemti radikāli lēmumi šīs situācijas pārmaiņām, uzņēmums nodrošina aizsardzības pasākumu plānošanu un realizēšanu apdraudētajās mežaudzēs, labi apzinoties šo pasākumu milzīgo laika, materiālo un finansiālo ietilpību.

Briežveidīgo bojājumu ierobežošanai, galvenokārt skujkoku galotnes dzinumu aizsardzībai jaunaudzēs lieto repelentus. Papildus repelentiem tiek izmantotas stumbru aizsardzības metodes – spirāles, dažādas plastikāta caurules, sieti un stiepļu žogi. Tiek pētītas arī alternatīvas metodes, piemēram, aitu vilnas izmantošana jauno priežu stādījumu aizsardzībai, kā arī jaunaudžu kopšanas termiņa pagarināšana un atstājamo koku skaita palielināšana kā papildu barības bāze meža dzīvniekiem.


Feromonu slazdi mizgraužu ķeršanai

Stumbra kaitēkļu bojājumu, kurus galvenokārt izraisa egļu astoņzobu mizgrauzis, dinamika ir stipri saistīta ar vides apstākļiem. Līdz 2004. gadam notika mizgrauža savairošanās Kurzemes reģionā, kam par iemeslu bija gadu desmita sākuma vasaru sausuma periodi, kas novājināja egļu audzes, radot iespēju tās mizgrauzim invadēt. Otrs aspekts bija piekoptā meža apsaimniekošanas prakse, kas ne vienmēr bija atbilstoša, lai neprovocētu mizgrauža bojājumu uzliesmojumus.

2005. gads bija pagrieziena punkts, kad mizgrauža bojājumu apjoms mežaudzēs nokritās, jo meži bija pilni ar tā gada sākumā notikušās vētras bojātiem kokiem. Mizgrauzis 2005. un 2006. gadā tos izmantoja savas populācijas attīstības nodrošināšanai, būtiski nebojājot augošus kokus (mežaudzes). Šo procesu LVM kopā ar LVMI Silava kolēģiem uzraudzīja un jau laikus gatavojās 2007. gada bojājumu uzliesmojumam, jo pēc vētras no mežaudzēm vēl neizvāktie koki mizgrauža attīstībai bija nederīgi un mizgraužu skaits salīdzinājumā ar 2004. gadu bija tūkstoškāršojies. Lai novērstu masveida mizgrauža bojājumus mežaudzēs, LVM noteica koku ciršanas ierobežojumus un izvietoja feromonu slazdus tam piemērotās platībās mizgrauža vabolīšu ķeršanai. Pateicoties šīm koordinētajām aktivitātēm, mizgrauža uzliesmojums tika apturēts un tā populācija ar dabisko ienaidnieku palīdzību sagrauta.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu rašanās iemesli ir ilgstošs sausums, vēja bojājumi, nepārdomāti plānotas cirtes, neatbilstoša ciršanas laika izvēle, laikus neveiktas kopšanas un sanitārās cirtes, no krautuvēm laikus neizvesti kokmateriāli u. c.

Egļu astoņzobu mizgraužu bojājumu ierobežošanas metodes ir feromonu slazdu lietošana, kā arī svaigi invadētu koku savlaicīga izvākšana no mežaudzēm.

Integrētās augu aizsardzības metodes

Integrētās augu aizsardzības galvenie pamatelementi ir profilaktiskie pasākumi un augu aizsardzības tiešie pasākumi jeb rīcība, iejaukšanās, ja nepieciešama kaitīgo organismu ierobežošana, to pamatojot ar datiem par kāda kaitīgā organisma iespējamu savairošanos postošā līmenī.
Par profilaktiskajiem pasākumiem mežā uzskatāmi visi mežsaimnieciskie pasākumi, kas vērsti, lai uzlabotu augšanas apstākļus un nodrošinātu, lai efektīvi norisinātos fotosintēzes process. Tam nepieciešams:
-veikt kopšanas cirtes, nodrošinot optimālu apgaismojuma režīmu;
-nodrošināt optimālus augsnes aerācijas apstākļus (lai saknēm piekļūtu skābeklis pietiekamā daudzumā), ko panāk ar meža meliorācijas palīdzību;
-veikt mežaudžu mēslošanu, ienesot tajās barības vielas, kādu trūkst, lai koks varētu pilnvērtīgi izmantot esošo augsnes auglības potenciālu vai arī lai aktivizētu mikrobioloģiskos procesus augsnē, kas atbrīvo barības vielas, ko koks netraucēti var asimilēt (uzņemt).

Mežsaimniecībā jau izsenis tiek lietotas šīs integrētās augu aizsardzības metodes, proti, mežsaimnieciskie pasākumi, kas kavē, mazina vai novērš meža bojājumu rašanos: augsnes gatavošana, atjaunošanas atlikšana, Rotstopa lietošana un MK noteikumos noteiktās prasības rudens–pavasara sezonā bojātos skujkokus izvākt no meža vai arī veikt to aizsardzību līdz 1. aprīlim u. c.
Metodes, kas izmēģinātas un tiek lietotas valsts mežu aizsardzībai:
-Rotstopa lietošana sakņu trupes bojājumu ierobežošanai;
-alternatīvās metodes smecernieka bojājumu ierobežošanai;
-repelenti jaunaudžu aizsardzībai pret briežveidīgo bojājumiem;
-stumbru aizsardzības metodes (spirāles, sieti);
-feromonu slazdu lietošana mizgraužu ķeršanai;
-latvāņu ierobežošanas metodes.

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā. Turpinājumu lasiet žurnāļa septembra numurā.

LA.lv