Laukos
Dārzeņi un augļi

Konservu ražotājiem izejvielu deficīts liek specializēties0


Visiem dārzeņu pārstrādes uzņēmumiem Latvijā ir kopīga problēma – izejvielu trūkums, jo pēdējos gados dārzeņu platības Latvijā sarūk. Tādēļ ar cenu jākonkurē teju vai par katru burkānu un kāpostu. Tas rada specializācijas procesu, un uzņēmumi attīsta un investē konkrētu kategoriju produktos, tā kļūstot par attiecīgo produktu ražošanas ekspertiem un spējot saražot eksportam nepieciešamo produkcijas apjomu.
Visiem dārzeņu pārstrādes uzņēmumiem Latvijā ir kopīga problēma – izejvielu trūkums, jo pēdējos gados dārzeņu platības Latvijā sarūk. Tādēļ ar cenu jākonkurē teju vai par katru burkānu un kāpostu. Tas rada specializācijas procesu, un uzņēmumi attīsta un investē konkrētu kategoriju produktos, tā kļūstot par attiecīgo produktu ražošanas ekspertiem un spējot saražot eksportam nepieciešamo produkcijas apjomu.
Publicitātes foto

Dārzeņu un augļu pārstrādei jūtīgs jautājums ir izejvielas, līdz ar to nozares uzņēmumi vairāk vai mazāk specializējas uz noteikta segmenta produkcijas ražošanu.

Dārzeņu un augļu pārstrādes nozarē jaudīgākais dalībnieks ir zīmola “Spilva” īpašniece, norvēģiem piederošā kompānija “Orkla Latvija”, kura Babītes novadā salātos, ievārījumos, marinējumos un mērcēs pārstrādā ļoti plašu vietējo izejvielu klāstu. Tomēr tikai puse no dārzeņiem tiek iepirkta Latvijā. Kādēļ tikai puse? Runa ir par kvalitāti un arī par pārāk maziem apjomiem. Sens sāpju stāsts ir, piemēram, gurķīši, kurus vietējie zemnieki nemākot izaudzēt izmērā glīti vienādus, tādēļ tos nākas meklēt ārpusē. No vietējiem zemniekiem uzņēmums šogad iepērk 143 tonnas skābeņu, 14 tonnas burkānu, astoņas tonnas sīpolu, vienu tonnu selerijas sakņu, kā arī pelēkos zirņus.

“Latvijā tirgus ir ļoti piesātināts, tajā valda sīva konkurence. Tirgū darbojas virkne mazāku vietējo dalībnieku, un ar katru gadu arī globālie zīmoli kļūst arvien aktīvāki. Jaunu ražotāju ienākšana tirgū veicina konkurenci, vienlaikus arī kopējo tirgus izaugsmi. Konkurence vienmēr ir laba patērētājiem. Mūsu priekšrocība ir tā, ka “Orkla Latvija” primārais fokuss ir vietējais tirgus, vietējie patērētāji un zīmoli. Esam tuvu savam patērētājam un strādājam pie tā, lai piedāvātu iecienītus un tradicionālus produktus, kā arī attīstām līdz pat simtam inovatīvu un jaunu produktu, tādējādi saglabājot līderpozīcijas un, protams, arī veicinot kopējo tirgus izaugsmi,” stāsta uzņēmuma komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Viņa apliecina, ka pēdējos gados nozarē novērojama ražošanas specializācija – uzņēmumi attīsta un investē konkrētu kategoriju produktos, tā kļūstot par attiecīgo produktu ražošanas ekspertiem un spējot saražot eksportam nepieciešamo produkcijas apjomu. To apliecina arī uzņēmumu sortiments. “Spilva” spēj aptvert vairāku simtu produktu kategoriju, bet pārējie nozares lielākie uzņēmumi specializējas uz konkrētas produkcijas ražošanu.

SIA “Puratos Latvia” akcentu liek uz ievārījumiem un saldajām mērcēm, SIA “Sparlats” nodarbojas ar ogu saldēšanu, SIA “Dimdiņi” slaveni ar kāpostu skābēšanu, SIA “Ķeizarsils” – ar mazgātajiem fasētajiem burkāniem, SIA “Kronis” – zaļo zirnīšu konserviem un zupām, SIA “Garlic Group” pievēršas ķiplokiem, “LAT Eko Food” – bērniem domātiem biezeņiem, “Rāmkalni Nordeco” – augļu un ogu sukādēm, bet SIA “Suncrisp” Pierīgas laukos audzē un fasē mazos uzkodu burkāniņus.

 

Izejvielu daudzums sarūk

Publicitātes foto


Viena problēma visiem augšminētajiem uzņēmumiem ir kopīga – izejvielas, jo pēdējos gados dārzeņu platības Latvijā sarūk, tādēļ ar cenu jākonkurē teju vai par katru burkānu un kāpostu.

Kā liecina ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati, 2017. gadā, piemēram, kāposti tika stādīti 2148 ha, pērn tie bija vairs tikai 1844 ha. Burkāni pirms diviem gadiem aizņēma 1485 ha, pērn – 1470 ha, sīpoli attiecīgi 1182 ha un 1152 ha. Nedaudz samazinās arī kartupeļu platības – no 22 697 ha 2017. gadā līdz 22 304 ha pērn.

Attiecīgi samazinās arī ražas apjomi. Kāpostus pirms diviem gadiem ievāca 67 446 t apjomā, bet pērn tās bija tikai 46 777 t. Burkānu kopraža 2017. gadā bija 31 105 t, pērn – 27 292 t. Tikmēr kartupeļu un sīpolu kopraža, neraugoties uz sarūkošajām platībām, ir palielinājusies. Pirms diviem gadiem tupeņu kopraža bija 408 319 tonnas, bet pērn – 426 899 tonnas, savukārt sīpolu – attiecīgi 17 659 un 19 180 tonnas. Šogad par ražas apjomu oficiālu ziņu vēl nav, bet kopaina šīm divām kultūrām būšot līdzīga kā pērn.

“Izejvielu raža ir liels izaicinājums. Lai pēc iespējas labāk sevi nodrošinātu ar augstākās kvalitātes izejvielām, tās iepērkam laikus, slēdzot līgumus ar pārbaudītiem un kvalitātes prasībām atbilstošiem piegādātājiem. Taču šādu piegādātāju skaits ir ierobežots. Turklāt risks, kas vienmēr pastāv pārstrādes nozarē, ir laikapstākļu ietekme uz izejmateriāliem, īpaši uz augļu un dārzeņu ražām. Turklāt izejvielu cenas būtiski ietekmē globāli procesi. Piemēram, ievārījumu gatavošanai nepieciešamā cukura cenas līmenis ir atkarīgs no ievāktās cukurbiešu ražas apjomiem un tās kvalitātes, ko tiešā veidā ietekmē neprognozējamie laikapstākļi un arvien augošais pieprasījums visā pasaulē,” atzīst L. Mikša.

Nozīmīgs izaicinājums ir arī darbaspēks un energoresursu cenas. “Galvenais izaicinājums nozarē ir saistīts ar darbaspēka trūkumu, it īpaši kvalificēta darbaspēka pieejamību. Šis jautājums ir aktuāls jau ilgāku laiku, turklāt, ņemot vērā mūsu ambiciozos nākotnes plānus un straujo attīstību, pieprasījums pēc darbaspēka tikai pieaugs. Mēs rūpīgi plānojam investīciju un attīstības projektus, ieguldot automatizācijā. Tāpat problēma ir aizvien pieaugošās energoresursu cenas. Mums kā ražošanas uzņēmumam enerģijas izmaksu īpatsvars ir samērā liels. Esam ieinteresēti samazināt ražošanas izmaksas, tādēļ rūpīgi izvērtējam iespējas energoefektivitātes paaugstināšanai un investīcijām ilgtermiņa attīstībai. Strādāt ar jaunām un mūsdienīgām iekārtām ir ne tikai efektīvāk, bet arī ērtāk. Pēdējo trīs gadu laikā, ņemot vērā vēl šogad plānotās “Orkla Latvija” investīcijas, kas ietver energoefektivitātes uzlabošanu, esam investējuši vairāk nekā miljonu eiro,” rezumē L. Mikša

 

Eksports kāpj, favorīte – mellene

Lai gan lielākā daļa Latvijas laukos un siltumnīcās izaudzēto dārzeņu tiek iztirgoti un pārstrādāti tepat uz vietas, jūtami sāk dominēt eksporta tendence. Pirms diviem gadiem dārzeņu kopējā eksporta apjoms bija 46 117 t, pērn – 49 589 t, bet šogad piecos mēnešos – 15 932 t. Lielākoties tiek izvesti kartupeļi (pērn 6996 t), tomāti (4249 t), sīpoli (3323 t), kāposti (2417 t) un burkāni (2390 t). Savukārt eksporta valstu četrinieks vairākus gadus nemainīgi ir Igaunija, Lietuva, Čehija un Polija (attiecīgi pērn 3453 t, 2635 t, 588 t un 155 t dažādu dārzeņu).

Arī augļu un ogu nozarē tas pats. Eksporta apmēri pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 11%, importa apmērs sarucis par 12%. Lielāko eksporta īpatsvaru – 11 246 tonnas jeb 40% no kopējo izvesto augļu apjoma – pērn veidoja āboli (47%), kam seko bumbieri (22%) un mellenes (12%).

Dārzeņu sektorā eksports izskatās viendabīgs gadiem ilgi, toties augļu un ogu nozarē paveras cita aina. Šeit mainās uzsvars no pārstrādātiem augļiem/ogām par labu saldētajai produkcijai. Šādu tendenci nosaka pieprasījums no divu lielu importētāju puses – Ķīnas un Japānas, kur aizvien spēkā pieņemas pieprasījums pēc “zaļās industrijas” produktiem.

Jāatzīst, ka Latvijas ogu audzētāji ir bijuši pietiekami elastīgi un spēj reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu šajā segmentā. Turklāt, gods kam gods, paturot prātā, ka Austrumu tirgu favorīte nemainīgi ir saldētas svaigās mellenes. Par to liecina statistika – 2017. gadā svaigo melleņu eksports veidoja 556 t, pērn – 1317 t, bet šogad piecos mēnešos (vēl nesākoties īstajai sezonai) – 328 t.

Saldēto melleņu kategorijā rādītāji vēl iespaidīgāki – 2017. gadā eksportētas 2487 t, pērn – 4068 t, bet šogad – jau 1994 t. Uz Ķīnu pērn tika eksportētas 2532 t, uz Japānu – 178 t saldētu melleņu.

Jāpiezīmē, ka Austrumu tirgos vairāk kotējas tieši meža, nevis kultivētās mellenes. Līdzīgi ir arī ar citu meža velti – brūkleni, kuru vietējie pārstrādāji nav īpaši iecienījuši, toties uzpircēji veiksmīgi eksportē. Tā, piemēram, pērn uz Vāciju tika izvestas 250 t brūkleņu salīdzinājumā ar 45 t iepriekšējā gadā. Arī Nīderlandē pērn iepirktas 193 t brūkleņu.

LA.lv
AP
Anita Pirktiņa
Laukos
Grasbergs: Zemnieku atkarība no subsīdijām ir jāmazina
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kurzemē un Vidzemē rīko “Kazu dienas 2019”
1 diena
LE
LETA
Laukos
“Ādažu Čipsu” ražotnes automatizācijā šogad investēti 1,2 miljoni eiro
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Latvijā turpina samazināties ārstu skaits. Sasniegts zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latviešu galda spēļu uzņēmums “Brain Games” nopērk lietuviešu partneri
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
Latvijas basketbola kadetes EČ sīvā cīņā zaudē beļģietēm
1 stunda
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Neatkarīgās Latvijas karte, kas sevī slēpa divus negaidītus atklājumus
1 stunda
VK
Vita Krauja
Kultūra
Kad tētis ir Loranga. Saruna ar komponistu Edgaru Mākenu un režisoru Ģirtu Šoli
1 stunda