Meži, Mežsaimniecība

40 jautājumi un atbildes. Jauna rokasgrāmata meža īpašniekiem

Augustā noslēdzas ERASMUS+ projekts pieaugušo izglītības veicināšanā, kura galvenais ieguvums – elektroniskā variantā tapusī rokasgrāmata meža īpašniekiem, kas noder gan iesācējiem, gan pieredzējušiem mežsaimniekiem, jo tajā daudz aktualitāšu.

Četrdesmit jautājumi un padomi

Uz 40 jautājumiem, kurus sagatavojis meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks”, atbildes 300 lappušu skaidrojošā materiālā raduši LVMI “Silava” zinātnieki un konsultanti. Par rokasgrāmatas sagatavošanu rūpējusies Ilva Konstantinova, “Silavas” informācijas centra vadītāja.

I. Konstantinova: “Šis ir pirmais mēģinājums radīt šādu materiālu, kuru, lietām mainoties, var aktualizēt, papildināt un attīstīt. Mums ir ļoti daudz meža īpašnieku, kuriem ir vajadzība pēc padoma, informācijas un ieteikumiem. Ar projekta dalībniekiem, kooperatīvu “Mežsaimnieks” un biedrību “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs” mums izveidojās ļoti veiksmīga sadarbība, jo institūtam pieeja ir vairāk zinātniska, bet viņiem – praktiska.”

Grāmata meža īpašniekiem būs pieejama LVMI “Silava” un meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” interneta mājas lapā. Tajā gan vispārīgi un administratīvie jautājumi, gan praktiskā sadaļa. Sniedzam nelielu ieskatu rokasgrāmatas saturā.

Krājas pieaugums – 20 milj. m3 gadā

Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktā pēdējā monitoringa dati liecina, ka mežaudžu ikgadējais koksnes krājas pieaugums ir 27,3 milj. m3. Jāņem vērā, ka mežs katru gadu arī dabiski atmirst – vidēji 7,5 milj. m3 gadā. Koksnes krājas izmaiņas iegūst, no ikgadējā pieauguma atskaitot dabisko atmirumu un nocirsto. Ja rezultāts ir pozitīvs, tas nozīmē, ka tiek cirsts mazāk, nekā pieaug.

Pēdējā gadu desmitā vidēji ik gadu Latvijas mežos tiek iegūti ap 12 milj. m3 apaļkoku. Tas ir mazāk nekā dabiskais pieaugums, tāpēc Latvijas mežsaimniecību var raksturot kā ilgtspējīgu. Speciālisti aprēķinājuši, ka ciršanas apjoms līdz 2000. g. sasniedza 90% no ikgadējā krājas pieauguma, 2005. gadā – tikai 72%. Līdz ar to apgalvojums, ka Latvijas meži tiek pārmērīgi cirsti, skatoties no krājas pieauguma, ir aplams.

Dabas vērtību sargāšanai Latvijā izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kopskaitā 683, no kurām daļa iekļauta ES nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Visiem meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem visos mežos jāievēro MK izdotie Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā.

Vispirms jāsakārto īpašuma robežas

Ja iegūts vai mantots meža īpašums, pirmais uzdevums ir visu dokumentu sakārtošana un īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā. Kamēr īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, īpašumā drīkst veikt tikai tās mežsaimnieciskās aktivitātes, kurām nav vajadzīgs ciršanas apliecinājums. Izņēmums ir sanitārā cirte, kad tiek izvākti slimie, kaltušie un vēja gāztie koki. Mantiniekam nav jāuztraucas par dokumentu kārtošanai nepieciešamo laiku, jo pēc iepriekšējā īpašnieka nāves izsniegtie ciršanas apliecinājumi un pilnvaras nav spēkā. Taču īpašnieks, iegādājoties jeb pārņemot īpašumu, manto iepriekšējā īpašnieka saistības. Piemēram, ja īpašumā ir veikta galvenā cirte, pienākums atjaunot mežu pāriet uz jauno īpašnieku.
Ja īpašums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā, vispirms jānoskaidro, vai tam ir veikta precīza, instrumentāla uzmērīšana. Ja uzmērīšana neatbilst pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem, īpašniekam jāizmanto sertificēta mērnieka pakalpojumi.
Jebkura īpašuma apsaimniekošana sākas arī ar robežu sakārtošanu. Tām jābūt dabā skaidri redzamām. Ja robežzīmes ir iznīcinātas vai laika gaitā izzudušas, jāvēršas pie sertificēta mērnieka ar lūgumu veikt robežu apsekošanu un atjaunošanu. Ja nav dabā saskatāmu robežu, nav iespējams veikt meža inventarizāciju. Īpašniekam jānoskaidro, vai meža īpašumam ir spēkā esoša meža inventarizācija. Ja meža taksācija nav veikta, tā jāpasūta pie sertificēta taksatora.
Lai iegūtu plašāku informāciju par īpašumu, meža īpašnieks var izmantot savas tiesības reizi gadā bez maksas saņemt no Meža valsts reģistra informāciju par savu īpašumu. Meža īpašnieks var noslēgt līgumu ar Valsts meža dienestu par ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) lietošanu, nodrošinot nepārtrauktu pieeju informācijai par savu īpašumu.

Koka resgalis – pats vērtīgākais

Apaļkoku sortimentu cenas var atšķirties vairākkārt, tādēļ svarīgi no stumbra iegūt maksimālo apjomu vērtīgo sortimentu. Visvērtīgākais ir stumbra resgalis – pirmais baļķis vai finierklucis. Šī sortimenta vērtība reizēm pat pārsniedz pusi no stumbra kopējās vērtības. Lai resgalis netiktu sabojāts jau koka gāšanas laikā, jāveido pareizs aizzāģējums un jāraugās, lai koks netiktu iekārts citu koku galotnēs. Citādi vērtīgie sortimenti var tikt izbrāķēti arī gāšanas rezultātā iegūto plaisu, lūzumu, nekvalitatīvi veiktas atzarošanas vai neprecīzas sagarumošanas dēļ.

Pirmā prioritāte ir visvērtīgākie sortimenti – A klases (elites) zāģbaļķi un finierkluči. Ļoti vērtīgi var būt arī speciālās nozīmes sortimenti – priedes stabu koksne, skuju koku būvbaļķi guļbūvēm. Tomēr šiem sortimentiem nereti tiek izvirzītas ļoti augstas kvalitātes sagatavošanas prasības un specifiski izmēri. B klases finierkluču un skuju koku zāģbaļķu cena ir zemāka nekā elites klases sortimentiem, tomēr daudz augstāka nekā sīkkoksnei. Tievos vai arī zāģbaļķu un finierkluču kvalitātei neatbilstošus sortimentus realizē kā sīkbaļķus vai taras klučus. Kā taras kluči tiek realizēti arī resnie to koku sugu sortimenti (baltalksnis, blīgzna), kuru koksnei nav cita pielietojuma. Kā taras kluči vai gulšņu koksne tiek realizēta skuju koku apaļkok­sne, kuras kvalitāte neatbilst zāģbaļķu gatavošanai, tā ir zilējusi, sausa, kukaiņu bojāta, zaraina.

Papīrmalkā un malkā tiek gatavota koksne, kura kvalitātes vai nelielo dimensiju dēļ nav izmantojama citu sortimentu gatavošanai. Liela daļa malkas koksnes šobrīd tiek pārstrādāta granulās. Arī malkas uzpircēji var izvirzīt specifiskas prasības – minimālo un maksimālo diametru, vēlamo un nevēlamo sugu sastāvu u. c.

Pievienot komentāru