Bizness, Darbs un izglītība

Izsludināts konkurss uz Malnavas koledžas direktora amatu

Izglītības un zinātnes ministrija izsludinājusi atklātu konkursu uz Malnavas koledžas direktora amatu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Lai pieteiktos amatam, pretendentam jābūt vismaz maģistra grādam vai tam pielīdzinātam grādam, vismaz trīs gadu pieredzei darbā vadošā amatā un vismaz piecu gadu pieredze pedagoģiskā darbā, pieredzei sadarbībā ar sociālajiem partneriem un nozares darba devējiem, zināšanām par izglītības iestādes darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, zināšanām par profesionālo izglītību, augstāko izglītību un to attīstības tendencēm, Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm, kā arī iestāžu finanšu un budžeta vadības principiem.

Tāpat jāprot vismaz divas svešvalodas, no kurām viena ir Eiropas Savienības oficiālā valoda. Tiks vērtētas arī prezentācijas, sadarbības un komunikācijas prasmes. Vēlama pieredze arī Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanā, tostarp projektu vadībā un iepirkumu organizēšanā

Interesentiem jāiesūta pieteikuma vēstule, kurā ir aprakstīta profesionālā pieredze, tostarp pieredze darbā vadošā amatā un pieredze pedagoģiskā darbā, pievienojot savu dzīvesgājuma aprakstu (CV), kā arī piedāvājot savu stratēģisko redzējumu par Malnavas koledžas un nozares attīstību.

Amata konkurss noritēs trīs kārtās.

Malnavas koledža dibināta 1921.gadā. Sākumā skolā apmācīja Latgales zemniekus, lai savās saimniecībās viņi varētu ieviest jaunākās un ražīgākās saimniekošanas metodes. Laika gaitā vairākkārt mainījušās valsts politiskās iekārtas un arī skolas nosaukumi, bet galvenais uzdevums palicis nemainīgs – kvalificētu speciālistu sagatavošana Latvijas tautsaimniecības vajadzībām. Mūsdienās tie ir autoservisa speciālisti, lauksaimniecības uzņēmēji, grāmatvedības un uzskaites speciālisti, finanšu jomas darbinieki

2 Komentāri

  1. Saki vēl, ka Latgalē nav ko darīt. Kas par brīniščīgu konkursu. Izlasīju riktīgi no sākuma līdz beigām. Arī otrreiz. Ticiet vai neticiet – brīnumu brīnumi, bet es tiešām atbilstu visiem kritērijiem – izglītības krutākas man ir. Gan LA gan RTU. 3 svešvalodas, 2 – ES oficiālās. Projekti, publikācijas ir, pieredze pasniedzēja darbā. Izgl. un prof.izgl. licencēšanas un akreditacijas – t.i. normatīvās presības – ir. Nozaru profesionālā orientācija ok. Vadošais amats – privātbiznesā.
    Būtu interesanti zināt – kurš rakstīja šādu konkursa nolikumu. Var jau būt, ka konkurss ir rakstīts konkrētai personai labvēlīgs. Kādam no esošajiem darbiniekiem. Nu tad – lai upē naktī pīles kliedz…
    Bet sēžu un domāju – iesniegt vai nē, vajag vai nē, gribu vai nē.
    1. Pat deputātiem un ministriem nav tik krutas prasības – vai koledžas direktora alga ir lielāka kā deputatam, ministram?.
    2. Cik vēl ilgi tas iestādījums dzīvos – kamēr ir mācīties gribētāji.
    3. Nauda seko skolniekiem – tātad paliek mazāk.
    4. Serviss jānodrošina ar mazākiem līdzekļiem. Elektrība dārgāka, līdz ar to apkure/ūdens/kanalizacija. Saimniecība liela. Un ventilacijas sistēma, kas par 700 tk latu ka minimums, pirkta un uzstadīta uz kopmītņu jumta – prāta bija maz, kad to lika augšā.
    5. Lidzšinējā valsts politika ar projektu līdzekļiem uzturēt pasniedzējus un skolas – nav ilgtermiņa ieguldījums. Tika aktīvi realizēti dažādi projekti koledžā. Pozitīvi. Bet par šiem projektiem jānes materiālā atbildība, atskaites 5 gadu garumā – tātad jāuzņemās saistības no priekšgājējiem – nevajadzīgs administratīvais slogs.
    6. Iepriekšējais punkts velk līdzi nākošo uz leju – jau zināms, ka nākošajā ES budžeta planošanas periodā Latvijas daļa krietni apcirpta. Tātad skolu projektiem līdzekļu mazāk.
    7. Projektu naudas apgūšana nenodrošina pēctecību izglītībā ilgtermiņā.
    8. Cilvēku un jauniešu Latgalē paliek mazāk – nauda seko skolniekam. Kas mācīsies. No tā atkarīgas tiešā veidā pasniedzēju algas. Kur naudu ņemt.
    9. Cik sevi atceros, Malnavas absolventi bija ļoti labi savas jomas profesionāļi. To es saku par tiem, kas to absolvēja pirms izglītības sistēmas reformām. Pēc nebeidzamajām izglītības sistēmas reformām – saturs ne tas skolai kopumā. Ja ko darīt, tad labi – censties sasniegt to līmeni, kads kādreiz bija – neiespejamā misija, jo pamatizglītības saturs ir izkropļots un to veiksmīgi turpinās Skola 2030. Augstskolām jālāpa robi pamatizglītībā.
    10. Nākotnes vīzija – nekādu neredzu. Pieteikties konkursā, lai dažu gadu laikā uzsāktu likvidācijas procesu? – vai vajag tērēt laiku un līdzekļus.

    Rezume – Augšup pa lejupejošām kāpnēm (Belas Kaufmanes grāmata “Augšup pa lejupejošām kāpnēm”. Ar aizrautīgo un iejutīgo skatījumu uz skolu problēmām amerikāņu rakstnieces Belas Kaufmanes grāmata savulaik ieguva milzu popularitāti ASV. Tā tulkota 16 pasaules valodās. Latvijā pirmoreiz izdota 1971. gadā, tā sacēla īstu vētru lasītāju aprindās – par to diskutēja, sajūsminājās, apsprieda problēmu risinājumus, kaut arī daudzas vēl nemaz līdz Latvijai nebija “atceļojušas”.
    Aizkustinoši ar zināmu humora devu autore attēlojusi jaunās skolotājas Silvijas Baretas ideālu izmaiņas kādā Ņujorkas skolā, kur trūkst mācību līdzekļu, vadība tikai izdod rīkojumus, bet skolēni savu attieksmi pauž sarakstē, domrakstos un mājasdarbos.)

  2. Man arī ir ar minēto koledžu saistīta pieredze. Kad iegriezos tur pirms diviem gadiem un izteicu vēlmi uzdāvināt katram studentam Bībeli… direktors mani praktiski izdzina . It kā kristīgs Latvijas reģions, bet attieksme pret Dieva Vārdu DAUDZVIET visai īpatnēja.

Atbilde uz Pravietisnejaukais komentāru

Atcelt atbildi