Laukos
Mežsaimniecība

Meža īpašniekiem būs lielāka brīvība, bet nopietnāka atbildība 0

Foto – Andris Eglītis

Meža īpašniekiem šogad jaunumi

Sabiedrības apspriešanai nodots projekts, kas paredz samazināt galvenās cirtes caurmēru un noteikt to vienādu visos meža tipos. Grozījumi paredzēti arī meža atjaunošanas noteikumos, nosakot, ka pēc caurmēra cirstie meži obligāti jāatjauno ar kvalitatīvu stādmateriālu. Izmaiņas plānotas arī priežu mežu apsaimniekošanā piejūras aizsargjoslā, kur šobrīd atļauts cirst vien nelielus atvērumus.

Lielāka brīvība, nopietnāka atbildība

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: “Vai mēs vēlamies dzīvot ekonomiski aktīvā valstī, tuvoties Eiropas attīstīto valstu dzīves līmenim un plānot ekonomikas izaugsmi vai arī mums neko no tā visa nevajag? Mežs Latvijai dod ļoti būtisku ekonomisko pienesumu līdzīgi kā Zviedrijā, Somijā un Igaunijā. Mēs visi konkurējam globālajā koksnes produkcijas tirgū un minētās kaimiņvalstis jau pirms vairākiem gadiem ir atcēlušas tādus ciršanas ierobežojumus, kādi vēl joprojām pastāv Latvijā. Neraugoties uz daudz liberālāku pieeju meža apsaimniekošanai un uzticēšanos saviem mežsaimniekiem, ne Zviedrijā, ne Somijā, ne Igaunijā mežs nav pazudis, un pēc normatīvu grozīšanas arī Latvijā meža nekļūs mazāk.

Jaunie noteikumi nodrošinās lielāku rīcības brīvību meža īpašniekiem, vienlaikus arī uzliekot nopietnāku atbildības nastu – māk­slīgā meža atjaunošana nav lēts prieks, un katram saimniekam būs rūpīgi jāpārdomā, kurā brīdī kuru meža nogabalu izstrādāt un kādi līdzekļi ieguldāmi īpašuma apstādīšanai un kopšanai. Attiecībā uz mežsaimniecības praksi sociālisms Latvijā beidzās ap gadsimtu miju. Attiecībā uz normatīvo bāzi tā izmaiņas mēs gaidām šodien. Mūsu konkurentu valstīs, galvenokārt Skandināvijā, mežsaimniecības regulācija ir nesalīdzināmi vienkāršāka, Somijā pat vispār valstiski netiek reglamentētas cilvēku tiesības cirst kokus galvenajā cirtē. Jāatceras, ka šīs valstis attīstībā mums ir 50 gadus priekšā. Bet vai arī domāšanā? Mērķa caurmēra samazināšana ir loģisks un neizbēgams solis – iebraucot no Valkas Valgā, atsevišķām priežu meža grupām caurmērs samazinās par 11 (!) cm.”


Cirtīsim tievākus, audzēsim resnākus

Arnis Muižnieks: “Šajā gadījumā abi likumprojekti – gan par caurmēru samazināšanu, gan par meža atjaunošanu – jāskata kontekstā. Ciršanas caurmērs paredzēts mazāks, nekā bija līdz šim, kas meža īpašniekam dod iespēju saīsināt meža aprites ciklu. Taču šo grozījumu mērķis nav panākt lielāku ciršanas apjomu, bet gan to, ka privātie meži tiek atjaunoti kvalitatīvi, nevis aizlaisti ar baltalkšņiem, kuru mums gana daudz. Tāpēc meža atjaunošanas noteikumos pirmo reizi galvenā cirte pēc caurmēra sasaistīta ar prasību nocirstajās platībās stādīt augstvērtīgu materiālu. Šāds augstvērtīgs stādāmais materiāls ciršanas vecumā dod daudz lielāku krāju un kvalitatīvāku koksni.

Turklāt grozījumi paredz visos meža tipos noteikt vienādu ciršanas caurmēru, kas izslēgs negodīgu uzņēmējdarbību. Diemžēl ir gadījumi, kad pircēji, iegādājušies no meža īpašnieka mežu, kuru pēc likuma vēl cirst nedrīkst, pasūta jaunu meža inventarizāciju, pēc kuras pamainās koku augstums, kas savukārt ietekmē bonitāti, ko nosaka pēc koku augstuma konkrētajā vecumā. Un tad izrādās, ka cirst var. Lai šos caurmērus visos meža tipos izlīdzinātu, bērzam un priedei trešajā bonitātē ciršanas caurmērs ir pat palielināts.”

Artis Vaivods, meža īpašnieks Latgales reģionā: “Likumprojekta galvenā jēga – panākt efektīvāku saimniekošanu. Nav runa par to, kā ātrāk izgriezt, bet gan kā ātrāk izaudzēt. Ja es iestādu selekcionētu stādmateriālu, kopju to, tad bērza audzēs caurmēru var sasniegt jau 45 – 50 gados. Ļoti pozitīvi vērtēju arī to, ka cirsmās pēc caurmēra ciršanas parametri nebūs atkarīgi no meža bonitātes. Līdz ar to blēdīšanās ar meža bonitāti ir izslēgta.

Bet kas attiecas uz putniem, tad Latvija ir putnu paradīze, visvairāk putnu iet bojā tieši zemēs, kurās tie pārziemo, vai ceļā uz tām. Domāju, ka viens lauku runcis izposta vairāk putnu ligzdu nekā viens harvesters.”

Sargājam vai zaudējam?

A. Muižnieks: “Sagatavoti arī grozījumi likumā, kas nosaka priežu audžu apsaimniekošanu gar Baltijas jūru un Rīgas līci. Šeit nav runa par aizsargjoslu, kas noteikta 300 m platumā. Runa ir par aizsargjoslu, kuru katra pašvaldība noteikusi individuāli līdz pat piecu km attālumam no krasta. Šeit priežu audzēs paredzēts atļaut veidot līdz diviem hektāriem lielas kailcirtes. Kāpēc? Tāpēc, ka pēc pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem pēc izlases cirtes priede šajos mežos neatjaunojas, jo tai vajadzīgs vairāk gaismas. Sanāk, ka patiesībā dabas aizsardzības vārdā mēs šos vērtīgos priežu mežus zaudējam.”

Dr. silv. Jurģis Jansons, LVMI “Silava” direktors: “Normatīvās bāzes regulācija Baltijas jūras un Rīgas līča ierobežotas saimnieciskās darbības zonā ir loģiska un atbalstāma. Patiesībā mēs jau ilgus gadus brīnījāmies, kādēļ valsts atļauj izcūkot milzīgas priežu mežu platības, neļaujot nozarei tajās normāli strādāt un atjaunot priežu mežus. Mežsaimniecības pamatā ir divi komponenti – koku ciršana un meža atjaunošana. Iztrūkstot meža atjaunošanai, tā nav mežsaimniecība, bet koksnes resursu ieguve. Minētajā zonā līdz šim notika tieši pēdējais. Lai priedes Latvijā atjaunotos, ir nepieciešama gaisma, ko var nodrošināt ar pietiekami lieliem atvērumiem. Tā kā nezināmu iemeslu dēļ šajā zonā vēsturiski ir uzkrājies samērā daudz pāraugušu priežu audžu, ir atbalstāms arī priekšlikums tās atjaunot pakāpeniski, izmantojot saudzīgākas koku ciršanas metodes – cirsmu platība tiktu ierobežota līdz 1 – 2 ha un laiks nākamajai cirtei būtu ilgāks – kad atjaunotās priedes ir paaugušās. Šie apsvērumi gan ir vairāk sentimentāla rakstura, jo nav teorētiska pamata šajos mežos piemērot no pārējās Latvijas atšķirīgu mežsaimniecības praksi. Piejūras zona nav tas pats, kas krasta kāpu aizsargjosla, un tai nav nekāda sakara ar krasta aizsardzību. Vēsturiski tā izveidota tāpēc, lai ierobežotu apbūvi jūras tuvumā. Mežsaimniecības ierobežojumi tur tika piemēroti vēlāk. Patiesībā zonas izveidošana neiztur nekādu kritiku – kāpēc gan latvietis savā zemē nedrīkst būvēt māju pie jūras un viņam jābrauc un tas jādara citur?”

Edgars Dupužs, meža īpašnieks Kurzemē: “Pēc izlases cirtes priežu audzē piejūras aizsargjoslā sagatavoju augsni, un jaunās priedītes tiešām sasējās biezi. Izskatījās, ka jaunais mežs augs griezdamies. Taču drīz priedītes pazuda un izcirtumā pēc vairāk nekā desmit gadiem aug vien bērzi un pa kādai eglei. Esmu par šo jautājumu runājis arī ar meža zinātnieku Imantu Baumani, kurš priedes selekcijai veltījis visu savu mūžu. Viņš stāstīja, ka ar lielu interesi meklē vietu, kur priede atjaunotos noēnojumā, taču nav tādu vietu atradis. Savulaik, kad šis eksperiments – cirst priežu audzes izlases cirtē – tikai sākās, par problēmām, kas mūs gaida šajā sakarā, brīdināja Latvijā pazīstamais, nu jau aizsaulē aizgājušais mežkopis Antons Kažemaks, kurš uz mežu raudzījās ne ar cirtēja, ne dabas drauga, bet ar zinoša mežsaimnieka skatienu.”

Uzziņa

Somijā ierobežojumi meža ciršanai nav ne pēc vecuma, ne caurmēra.

Zviedrijā mežu atļauts cirst tad, kad tas sasniedzis noteikto vecumu. Apses, alkšņus, bērzus visos meža tipos – 35 gados, egles atkarībā no bonitātes 45, 50, 60, 70 gados, priedes 60, 65, 70, 90 gados.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Rīgas dzirnavniekam” pērn neliels apgrozījuma kritums
1 diena
LE
LETA
Laukos
Mājražotāju kooperatīviem plāno atļaut pretendēt uz ES un valsts atbalstu
1 diena
LE
LETA
Laukos
Rīgā novembra beigās notiks kaņepju nozares konference
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
7 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
9 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
4 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
8 stundas