Piena lopkopība, Piens

Ja pārliecināts par darāmo, stundas neskaiti. Kā “Brīvzemnieki” sasniedza piena rekordu

Gulbenes novada Lizuma pagasta SIA ” Brīvzemnieki” valdes priekšsēdētāja Gunta Biteniece un vietniece Vēsma Stapāne aizvadītajos gados cīnījās par katru centu, lai zemās piena iepirkuma cenas dēļ nebūtu jāpārtrauc piena ražošana un par spīti visam attīstītu saimniecību. Tas izdevās, sasniedzot atzīstamus izaugsmes rādītājus. Šā gada saķumā pirmo reizi saimniecības vēsturē dienas slaukums sasniedza 12 tonnu.

“Brīvzemniekiem” aizvadītajā pārraudzības gadā padevās rekordaugsts izslaukums – teju 12 tūkstoši kg vidēji no govs. Kam pateicoties, tas izdevās?


Krīzes laikos uz gotiņu rēķina neko necentāmies ietaupīt. Taisījām labu skābbarību, izstrādājām pārdomātas barības devas. Samazinoties piena cenai, nebija cita ceļa, kā palielināt izslaukumu, lai varētu nodrošināt naudas apgrozījumu. Katrs paaugstinājums jārēķina eiro un centos. Mūsu pašmērķis nav slaukt 14 vai 15 tūkstošus. Mērķis ir slaukt vairāk, sabalansējot izdevumus ar ieguvumiem.


Kad piena cena ir zema, vai atmaksājas ieguldītais 12 tūkstošu izslaukšanai?


Protams, iepriekšējos divos gados piena cena nebija adekvāta tik augstam izslaukumam. Bet tie bija apstākļi, kurus mēs kā saimniecība nespējam ietekmēt. Mēs varējām ietekmēt tikai savu darbu, savu pašizmaksu, un to arī centāmies darīt. Mūsu panākumu atslēga ir godprātīgs darbs.

Kādas ganāmpulka īpašības vēlaties izkopt?


Gribam piedāvāt tirgū vaislas teles, tas ir mūsu ieskicētais nākotnes darbības virziens. Telīšu tirgošana varētu būt viens no papildu līdzekļu iegūšanas veidiem. Šī iecere gan vēl ir bērna autiņos, par rezultātiem vēl runāt nevaram. Šobrīd varam runāt par labiem izslaukumiem – aizvadītajā pārraudzības gadā vidēji no govs slaucām 11,6 tūkstošus kg. Patlaban kārtojam dokumentus, lai saimniecību reģistrētu kā Holšteinas melnraibās šķirnes saimniecību.
 Produktivitātes rādītājus varam uzlabot vēl, un izslaukums ir tikai viens no tiem. Rēķinot ganāmpulka rentabilitāti, jāņem vērā arī atnešanās intervāls, servisa periods. Starpatnešanās periods ir 405 dienas, tas nozīmē, ka diemžēl nevaram iegūt vienu teļu katru gadu. 


Cik daudz piena dodat teliņiem?


Sākumā dodam pirmpienu – līdz četriem litriem dienā. Ja nedzer, tad jāpastrādā ar zondi, jo svarīgi, lai teliņš šo piena daudzumu tomēr uzņemtu. Pašā nakts melnumā neizdodas nodrošināt, lai teliņš divu stundu laikā tiktu pie pirmpiena, bet dienas laikā tas tiek izdarīts.
 Iedvesmojoties no veterinārārsta Egila Juitinoviča ieteikumiem, esam izstrādājuši saimniecībā tā saucamo teļu protokolu, kas apraksta pa punktiem kopēja veicamās aktivitātes, sākot no teļa piedzimšanas brīža. Kopējam īpašā burtnīcā ir jāveic pieraksti, cikos kura manipulācija veikta. Protokols novērš nevajadzīgas improvizācijas. Tas ir būtiski dažādu risku novēršanai.

Govis grupējat pēc ražīguma vai laktācijas dienām?


Slaucamo govju novietnē govis sagrupētas četrās grupās. Vienā grupā atsevišķi ir pirmpienītes – to vidējais izslaukums 37 kg, otrā – augstražīgās ar vidējo izslaukumu 48 kg, trešajā – vidēji ražīgās, ceturtajā – pirms cietlaišanas. Katrai grupai atšķirīga barība. To dalām divas reizes dienā – no rīta plkst. 5 un pēcpusdienā plkst. 14. Piestumjam barību reizi stundā. Apsveram domu par piestumšanas robota iegādi.

Kāpēc pirmpienes jātur atsevišķā grupā?


Jau pirms kāda laika sapratām, ka pirmpienes vajag nodalīt atsevišķi. Pirmais un galvenais iemesls, pirmpienes turot īpašā grupā, – mēs samazinām stresu, kas dzīvniekiem jāpiedzīvo, ienākot jaunā kūtī un socializējoties. Vecākās govis, varbūt cilvēks to neredz, tomēr pirmpienes dīda. Protams, ne jau tikai tāpēc vien pirmpieņu izslaukums kāpj. Tas ir arī izmantotās ģenētikas rezultāts. Arī barība ir atšķirīga no citām grupām. Jau gadu tā strādājam, un ir rezultāts.
 Šobrīd mums pirmpieņu grupā ir 109 govis, arī augstražīgo grupā ir tikpat. 


Par robotizētu slaukšanu neesat domājuši?


Mēs esam viena no retajām piena lopkopības saimniecībām, kas krīzes laikā nesamazināja algas strādājošajiem. Darbinieki, tāpat kā augsts izslaukums, mums ir ļoti svarīgs faktors. Maksājam visus nodokļus, lai cilvēki var iet ar mierīgu prātu sagaidīt pensijas gadus, atļauties slimot, ja tas ir nepieciešams. Tam pateicoties, mums ir maza kadru mainība, lai gan konkurence pēc darba rokām pagastā ir liela. Mums līdzās strādā uzņēmumi, kas nodarbina 500, 120, 80 cilvēku.
 Jaunajā kūtī, ja to celsim, gan varētu būt robotu slaukšana. Bet tas atkarīgs no piena cenas stabilitātes. Ja tā būs laba, tad ganāmpulku paplašināsim.
 Bet pagaidām ar karuseli varam apkalpot divas reizes vairāk govju, nekā mums ir. Viena slaukšanas reize ilgst 2,5–3 stundas. Pusdienas laikā mazāk, tad neslaucam mazražīgo grupu. Tas nozīmē, ka karuselis vēl ir neizmantots pilnībā – vairāk nekā pusi dienas tas stāv. Karuselis diennaktī darbojas nepilnas 9 stundas, bet diennaktī taču ir 24 stundas!
 Esam priecīgi par mūsu darba kolektīvu. Darbinieki strādā pēc labākās sirdsapziņas. Kopumā varam paļauties, ka viss tiks izdarīts. Apsaimniekojam apmēram 900 hektāru lauksaimniecības zemes, 3 novietnes, 360 piena govis, nodarbinām 44 cilvēkus.

Vai lopbarību ražot pašiem atmaksājas?


Audzējam graudus apmēram 400 hekt­āros. Labos gados iznāk ko pārdot, sliktos pietiek tikai pašiem. Lopbarību saražojam paši. Graudu cenas tirgū staigā, grūti prognozējamas. Ja graudus audzē pats, vieglāk nodrošināt zemāku pašizmaksu. Audzējam kviešus, miežus, auzas un rudzus. Miežus izmantojam starterbarības gatavošanai, auzas sējam nabadzīgākās aug­snēs, un tās var izmantot ataudzējamiem lopiem, kvieši tiek piena govīm. Rudzi nepieciešami augu sekas nodrošināšanai. Daļu no rudziem iekļaujam arī barības devā, jo tie palielina, tā vismaz runā, apsēklojamības rādītāju. Pašiem audzējot graudus, vienmēr ir iespēja variēt, izstrādājot barības devas. Tas dod lielāku rīcības brīvību. 


Runājot par barības devas izmaksām – pirmpienēm tā ir 11,5 centi, augstražīgām – 11 centi, vidēji ražīgām – 10,9 centi. Rapši pirmpieņu barības devā ir 3 kg, augstražīgām govīm – 4 kg, graudi pirmpienēm – 6 kg, augstražīgām – 8,5 kg, soja – 800 g pirmpienēm, augstražīgām – 1,5 kg. Bet, tā kā augstražīgo grupā ir augstāks izslaukums, barības devas izmaksas ir minimāli atšķirīgas.


Ne vienmēr, matemātiski rēķinot, govju fermā divi plus divi būs četri.
 Ļoti daudz skābbarības menedžmentā esam mācījušies no firmas Agrera. Pateicoties šim kooperatīva Piena ceļš meitas uzņēmumam, esam iemācījušies sagatavot skābbarību bez zudumiem. Tranšeju nosegšanai izmantojam vācu kompānijas Book tehnoloģiju, izmantojam arī sānu plēves. Tā nav lēta tehnoloģija, bet tā ir sevi pierādījusi. Barības zudumi atstāj iespaidu uz barības devas izmaksām. Viens no zemās barības pašizmaksas cēloņiem ir arī tas, ka mums nav skābbarības zudumu.

Krīzes laikā daudz kur samazinājām izdevumus, bet ne uz barības rēķina. Mūsu mērķis bija krīzes laikā maksimāli daudz izslaukt. Mūsu govis ēda labi arī krīzes laikā, un tām zemās piena cenas dēļ nebija jāpiedzīvo stress, kas bija mums. Izslaukums ir kāpis krietni. 
Kad atbrauksiet nākamreiz, ceram, ka slauksim jau vairāk…

Šos un citus lauksaimnieku pieredzes stāstus lasiet žurnālā Agrotops

3 Komentāri

  1. Malači, tiešām malači ! Kaimiņiem – tuviem un tālākiem ir ko pamācīties. Ja vispār ir interese par lopkopību,- citur notiek trakas lietas, ko nevienam nerāda, tas gan, bet ne Lizuma tuvumā

Pievienot komentāru