Bizness, Mājražošana

Ja grib pasliet degunu augstāk..

Jūlijs sācies ar jauninājumu tiem mājražotājiem, kuri no gaļas, piena, zivīm, olām vai citas dzīvnieku izcelsmes izejvielas ražo un pārdod produkciju. Lielam uztraukumam gan nav pamata, jo atzīšana būs jāiziet tikai tiem mājražotājiem, kam lieli plāni un kuri grib pārsliet degunu pāri patlaban noteiktajai latiņai, “LA” mierina Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Jauninājums bija nepieciešams pārskatāmības labad, jo ir situācijas, kad ražošana notiek vienā ēkā, kur mājražotājs reģistrējies, bet produkcija tiek tirgota, piemēram, trijos veikalos dažādos reģionos, kas būtībā jau izvēršas par mazumtirdzniecību ar citiem spēles noteikumiem.

Ierobežo tirdzniecību

Tātad jaunā kārtība, kas stājusies spēkā ar 1. jūliju, ierobežo mājražotāju iespējas realizēt preci mazumtirdzniecībā, uzliekot zināmus rāmjus produkcijas daudzumam. Tomēr jaunie noteikumi neprasa obligātu atzīšanu visiem – vien tiem, kuri savu produkciju vairāk nekā četru tonnu un 30% apmērā no kopējā mēnesī saražotā vēlas realizēt citam mazumtirdzniecības uzņēmumam. Jāņem vērā, ka par mazumtirdzniecības uzņēmumu uzskatāms arī pašam mājražotājam piederošs veikals vai kafejnīca, ja tā atrodas ārpus ražošanas vietas. Savukārt mājražotājus, kas piegādā produktu tieši galapatērētājam, izmaiņas neskar.

PVD prognozē, ka nav gaidāma pastiprināta māj-
ražotāju interese par atzīšanas procesu, jo jauninājums varētu ietekmēt tikai apmēram 100 uzņēmējus. Pieņēmumu apstiprina fakts, ka trīs dienas pirms 1. jūlija uz atzīšanu bija pieteikušies tikai divi gaļas produkcijas mājražotāji.

Cik tas maksā?

Uzņēmuma atzīšanas izmaksas noteiktas normatīvajos aktos, katram tās ir atšķirīgas, bet kopumā vidēji svārstoties 100 – 150 eiro robežās. Savukārt pats atzīšanas process notiek divos posmos. Pirmajā inspektori vērtē ražošanas telpas un aprīkojumu atbilstību prasībām, bet otrajā reizē mājražotāju vērtē darbībā – trīs mēnešus ik pa laikam kontrolē, vai ražotājs dara to, kas viņam noteikts. Ja pārbaudāmais nav iesācējs, strādājis jau iepriekš un viss kārtībā jau pirmajā reizē, tad atzīšanu, iespējams, piešķirs jau pirmajā piegājienā.

Kārtībai jābūt…

Skrīveru pagasta saimniecības “Ragāres” saimnieks Jānis, jautāts par procedūrām saistībā ar atzīšanu, saka – tās gan ir zināmas klapatas, tomēr arī kārtīgs stimuls attīstībai. “Tas, ka no PVD puses ik gadu nāk jaunas prasības un vēlmes, ir saprotama lieta, jo mēs noteikti nebūtu tur, kur esam, ja nebūtu šīs pastāvīgās kontroles. Tādēļ, lai cik tas process būtu sarežģīts un neinteresants, vienalga priecājos, ka ir tāda iespēja ļoti pamazām, būtībā no nekā veidoties par nelielu pārtikas uzņēmumu,” saka saimnieks.

Tikmēr Jērcēnu pagasta saimniecības “Veckūkuri” pārstāve Ilvija Jakovina akcentē, ka neatkarīgi no statusa ražotājam īpaši jāievēro tieši higiēnas prasības. “Pati nelabprāt pērku mājražotāju izstrādājumus tieši higiēnas dēļ. Zinu vairākas saimniecības, kas uz kontroles brīdi it kā atdala ražošanu no mājas darbiem, taču ikdienā tā nenotiek. Uzskatu, ka prasības ir pamatotas, varbūt no likumdevēju puses nedaudz ir nesaprašanās. Piemēram, mūsu gadījumā: valsts maksāja atbalstu piena ražotājiem, kas nodod pienu pārstrādes uzņēmumiem, neņemot vērā, ka mēs paši ražojam un pārstrādājam un ka mums pašiem ir savs atzīts pārstrādes uzņēmums. Kā vēlāk izrādījās, mums bija jāreģistrējas kā piena iepircējiem. Šeit veidojas kuriozs, ka paši no sevis it kā iepērkam pienu un mums jāpakļaujas noteikumiem kā piena iepircējiem, līdz ar to dubultojas piena analīžu skaits, izmaksas, kā arī lieka birokrātija. Agrāk reizi gadā nodevām datus par saražoto produkciju, bet tagad tas jādara katru mēnesi. Tiem mazajiem, kas reģistrēsies šiem pasākumiem, būs ļoti grūti tieši birokrātijas dēļ (uzskaite, izsekojamība), tas prasa papildu darbu un laiku,” saka saimniece.

Jāatgādina, ka ar stingrākiem noteikumiem jau no šā gada 1. marta jārēķinās piena produktu mājražotājiem, proti, ja saimniece siera siešanā, jogurta vai biezpiena gatavošanā izmanto savas saimniecības pienu, jāreģistrējas arī Lauksaimniecības datu centrā, divreiz mēnesī jānoņem svaigpiena paraugi izmeklēšanai uz baktēriju kopskaitu, somatisko šūnu skaitu, piena tauku un olbaltumvielu saturu, tajā skaitā vienu reizi mēnesī inhibitoru klātbūtnes noteikšanai. Visi šie rādītāji jānosaka vienā paraugā. Noņemtie paraugi jānosūta uz vienu no atzītajām svaigpiena kvalitātes kontroles laboratorijām – SIA “Piensaimnieku laboratorija”, AS “Preiļu siers”, AS “Rīgas piensaimnieks”. Māj-
ražotājam, kurš produktu ražošanai tieši iepērk citā saimniecībā ražotu svaigpienu, jāreģistrējas LDC kā piena pircējam un tālāk jāveic visas tās pašas darbības. Orientējošā svaigpiena obligātās kvalitātes kontroles paraugu izmeklēšanas cena uz visiem iepriekš minētajiem rādītājiem ir septiņi astoņi eiro mēnesī. Minētās izmaiņas neattiecas uz mājražotājiem, kuri iepērk svaigpienu no PVD atzīta piena savākšanas vai pārstrādes uzņēmuma, jo šajā gadījumā piena kvalitātes obligāto kontroli veic šie atzītie uzņēmumi.

Mājražotāji: 1384

Latvijā ir 1384 
mājražotāji.

No tiem 500 ražo dzīvnieku izcelsmes pārtiku – gaļu un 
gaļas izstrādājumus, zvejas un piena un 
olu produktus.

Pievienot komentāru