Laukos
Mežsaimniecība

Ja netrakos, viss būs kārtībā. “Latmeži” īpašnieki par risku un peļņu0


Dzintars Dembovskis (no labās), Andis Dūniņš: “Salīdzinot ar deviņdesmitajiem, meža zemes un izcirtumu cena šobrīd ir augusi trīs līdz piecas reizes.”
Dzintars Dembovskis (no labās), Andis Dūniņš: “Salīdzinot ar deviņdesmitajiem, meža zemes un izcirtumu cena šobrīd ir augusi trīs līdz piecas reizes.”
Foto: Valdis Semjonovs

Konkursa “Sakoptākais mežs” dalībnieki Dzintars Dembovskis un Andis Dūniņš Tukuma pusē apsaimnieko 800 ha meža. Meža īpašnieki izveidojuši uzņēmumu SIA “Latmeži”, kas sniedz arī mežizstrādes pakalpojumus.

Dzintaru un Andi kopā saveduši meži. Abi vēl deviņdesmitajos pirkuši cir­smas, pārdevuši zāģbaļķus un tā arī sapazinušies. Nolēmuši likt spēkus un īpašumus kopā, nodibinot SIA “Latmeži”. Viens no viņiem – Dzintars  – pēc rakstura esot tāds apdomīgāks, otrs – Andis  – vairāk azartisks. Taču vienam otrā ieklausoties un visu apsverot, pieņemtie lēmumi esot veiksmīgāki.

Andis Dūniņš: Ar mežiem ņemos jau no deviņdesmito gadu vidus. Jaunības dullumā bijuši arī kritieni, kad rezultāts bija ne tikai pa nullēm, bet mīnusos. Divus gadus strādāju Krievijā, bijām tur uzstādījuši zāģētavu, bet atgriezos pliks un nabags.

Sākumā naudas nebija vispār. Bija jāgaida, kad zāģētava samaksās par zāģ­baļķiem, un tikai tad varēja pirkt nākamo cirsmu. Tagad jau vieglāk, ja nav piemērots brīdis, necērtam. Hektāri ir uzkrāti un, ja netrakosim, lieki neriskēsim, viss būs kārtībā. Taču ir jau arī tā – labāko peļņu var iegūt tad, ja tu riskē. Divatā strādāt ir vieglāk. Ja ir ar ko aprunāties, tad sanāk mazāk kļūdu.

Visbiežāk kompromisu meklējam tad, kad jālemj par jauna īpašuma iegādi. Tad katrs liekam galdā savus argumentus, kāpēc šo gabalu par tādu cenu būtu vērts pirkt, vai kāpēc tomēr ne.

Kļūdas rodas, ja kaut ko sasteidz. Ir bijis tā, ka, skatot nopirkto mežu rūpīgāk, redzam, ka viss nav tik labi, kā cerēts. Ir applūstošas platības, jārok grāvis, jāveido meliorācija, bet ne vienmēr ir to ūdeni kur novadīt. Slapjās vietās esam stādījuši arī uz pacilām, bet ne ar mašīnu. Labs ekskavatorists izveido pacilas, un pēc tam uz tās stādām kociņus ar rokām. Tas nav īpaši dārgāk kā ar klasisko metodi. Šajā pavasarī četrus hektārus atjaunojām ar egli.

Dzintars Dembovskis: Šobrīd tirgū konkurence liela. Tāpēc svarīgi pārdevējam piedāvāt pēc iespējas labāko cenu uzreiz, nevis kaulēties. Ja īpašums atrodas līdzās vai tuvu mums jau piederošiem īpašumiem, esam gatavi maksāt pat nedaudz virs tirgus cenas. Daudzi īpašumi šobrīd aiziet jau otrreizējā tirgū. Jo meža aprites laiks ir liels, tāpēc daudziem nepietiek pacietības un viņi mēģina no meža atbrīvoties. Salīdzinot ar deviņdesmitajiem, meža zemes cena augusi reizes trīs vai pat piecas. Kāpusi ne tik daudz cena par augošu mežu, cik par pašu meža zemi. Neatjaunots izcirtums pēc kailcirtes Tukuma pusē šobrīd maksā no 1000 līdz 1500 eiro. Bez uzkrāta kapitāla šobrīd saimniekot grūti.

Uzņēmums nesen nopircis jaunu mežizstrādes traktoru. Pagājušajā gadā, kad kokmateriālu tirgū cenas bija labas, arī harvesters bija nodarbināts bez neviena brīva brīža. Šobrīd, kad tirgus nīkuļo, esot grūti, tomēr ir cerība, ka gados desmit traktors sevi atpelnīs.

Ir iesniegti projekti arī baltalkšņu audžu nomaiņai pret vērtīgākām sugām, taču īpaši uz to puiši neiespringstot, jo labi izkoptu baltalkšņu audzi varot cirst jau 20–30 gados, tad egli, kas sasniegusi vajadzīgo dimensiju – 60 gados. Sanāk, ka pa to laiku jau iegūtas trīs baltalk­šņu ražas taras klučiem un malkai un atdeve naudas ziņā esot ne sliktāka, kā audzējot egli.

 

Uzziņa

Dzintars Dembovskis

* Dzimis 1975. gadā

* Beidzis LLU Meža fakultāti, specializējies mežizstrādē.

* Cirsmu un zāģbaļķu novērtēšanu apguvis, strādājot SIA “Silva”.

* Kopš 2005. gada – SIA “Latmeži” līdzīpašnieks.

 

Andis Dūniņš

* Dzimis 1973. gadā.

* Apguvis automehāniķa specialitāti.

* Neklātienē beidzis Biznesa augstskolu “Turība”.

* Īsu laiku strādājis dažādās vietās, tad pievērsies mežsaimniecībai.

* SIA “Latmeži” līdzīpašnieks.

LA.lv