Augu aizsardzība, Dārzeņi un augļi

Ja persikiem kruzuļotas lapas – ko iesaka agronoms

Ļoti nepatīkama un postoša ir persiku kociņu slimība, ko izraisa sēnīte Taphrina deformans – tā veicina lapu čokurošanos persikiem un citiem kauleņiem. Lapu virsma kļūst nelīdzena, lapas čokurojas, bojātās vietas dažādās krāsās – no dzeltenas un zaļas līdz pat sarkanām nokrāsām, vēlāk lapas brūnē un nobirst. Patogēns inficē arī augļus un dzinumus. Slimība ir sastopama visā pasaulē, bet īpaši reģionos, kur ir vēsi pavasari. Vietās, kur ir nelabvēlīgi vides apstākļi un netiek veikti fungicīdu smidzinājumi, slimība izplatās ātri. Postīgāka jaunos, ne tik rūpīgi koptos vai nepiemērotā vietā ierīkotos stādījumos.

Ziemojošās sporas (konīdijas) atrodas uz pumpuriem, jaunajiem dzinumiem un vecajām inficētajām lapām. Itālijā veiktajos pētījumos minēts, ka visstraujākā inficēšanās notiek divas nedēļas pēc pumpuru plaukšanas. Pēc siltas ziemas sekojot vēsam pavasarim, konīdijsporas sekmīgi dīgst, veidojas konīdijnesēji. Ja gaisa temperatūra ir virs +15 °C, inficēšanās notiek lēnām. Ja gaisa temperatūra ir vien +9 līdz +11 °C, slimības izplatība ir strauja. Inkubācijas periods no inficēšanās brīža līdz pirmo pazīmju parādīšanās brīdim ir no deviņām dienām (ja gaisa temperatūra ir ap +8 °C) līdz 29 dienām (ja gaisa temperatūra ir +19 °C).

Pēc simptomu parādīšanās uz lapām lapu virspusē attīstās aski ar asku sporām, kas slimības izplatībai labvēlīgos apstākļos ar konīdijām inficē arī augļus. Attīstības cikls nedaudz atkārtojas, un rudenī ziemojošās konīdijas nonāk atpakaļ uz jaunajiem dzinumiem un pumpuriem. Ir gadi, kad slimības simptomus uz lapām nepamana, bet tie labi parādās uz augļiem. Ja slimība netiek ierobežota, lapu virsma nenodrošina veiksmīgu fotosintēzi, dzinumi ir tievi, koki tiek novārdzināti un divu trīs gadu laikā var aiziet bojā.

Visefektīvāk slimības ierobežošanu var panākt:
lietojot vara saturošu preparātu (vara hidroksīds (Čempions 50 p.s.) vai Fungurāns OH 300 s.k.) bezlapu stāvoklī;
sēra saturošu preparātu (Tiovits 80 d.g. (80% sērs)) efektīvi lietojot tikai tad, kad gaisa vidējā temperatūra sasniegusi vismaz +18 °C, optimāli +20 līdz +25 °C);< lietojot Effector (ja ir slimību pazīmes: pirmā reize – pēc pumpuru plaukšanas, otrā reize – divas trīs nedēļas pēc pirmās reizes. Labi iedarbojas arī vēsos apstākļos). Pēc slimību pazīmju parādīšanās jau uzsākto sporu attīstību ir grūti apturēt vai ierobežot. Ja stādam ieraudzītas pirmās pazīmes, bojātās lapas vēlams nolasīt, lai ierobežotu tālāko sporu attīstību. Būtu labi, ja spētu nodrošināt koku augšanai labvēlīgus apstākļus un veikt papildmēslojumu, lai spēcinātu koka augšanu. Tas, iespējams, samazinās iespējamo koka bojāeju. Ja iestājas silti un labvēlīgi ap­­stākļi, slimības attīstība tiek samazināta un tā augļus nebojā. Bet pēc lapu nobiršanas noteikti ieteicams veikt vara saturošu fungicīdu smidzinājumu. Tā kā šie fungicīdi ir ar pieskares iedarbību, tad smidzināšanai ir jāparedz liels darba šķidruma daudzums (koks burtiski jānolaista), īpaši pievēršot uzmanību jauno dzinumu apstrādei, kur ziemo sporas. Audzētājiem labā ziņa ir tā, ka, parādoties pirmajām slimības pazīmēm, koks nav uzreiz jālikvidē. Nodrošinot labvēlīgus augšanas apstākļus un rūpīgu kopšanu, koks var atlabt pat pilnībā.

Pievienot komentāru