Meži, Mežsaimniecība

Jaunais zemnieks: Prasmīgi saimniekojot, nauda kokos aug ļoti labi

1. Saimniecības izaugsmi iestartē mežs

1no4

“Gudrinieki mēdz sacīt, ka nauda kokos neaugot! Patiesībā aug gan. Un mēs rūpējamies, lai mūsu kapitāls augtu ļoti labi,” stāsta zemnieku saimniecības “Jokas” īpašnieks Jānis Uzulēns, meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” laureāts.

Jānis Uzulēns: – Sākām ar nepilniem 200 ha, bet šobrīd apsaimniekojam 550 ha, arī 170 ha meža. Sākumā 90% no saimniecības ienākumiem nāca no meža. Tas ļāva attīstīties. Šobrīd 70% ienākumu dod lauksaimniecība un 30% mežsaimniecība. Domāju, ka ienākumi no mežsaimniecības nākotnē saglabāsies 20 – 30% līmenī. Ik gadu nopērkam klāt kādu jaunu īpašumu. Nu jau no investoriem, kuri zemes savulaik pirkuši no privātpersonām. Gadi ir pagājuši, un viņi ir gatavi pārdot, protams, par mūsdienām atbilstošu cenu. Ja es pērku 50 ha lielu īpašumu, kurā 30 ha ir lauksaimniecības zeme un 20 ha meža zeme – pamatā izcirtumi, krūmāji, tad vidējā cena būs kādi 2000 eiro/ha. Lauksaimniecības zemi atstājam lauksaimniecībai, jo nozare aug. Bet meža zemi atstājam mežam, jo mežsaimniecība dod stabilitāti. Tāpēc izcirtumus apstādām – tas ir mans drošības spilvens un pensijas fonds. Mežus, ko esmu pēdējos desmit gadus stādījis un ko vēl turpmākos desmit gadus stādīšu, tos jau, visticamāk, es pats arī varēšu novākt. Kur un ko stādīt, to mēs izlemjam kopā, bet tam, kā šodien mežā būtu labāk strādāt, niansītēm un jaunumiem seko profesionāļi.

Visu darām sistemātiski – vecos mežus zāģējam ārā un stādām jaunu, kvalitatīvu materiālu, egles, bērzus, arī priedes. Esam sastādījuši arī ozolus. Izdevās, jo tuvumā ozolu audzes bija jau augušas. Taču ar balt­eglēm nesanāca – tādas šeit nebija bijušas un zvēriem tās ļoti garšoja. To esam iemācījušies – pamatā stādām tādas sugas, kas tajā vietā augušas iepriekš.

Lauksaimniecības zemes izmantojam gaļas liellopu audzēšanai. Šobrīd ganāmpulkā ir 190 dzīvnieki, taču ir mērķis paplašināt ganāmpulku līdz 300 liellopiem. Tāpēc šogad būvēsim jaunas kūtis. Saimniecībai ir arī četri zirgi. Skaistumam. Jo zirgi ir mans bērnības sapnis un aizraušanās. Zirgos es saredzu labu biznesu, tikai, lai to iestartētu, vajag ļoti lielu naudu. Bet šobrīd tas ir mans vaļasprieks. Vasarā zirgi ganās mežā, kas netālu no mājas. Viņi pamazām iestaigā takas un tur veidojas tāds kā parks. Kad eju sēņot, sēnes lasu mauriņos, nevis dziļā zālē.

  1. Saimniecības izaugsmi iestartē mežs
  2. Nauda kokos aug ļoti labi
  3. Cilvēki atgriežas laukos
  4. Uzziņa

20 Komentāri

  1. Tikai roku darbs, pie dabiskā, atļautā pieauguma pārstrādes , veido nosacīto peļņu.
    Tas ir diezgan nelies procents peļņas izteiksmē. Ražības kāpināšana ir pašnāvība.
    Zemkopība nekad nefunkcionēs kā rūpniecība.

  2. Turies zemnieciņ, bet Tev ies grūti. Tūlīt katram , kas laukos kaut ko dara ,uzklups biotopu kartētāji. Jau saņemti 9 miljoni, jau nolīgtas PR aģentūras, pirms paša kartēšanas publiski skan , ka jāierobežo pēc iespējas vairāk, jo Latviju iznīcina un būs tuksnesis, ekologu vietā ,pa privāt īpašumiem klīdīs kaut kādi asistenti un varēs aprobežot darbību, īsāk sakot, zaļā naudas apgūšanas mašīna rullē pāri cilvēku sapņiem, iecerēm un likteņiem. Un atkal skumji konstatēsim, ka Latviju pamet jauni emigrantu viļņi, starp kuriem nav neviena zaļā, jo trekni dzīvot uz citu rēķina var tepat Latvijā!

    1. 550 ha un 5 cilvēki…. Iedomājies cik šajos ha 20to gadu Latvijas laikos bija saimniecību un cik cilvēku strādāja un cik cilvēku dzīvoja. tas ir arī viens no iemesliem jo cilvēkiem nav lauku, kur atgriesties!
      Tas, ka taisa mežus par parkiem ir pareizi? noteikti nav! Kailcirtes un dabīgās vides iznīcināšana dzīvniekiem un putniem skaistos Latvijas mežus pārvērš naudas mašīnā… žē, bet savādāk laikam nevar..
      Vai es darītu tāpat? domāju , ka līdzīgi, bet noteikti ne tāpat.
      Kas palicis no skaistajiem mežiem – pilnīgi nekas!
      Nav jau nekā vieglāka kā nopirkt un nocirst. Cits stāsts nocirsto atjaunot! tas ir pareizi.
      Nekāds lielais panākumu stāsts tas nav, bet jā veiksme zemnieciņam nav gājusi secen! Nebūtu meži ko cirst būtu savādāk

  3. Kampējs,bet vismaz latvietis :)! Labāk,lai dzimtā zeme paliek steādīgam latvietim,kurš to apstrādā,nevis ārzemniekam vai slinķim.

  4. Nu sāka ar “nieka” 200 hektariem tas jau ir ļoti daudz, manā pagastā es lidz viņa 550 vai tuvu tiem hektariem bez pāris miljoniem netiktu, jo pirmkart nau daudz lauksaimniecibas zemes otrkart daļa mežu pieder Zviedrijas penciju fondiem

  5. Kārtējāis “”veiksmes stāsts!!”
    Ar godīgu darbu un bez blakus ienākumiem ,pie mums nedzīvo,bet eksistē!! Un ja dzīvo, tad daudzus piekāš-tas tagad moderni un godā ceļama lieta!

  6. Šajos laikos pārdododot koksni saņemam par to centus, tik cik kādreiz par kubikmetru maksāja latos tik tagad eiro, bet koks aug vismaz 50-60 gadu, lai to varētu cirst. Vai nav izdevīgāk zemi izmantot lauksaimniecībā, pa to laiku ar lauksaimniecību nopelnīs desmitkārt vairāk. Interesanti kāpēc kokam ir tik zemas cenas, tad jau labāk, lai pataisa to Latviju par vienu lielu biotopu un, lai maksā par biotopiem nekā par smiekla cenu mežu cirst un pārdot. Mežs prasa ieguldījumus kā arī NĪ nodoklis par to ir jāmaksā, bet beigās vien čiks sanāk.

    1. Vai zemnieks saņems kaut centu no Eiropas izdalītajiem 9 miljoniem? NĒ! Visu savāks putnologi, eksperti un mistiskie asistenti. Tāpēc izmisīgi tiek propangandēts, ka Latvijā meži tiek izcirsti ,daba iznicināta utt.Tāpēc jāveido viens liels biotops, no kura atkal barosies visi zaļie asistenti. Meži Latvijā ir bijuši , ir un būs! Paldies tiem cilvēkiem, kas sāk atlāt, cik daudz naudas bezmēķīgi tiek notriekts zem cēlā mērķa -DABAS AIZSARDZĪBA !

  7. Ļoti strauja izaugsme, praktiski 3,5 gados, vai tas ir uz aprēķiniem balstīts, vai sieva māk labi projektus rakstīt, bet katrā ziņā apsveicama drosme un ja noturēsies būs viss ok

  8. Īsts krāpnieks! Algas nemaksā, visus darbiniekus uzskata par muljkiem, čakarē ar naudām ,kapeikas p…js! Par naudu māti pārdos! Pretigs šis moskis

Pievienot komentāru