Laukos
Tehnika

Jaunākās tehnoloģijas mājputnu brīvai turēšanai0


Putnu mītnes iekšskats, praktizējot brīvo turēšanu uz dziļiem pakaišiem. Priekšplānā barības izdales līnijas ar šķīvjveida barotavām, kā arī dzeramā ūdens pievades cauruļvadi, kas aprīkoti ar nipeļtipa dzirdnēm. Sānu sienās āra gaisa ievades lūkas, korē – gaisa izvades šahtas ar ventilatoriem.
Putnu mītnes iekšskats, praktizējot brīvo turēšanu uz dziļiem pakaišiem. Priekšplānā barības izdales līnijas ar šķīvjveida barotavām, kā arī dzeramā ūdens pievades cauruļvadi, kas aprīkoti ar nipeļtipa dzirdnēm. Sānu sienās āra gaisa ievades lūkas, korē – gaisa izvades šahtas ar ventilatoriem.
Publicitātes foto.

Juris Priekulis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Putnkopībā līdzīgi kā pārējās lopkopības nozarēs liela vērība tiek veltīta iegūtās produkcijas kvalitātei. Tādēļ tiek pilnveidoti mājputnu turēšanas apstākļi, ietverot arī bioloģiskās lopkopības risinājumus. Šobrīd, piemēram, turpina attīstīties mājputnu brīvā turēšana uz dziļiem pakaišiem un dējējvistu turēšana voljeros, nodrošinot pastaigu aploku izmantošanas iespēju, bet mazāk tiek domāts par sprostu bateriju turpmāko attīstību.

Liela nozīme tiek piešķirta arī mājputnu turēšanai nelielos ganāmpulkos, ko var aprūpēt viena ģimenes saimniecība ar bioloģiskās turēšanas metodēm, jo tādējādi iespējams panākt augstāku olu un putnu gaļas kvalitāti. Vienlaikus tiek radītas jaunas tehnoloģiskās iekārtas, kas samazina putnkopībā nodarbināto cilvēku skaitu un atvieglo strādājošo darbu.

Visas šīs tendences bija vērojamas arī starptautiskajā lopkopības tehnikas izstādē EuroTier 2018. Taču šajā rakstā pastāstīsim par dažiem būtiskākajiem jauninājumiem, kas saistīti ar putnu brīvo turēšanu uz dziļiem pakaišiem, ņemot vērā šajā izstādē redzētos jaunumus.

Turēšana uz dziļiem pakaišiem

Turēšana uz dziļiem pakaišiem ir Latvijā labi pazīstams mājputnu turēšanas risinājums. Tas joprojām ir plaši izplatīts, audzējot broilerus, zosis, pīles un citus gaļas mājputnus, taču dažkārt šādā veidā mēdz turēt arī jaunputnus un dējējvistas.

Pamatvariantā putni ir izvietoti vienā plašā mītnē, kuras grīda noklāta ar pakaišu materiālu. Tādēļ putni var pēc vajadzības kašņāties un izpurināt savas spalvas. Virs pakaišiem putniem ērti sasniedzamā augstumā atrodas ēdināšanas trauki un dzirdnes. Vienlaikus tiek nodrošināts vēlamais mikroklimats un apgaismojums. Tā šādā mītnē ir radīti visi galvenie priekšnoteikumi mājputnu labturības prasību izpildei.

Taču gaļas putnu mūžs nav ilgs. Piemēram, broileri mēdz sasniegt realizācijas svaru 1,5–2 mēnešos. Tāpēc barošanas perioda beigās, kad mītni atbrīvo, visu tehnoloģisko aprīkojumu – barības izdales iekārtas, dzirdnes utt. – paceļ pie griestiem, šim nolūkam izmantojot vinču un trošu sistēmu. Pēc tam ar mobilajiem agregātiem izvāc piemēslotos pakaišus un sakārto mītni nākamajam darba ciklam.

Šāda broileru audzēšanas tehnoloģija tika lietota jau pagājušā gadsimta nogalē, un arī tagad tā nav īpaši mainījusies. Taču mūsdienās ir veikti atsevišķi uzlabojumi pakaišu ieklāšanas, barības izdales, ūdensapgādes un citu tehnoloģiju realizācijai.

Pakaišu ieklāšana un papildināšana

Putnu mītnēs par pakaišu materiālu izmanto smalcinātus salmus, zāģu skaidas vai ēveļskaidas, kā arī mitrumu mazinošas piedevas, piemēram, krītu. Svaigu pakaišu slāņa ieklāšana notiek pirms katra jauna darba cikla, šim nolūkam lietojot mobilo tehniku.

Vācu firma Prülage Systeme izstrādājusi stacionāru pakaišu kaisīšanas sistēmu, kas darbojas automātiskā režīmā. Tā sastāv no vairākiem atstatu novietotiem un pie mītnes griestiem piekārtiem kaisītājiem. Pakaišu materiālu tiem piegādā no mītnes ārpusē vai iekšpusē ierīkotām tilpnēm, izmantojot spirāltransportierus. Kaisītāju apakšdaļā ierīkots piltuvveida sašaurinājums, caur kuru pakaišu materiāls nokļūst uz sviedējdiska un tiek izkliedēts uz mītnes grīdas. Izstādes prospektos norādīts – ja ir racionāls kaisītāju izvietojums un atbilstošs to darba režīms, var panākt vienmērīgu pakaišu klājumu, ņemot vērā arī ēdināšanas un dzirdināšanas līniju izvietojumu. Firma uzskata, ka pakaišu izkliedēšana var notikt arī tad, kad mītnē atrodas putni, jo pakaišu kaisīšanas laikā sistēma darbojas bez trokšņa un nerada putekļus.

Savukārt franču firma Inanteco demonstrēja pakaišu izkliedēšanas robotu, kas izpelnījās izstādes sudraba medaļu. Arī šis robots stiprināms pie putnu mītnes griestiem, taču pakaišu materiālu saņem no tilpnes, izmantojot pneimatisku transportvadu. Robots aprīkots ar ogļskābās gāzes un amonjaka koncentrācijas, kā arī navigācijas un telpas temperatūras noteikšanas sensoriem, tāpēc pakaišu materiāls tiek ieklāts galvenokārt mitrākajās grīdas vietās, kur tas ir vairāk vajadzīgs. Viens robots spēj apkalpot līdz pat 200 m garu mītnes zonu. Šāda robota izmantošanas nozīmīgākā priekšrocība ir ievērojamais pakaišu materiāla ietaupījums.

Putnu ēdināšana

Mājputniem mēdz izēdināt granulētu sauso barību, kas sagatavota atbilstoši zootehniskām prasībām. Taču tagad Vācijā broileru nobarošanai praktizē arī miežu graudu pievienošanu granulētam barības maisījumam. Šim nolūkam firma Big Dutchman ir izstrādājusi speciālu tehnoloģisko līniju, kurā ietilpst miežu graudu tilpne, barības svari, spirāltransportieris un maisītājs. Līnijas darbu vada dators. Tas koriģē pamatbarībai pievienojamo miežu graudu daļu atkarībā no putnu vecuma, kuriem šī barība tiek izēdināta. Firma uzskata, ka šāds risinājums samazina barības izmaksas un uzlabo putnu veselību.

Visbiežāk barību izēdina nenormētā veidā. Taču to var arī normēt. Šim nolūkam, piemēram, vecākiem gaļas putniem barību var izsniegt ierobežotā daudzumā pēc noteiktiem laika intervāliem, vienlaikus nodrošinot visu putnu piekļuvi ēdināšanas vietām. Tādā gadījumā var panākt optimālo dzīvsvara pieaugumu diennaktī, kas ir īpaši nepieciešams putnu nobarošanas noslēguma fāzē.

Barības izēdināšanai izmanto galvenokārt vienkāršas tehnoloģiskās līnijas, kas sastāv no spirāltransportieriem un putnu barotavām. Visbiežāk šīs barotavas ir šķīvjveida formas ar režģotu sānu daļu, kas novērš putnu iekāpšanu barotavā un tās piemēslošanu. Taču šis sānu daļas režģojums netraucē barotavā iespraukties cāļiem. Tāpēc beļģu firma Roxell tagad piedāvā pilnveidotas barotavas, kurām ir nedaudz (par 60 mm) palielināts šķīvja apmales augstums. Jaunie cāļi vairs nevar barotavā ierāpties, un mazinās barības piemēslošanas iespējas.

Šīs problēmas risināšanai ir arī citi varianti, piemēram, firma TavSan (Turcija) izstrādājusi barotavas konstrukciju, kurai barību pievada šaurā gredzenveida joslā gar ēdināšanas šķīvja apmali. Šī šķīvja vidusdaļa ir nosegta ar konusveida ieliktni, un cāļi vairs nevar barotavā iekļūt, ēšanas laikā tie stāv tās ārpusē.

Savukārt vecāki putni mēdz barību izbārstīt, radot tās zudumus. Tādēļ paredzēts, ka ēdināšanas šķīvjiem var pievienot papildu apmales. Tās piemontē tad, kad gaļas putnu dzīvsvars pārsniedz 2–2,5 kg, šādā veidā mazinot barības izkaisīšanās iespējas.

Vēl savdabīga ir arī firmas Prülage Systeme piedāvātā barības izēdināšanas sistēma, kad putnu ēdināšanai lieto garu sili, kuras dibenā ierīkots ķēdes tipa transportieris. Izēdināmā barība ir iepildīta tilpnē, kas izvietota vienā siles galā. Transportierim darbojoties, tas lēnām virza barību no tilpnes uz siles pretējo galu. Lai nodrošinātu siles vienmērīgu piepildi, tā aprīkota ar septiņiem barības līmeņa regulatoriem. Firma uzskata, ka šāds barības izdalītājs ir piemērots dažāda vecuma putnu ēdināšanai, turklāt ēdināšanas laikā rodas minimāli barības zudumi.

Interesants ir arī firmas Roxell piedāvājums izmainīt ēdināšanas šķīvju formu no apaļas uz ovālu (skatā no virspuses). Tas rada iespēju palielināt putnu ēdināšanas vietu skaitu par 15%, lietojot viena un tā paša garuma barības pievades spirāltransportieri. Piemēram, izmantojot apaļas formas šķīvjus komplektā ar 3 m garu spirāltransportieri, var paēdināt 114 putnus, bet, lietojot ovālas formas šķīvjus, – jau 132 putnus.

Vēl tiek ieviestas tā sauktās kontroles barotavas, kas aprīkotas ar LED apgaismojumu. Šis apgaismojums pievilina putnus, tāpēc šeit iepildītā barība tiek apēsta ātrāk un var precīzāk realizēt visu barotavu atkārtotu papildināšanu ar svaigu barību.

Vienlaikus tiek domāts par barotavu tīrīšanas iespējām. Šim nolūkam to apakšdaļa ir atvienojama, šādas barotavas var ērti atbrīvot no barības paliekām un izmazgāt ar ūdens strūklu. Savukārt firmas Prülage Systeme patentētajam risinājumam mazgāšana notiek bez barotavas atvienošanas. Mazgāšanas laikā notiek barības pievades atveres automātiska noslēgšanās, lai novērstu ūdens ieplūdi barības pievadcaurulē.

Putnu dzirdināšana

Putnu dzirdināšanai nepieciešams svaigs un kvalitatīvs dzeramais ūdens, kas ir pietiekamā daudzumā un dzīvniekiem ērti sasniedzams. Taču nedrīkst pieļaut dzeramā ūdens izšļakstīšanos, jo tas rada ūdens zudumus un pasliktina kūts mikroklimatu. Hannoveres izstādē tika piedāvātas dažādu konstrukciju putnu dzirdnes atkarībā no dzīvnieku sugas un to turēšanas veida.

Mūsdienu putnkopībā visbiežāk tiek lietotas nipeļu tipa dzirdnes, jo tās nodrošina taupīgu ūdens izmantošanu. Šādas dzirdnes ir arī vienkārši samontējamas un drošas ekspluatācijā. Tās mēdz bieži lietot arī Latvijā. Taču, ja ūdens patēriņš ir neliels, tas var sastāvēties dzirdināšanas iekārtās un kļūt nekvalitatīvs.

Izstādē firma Big Dutchman demonstrēja minēto dzirdināšanas iekārtu uzlabotu konstrukciju. Tā atšķiras ar dzeramā ūdens cirkulācijas sistēmas ierīkošanu. Šim nolūkam iekārta papildināta ar cirkulācijas sūkni, papildu cauruļvadu ūdens atgriezeniskās plūsmas nodrošināšanai, kā arī drošības ierīci, kas nodrošina cirkulācijas sūkņa automātisku izslēgšanos, samazinoties pievadītā ūdens spiedienam. Jaunās dzirdināšanas iekārtas priekšrocība – tās ieviešana uzlabo ūdens kvalitāti, jo visas līnijas garumā tas ir ar vienādu spiedienu, temperatūru un nesastāvējies. Maksimālais dzirdināšanas līnijas garums var sasniegt 120 m. Turklāt šāda ūdensapgādes sistēma ir vienkārši montējama un ekspluatējama.

Līdzīgu putnu dzirdināšanas sistēmu izstrādājusi arī firma Prülage Systeme. Tās īpatnība, ka augšējais cauruļvads ir aizstāts ar silīti, pa kuru ūdens tek ar pašteci, bet pēc tam šis ūdens ietek cauruļvadā, kam pievienotas nipeļa tipa dzirdnes. Tādējādi putni var dzert gan no silītes, gan arī no nipeļa tipa dzirdnēm.

Vēl tiek piedāvātas pilnveidotas nipeļu tipa dzirdnes, kas atšķiras pēc iespējamās ūdens plūsmas intensitātes. Lielākas dzīvmasas putnu dzirdināšanai var lietot dzirdnes ar intensīvāku ūdens izplūdi. Jaunums ir arī firmas Big Dutchman izstrādātā dzirdne, kurai ūdens izvade var notikt, ne tikai nipeli paspiežot uz augšu (vertikālā virzienā), bet arī uz sāniem. Tas putniem atvieglo dzeramā ūdens ieguvi, kā arī uzlabo ūdens slēgventiļa funkcionēšanu, mazinot šļakstošas ūdens plūsmas rašanos.

Savukārt cāļu dzirdināšanai firma Roxell ir izstrādājusi bļodiņas tipa dzirdnes. Tajās ierīkots pludiņa tipa vārsts, kas nodrošina nemainīgu ūdens līmeni, cāļiem ir daudz ērtāka dzeršana nekā no nipeļa tipa dzirdnes.

Lai dzeramajam ūdenim pievadītu nepieciešamos vitamīnus un medikamentus, dzirdināšanas sistēmas aprīko ar medikatoru. Šai ierīcei ir attiecīgā preparāta dozators un sajaukšanas kamera ar mikseri. Tā pievienojamā preparāta daudzumu var precīzi dozēt un pēc vajadzības regulēt. Sagatavoto šķīdumu pievada dzeramajam ūdenim proporcionāli tā patēriņa intensitātei.

Mājputnu dzirdināšanai ir nepieciešams tīrs un kvalitatīvs ūdens. Taču ar laiku ūdensapgādes sistēmā var rasties dažādi nogulsnējumi. Izstādes sudraba medaļu ieguva iekārta CD-can-Konzept, kas paredzēta dzirdināšanas sistēmas aprīkojuma iekšējo sieniņu attīrīšanai (firma Aumann Hygienetechnik). Tā darbojas pēc skalošanas principa, izmantojot arī ultraskaņu.

Mikroklimata nodrošināšana

Putnu mītnēs vēlamā gaisa temperatūra ir atkarīga no dzīvnieku vecuma. Piemēram, jaunajiem cāļiem nepieciešamā vides temperatūra ir 33–35 oC, jo tiem nav izstrādājusies termoregulācija. Bet to augšanas laikā vides temperatūru pakāpeniski samazina, lai 14 nedēļu vecumā tā sasniegtu aptuveni 18 oC. Tāpēc firma Prülage Systeme iesaka putnu mītnēs izmantot siltās grīdas, kuru apsilde notiek ar sildvadu palīdzību. Firma uzskata, ka šāds risinājums ir ekonomiski izdevīgāks salīdzinājumā ar citiem sildīšanas veidiem.

Nepieciešamās gaisa temperatūras nodrošināšanai tagad lieto arī infrasarkano staru sildītājus, jo tie spēj virzīt siltumu no augšas uz leju tieši vajadzīgajā zonā, un šī siltuma plūsma nav atkarīga no apkārtējās vides temperatūras. Turklāt infrasarkano staru sildītājiem nav vajadzīgs ilgs iekārtas uzsildes laiks, jo siltuma padeve sākas daudz straujāk, nekā lietojot cita veida sildītājus.

Dažādus putnu mītnēm paredzētus infrasarkano staru sildītājus izstādē demonstrēja firma Gasole un Roxell. Šāds sildītājs sastāv no degļa, aktīvās darba virsmas, reflektora un drošības ierīces. Siltuma ieguvei visbiežāk izmanto gāzveida kurināmo – dabas gāzi vai propānu. Gāzei sadegot, notiek sildītāja darba virsmu sakaršana līdz sarkankvēlei, izraisot infrasarkano starojumu. Bet reflektors šo starojumu apkopo un novada uz apsildāmo grīdas virsmu. Tādējādi tiek nodrošināta ekonomiska iegūtā siltuma izmantošana.

Firmu piedāvāto infrasarkano staru sildītāju jauda mēdz būt no 0,8 līdz 24 kW. To izvietošanas augstums un apsildītais laukuma lielums ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Cāļu audzēšanas sākuma periodā sildītājus izvieto aptuveni pusotra metra augstumā, bet pēc tam tos var pacelt augstāk, lai aptvertu lielāku apsildāmo zonu un samazinātu apsildāmās virsmas temperatūru.

Tagad šādus sildītājus mēdz apgādāt arī ar drošības ierīci, kas nodrošina gāzes pievades atslēgšanu gadījumos, kad nodziest degļa liesma vai arī notiek degļa pārkaršana. Kā papildu aprīkojums var būt arī putekļu mazināšanas ierīce. Tās darbība pamatojas uz mītnē esošā gaisa jonizāciju, kas izraisa putekļu daļiņu nosēšanos. Taču vienlaikus notiek arī gaisa attīrīšana no tajā esošajām patogēnajām daļiņām – baktērijām, vīrusiem, sēnītēm, amonija molekulām, kas saistītas ar putekļiem. Šādu gaisa jonizatoru izmantošana būtiski uzlabo kūts gaisa kvalitāti.

Savukārt firma Hölscher + Leuschner putnu mītnes gaisa uzlabošanai piedāvā iekārtu AeroCleaner. Tā ir izmantojama ne tikai putekļu, bet arī smaku samazināšanai, jo šim nolūkam putnu mītnē izsmidzina ēteriskās eļļas, kas sajauktas ar ūdeni. Izsmidzināšana notiek caur sprauslām ar augstspiediena sūkni. Tā mītnē rodas aerosola veida migla, kas būtiski uzlabo gaisa kvalitāti, uzlabojas putnu veselība un pieaug to produktivitāte. Savukārt karstajā gadalaikā AeroCleaner ir izmantojams mītnes gaisa mitrināšanai, lai mazinātu karstuma stresa rašanās iespēju.

Menedžmenta sistēmas izmantošana

Putnu turēšanas apstākļu novērtējums ir atkarīgs no dažādiem parametriem – gan vēlamā mikroklimata nodrošinājuma, gan arī putnu biometrisko rādītāju regulāras kontroles. Tāpat būtiska nozīme ir iegūtās informācijas uzkrāšanai. Tāpēc lielākās putnu fermās izmanto attiecīgas menedžmenta sistēmas, lietojot datorvadību. Piemēram, Nīderlandes firma Fancom un Vācijas firma Big Dutchman savās izstrādātajās un piedāvātajās menedžmenta sistēmās ir ietvērušas šādus blokus.

-Mikroklimata bloks,

kas seko gaisa temperatūrai un mitrumam dažādās mītnes vietās un atkarībā no esošās situācijas vada gaisa apmaiņas ventilatoru darbību, gaisa ievades un izvades lūku atvērumu, apsildes iekārtu ieslēgšanu un izslēgšanu, kā arī padod trauksmes signālu, ja mikroklimata parametri pārsniedz iepriekš iestatītās robežas.

– Barības sagatavošanas un izēdināšanas bloks

, kas kontrolē tilpnēs esošo barības daudzumu, vada barības komponentu transportēšanu, dozēšanu, sajaukšanu un sagatavotās barības izdali. Vienlaikus attiecīgais bloks arī realizē regulāru putnu dzīvsvara kontroli, tos automātiski nosverot un pēc tam koriģējot izsniegto barības daudzumu un sastāvu. Tāpat tiek sekots putnu dzirdināšanas norisei un vadīta mākslīgā apgaismojuma ieslēgšana un izslēgšana. Vēl šis bloks nodrošina attiecīgu trauksmes signālu ieslēgšanu, ja rodas kāda sistēmas elementa darbības atteikums.

– Biometrijas bloks,

kas seko putnu dzīvsvara izmaiņām un aktivitātei, dzeramā ūdens patēriņam, dējējvistu produktivitātei un citiem parametriem, kas liecina par putnu veselības stāvokli.

– Datu uzkrāšanas bloks

, kas apkopo visu iepriekš minēto informāciju, lai to varētu uzskatāmi redzēt menedžmenta sistēmas monitorā dažādu tabulu un diagrammu veidā. Turklāt ir iespējama uzkrātās informācijas pārskatīšana arī personālā datorā, izmantojot interneta pieslēgumu, kā arī viedtālrunī.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops jūlija numurā

LA.lv