Laukos
Dārzeņi un augļi

Der vai neder? Jaunās poļu upeņu šķirnes Latvijas dārzos 16

Foto – LETA

Autore: Valda Laugale, Dārzkopības institūta vadošā pētniece

Polija ir lielākā upeņu audzētāja pasaulē, kur ik gadu izaudzē vairāk nekā 100 000 tonnu ogu. Šāds ražas apjoms sasniegts, pateicoties audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai un mehanizētās ražas vākšanas ieviešanai. Neapšaubāmi liela nozīme ir arī šķirnēm. Polijā tiek veikta arī upeņu selekcija, kas sevišķi aktīva ir kopš 1986. gada. Ar to nodarbojas Dārzkopības institūtā Skierņevicē.

Selekcijas gaitā izveidots diezgan daudz jaunu vietējo šķirņu. 2000. gadā tika reģistrētas šķirnes ‘Tisel’ un ‘Tiben’, 2005. gadā – ‘Ores’, ‘Ruben’ un ‘Tines’, bet jaunākās ir ‘Polares’, ‘Tihope’ un ‘Gofert’. Jaunās šķirnes plaši tiek audzētas Polijā, pamazām tās izplatās arī citās Eiropas valstīs un pat aiz okeāna, piemēram, Kanādā un ASV. Šķirnēm ir Eiropas Savienības aizsardzība, tāpēc to stādus drīkst audzēt un tirgot, tikai iegādājoties no selekcionāriem licences. Pateicoties stādu importam no Polijas un Lietuvas, šīs šķirnes sāk parādīties arī pie mums, taču pagaidām mūsu audzētājiem ar tām vēl ir salīdzinoši maza pieredze.

Poļu upeņu šķirņu izmēģinājuma stādījums Pūrē

2010. gada rudenī Pūrē, Tukuma novadā, ierīkojām nelielu jauno poļu šķirņu stādījumu, lai varētu veikt sākotnējo izvērtēšanu audzēšanas piemērotībai Latvijas apstākļos. Salīdzināšanai izmantojām Latvijā plaši audzēto šķirni ‘Titania’. Upenes tika iestādītas barības vielām samērā nabadzīgā augsnē, kur pēc augsnes analīžu datiem pHKCl –5,6, organiskā viela – 2,4%, P2O5 – 45–50 mg/kg, K2O – 87–117 mg/kg. Augsnes auglības uzlabošanai pirms stādījuma ierīkošanas laukā iestrādājām kompostu.

Upenes tika stādītas rindās 1×3 m attālumā. Rindstarpas pirmos divus audzēšanas gadus apstrādāja mehanizēti, bet 2012. gada pavasarī iesēja zālāju – maisījumu Ceļš 1, kuru turpmāk vienu divas reizes sezonā pļāva, pļāvumu atstājot turpat rindstarpās. Augsne ap krūmiem reizi sezonā tika apstrādāta ar herbicīdiem Basta un Fusilad Forte. Nekādi citi ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi stādījumā netika izmantoti. Papild­mēslošanu veica atbilstoši augsnes analīžu rezultātiem. Vērtēšana izmēģinājumos veikta no 2013. līdz 2016. gadam, tas ir, četras ražošanas sezonas.

Šķirņu ziemcietības un salcietības vērtējums

Vērtēšanas gadi laika apstākļu ziņā bija atšķirīgi, kas ietekmēja upeņu augšanu, ražību un veselīgumu. Ziemas bojājumu visām vērtētajām šķirnēm bija salīdzinoši maz, jo vērtēšanas gados netika novērota ļoti zema temperatūra. No visiem vērtēšanas gadiem zemākā novērotā temperatūra Pūrē bija 2014. gada ziemā, kad tā pazeminājās līdz -25,4 °C. Izvērtējot ziemas bojājumus, vidēji četros vērtēšanas gados nedaudz vairāk bojājumu nekā kontrolei ‘Titania’ bija tikai šķirnēm ‘Gofert’, ‘Polares’ un ‘Ruben’, bet vismazāk bojājumu bija ‘Tihope’, ‘Tines’ un ‘Tiben’.

Lielākus bojājumus upenēm Latvijas ap­­stākļos parasti nodara nevis ziemas aukstums, bet gan pavasara salnas. Tā kā upenes plaukst un zied agri, tad bieži vien salnās cieš plaukt sākušie pumpuri un vēlāk arī ziedi. 2013. gadā pavasaris bija vēss, taču salnu bojājumi upenēm netika novēroti. 2014. gadā pumpuru plaukšanas laikā novērotas salnas līdz -8 °C un upenes cieta diezgan stipri – daudz pumpuru apsala. Arī ziedēšanas laikā šai gadā novērotas salnas līdz -4,5 °C, to dēļ apsala arī daudz ziedu, tāpēc šis gads bija pats nelabvēlīgākais upenēm. Īpaši stipri šajā gadā cieta šķirnes ‘Ores’ un ‘Polares’. Arī pārējām poļu šķirnēm, izņemot ‘Ruben’, bojājumu bija vairāk nekā ‘Titania’. Salnas ziedēšanas laikā tika novērotas arī 2015. gadā. 2016. gadā salnu nebija, bet ziedēšanas laikā ziedu apputeksnēšanos pasliktināja pārāk augsta gaisa temperatūra un sausums. Tas viss būtiski ietekmēja šķirņu ražību.

Šķirņu ražība un ogu kvalitāte

Vidēji četros vērtēšanas gados visaugstāko ražu ir devušas šķirnes ‘Ruben’ un ‘Ores’, kurām tā bija augstāka nekā ‘Titania’, bet pārējām šķirnēm vidējā raža bija zemāka nekā kontrolei. Viszemāko ražu deva vēlīnā šķirne ‘Polares’, lai gan ziedēšanas intensitāte tai bija salīdzinoši augsta. Acīmredzot šī šķirne ir ļoti jutīga pret nelabvēlīgiem apstākļiem ziedēšanas laikā, kas traucē ziedu apputeksnēšanos.

Ar vislielākajām ogām izcēlās šķirnes ‘Tisel’, ‘Tines’ un ‘Ruben’, kurām ogu vidējā masa bija viens grams. Vissīkākās ogas bija vismazražīgākajai šķirnei ‘Polares’ (0,7 g), kurai bija arī ļoti bieza ogu miza un viszemākais ogu garšas vērtējums, un šķirnei ‘Gofert’ (0,7 g), kurai savukārt ogu degustācijā bija visaugstākais garšas vērtējums un ogām bija visplānākā miziņa.

Visām pārējām vērtētajām šķirnēm ogu miziņa bija biezāka nekā ‘Titania’, kas norāda uz to, ka tās ir labi piemērotas transportēšanai un var būt piemērotas mehanizētai ražas vākšanai. Arī pēc selekcionāra datiem, tās visas ir piemērotas mehanizētai ražas vākšanai. Jāatzīmē, ka visām poļu šķirnēm, izņemot ‘Gofert’, ogu garšas vērtējums bija vai nu līdzīgs ‘Titania’, vai zemāks, tādējādi tās nav ieteicamas audzēšanai svaigam patēriņam, bet vairāk pārstrādei.

Galerijas nosaukums

Šķirņu izturība pret kaitēkļiem un slimībām

No kaitēkļiem stādījumā vērtēšanas gados novēroti nelieli pumpuru kodes un jāņogu stiklspārņa bojājumi. Vasarās parādījās arī laputis, kas izsūca jaunās dzinumu galotnes, tā dēļ novājinājās to augšana un veidojās kroplības. Pumpurērču bojājumi nevienā no vērtēšanas gadiem nevienai šķirnei netika novēroti.

Pumpuru kodes bojājumi bija visām šķirnēm, un visām poļu šķirnēm tie bija nedaudz lielāki nekā ‘Titania’. Visvairāk pumpuru kode bija bojājusi šķirnes ‘Tiben’ pumpurus. Tāpat arī jāņogu stiklspārņa bojājumi tika novēroti visām šķirnēm, bet ļoti nelielos daudzumos. Visvairāk bojājumu bija kontrolšķirnei ‘Titania’, bet vismazāk – ‘Tisel’.

Visvairāk laputu sūktas lapas un dzinumu galotnes novērotas šķirnei ‘Ores’, kurai to bija nedaudz vairāk kā ‘Titania’, bet vismazāk bojājumu bija šķirnēm ‘Tiben’ un ‘Polares’. Kopumā visas vērtētās poļu šķirnes uzrādīja salīdzinoši labu izturību pret kaitēkļiem, taču pilnvērtīgākas informācijas iegūšanai izturības vērtējums būtu jāveic lielākos kaitēkļu invāzijas apstākļos.

No slimībām upenes visvairāk bojāja lapu plankumainības. Ērkšķogu Amerikas miltrasa, kas arī parasti ir viena no izplatītākajām slimībām upeņu stādījumos, šīm šķirnēm neparādījās. Tā kā nekādi augu aizsardzības līdzekļi netika lietoti, lapu plankumainību intensitāte stādījumā bija samērā augsta. Plankumainības bija izplatītas uz visām vērtētajām šķirnēm, tomēr nevienai no poļu šķirnēm bojājumu intensitāte nebija augstāka kā ‘Titania’. Vismazāk slimoja šķirnes ‘Tines’ un ‘Tisel’.

Kopvērtējums

Pēc sākotnējiem izvērtēšanas rezultātiem no poļu šķirnēm Pūrē vislabākos rezultātus ir uzrādījušas ‘Ores’ un ‘Ruben’. Piemērotas audzēšanai Latvijā varētu būt arī ‘Tihope’, ‘Gofert’, ‘Tines’ ‘Tisel’ un ‘Tiben’. Tomēr, lai varētu audzētājiem ieteikt stādīt šīs šķirnes komercdārzos lielos apjomos, nepieciešami ilgstošāki novērojumi un izvērtēšana lielākos stādījumos. No minētajām šķirnēm lielāki stādījumi ar ‘Ruben’ un ‘Tisel’ pašlaik ir ierīkoti SIA Krogzeme Limbažu novadā, kur nodarbojas arī ar šo šķirņu stādaudzēšanu. ‘Gofert’, ‘Tiben’ un ‘Tisel’ stādījumi ierīkoti SIA Staķi Ķekavas pagastā. Šos stādījumus varēs apskatīt Dārzkopības institūta, Latvijas Augļkopju asociācijas un saimniecību kopīgi organizētajās lauka dienās. Par to datumiem tiks izziņots Dārzkopības institūta un Latvijas Augļkopju asociācijas mājaslapā.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv