Laukos
Dārzeņi un augļi

Padoms zemniekam. Jaunumi salātiem bīstamu slimību apkarošanā 16

Zemnieki plēves siltumnīcās pavasarī tradicionāli audzē salātus. Mikroklimata ap­­stākļi šajā periodā bieži vien nav optimāli, tie ir labvēlīgi sēņu slimību izraisītājiem un fizioloģiskiem attīstības trūkumiem. Šogad, pateicoties Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistiem, kuri piemēro mazo lietojumu, kur vien tas ir iespējams, salātos reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu klāsts ir plašāks nekā iepriekšējos gados.


Holandē un Anglijā salātus bojā fuzariālā vīte

Pati par sevi sēņu infekcija Fusarium oxysporum nav nekas jauns, un Latvijas augsnē tā mīt faktiski visur, bet arī tai ir daudz vairāk vai mazāk agresīvu pasugu un celmu. Pērn rudenī Anglijā pirmo reizi tika konstatēti pasugas F. oxysporum f. sp. lactucae bojājumi uz salātiem. Jau iepriekšējos gados tā plosījās Holandē, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc salātu audzēšanu hidroponikā holandieši un beļģi mēģina lietot arī atklātā laukā. Angļu fitopatologi ir identificējuši ierosinātāju kā ceturto celmu (jeb rasi). Tas ir sevišķi agresīvs, un pašlaik nav pret to izturīgu (pat ne toleranto) salātu šķirņu, kā arī nav zināmi efektīvi ķīmiskie līdzekļi. Pirmo reizi šis patogēns tika aprakstīts 1955. gadā Japānā un vairākus gadus bija pazīstams Āzijas valstīs un ASV, bet pirms dažiem gadiem tas tika konstatēts Portugālē, vēlāk Francijā, Nīderlandē un Beļģijā, tagad arī Anglijā. Par tā esamību Latvijā pašlaik nekas nav zināms, bet audzētājiem jābūt modriem un jāzina, ko darīt, ja globalizācijas iespaidā šis celms nonāks līdz mums.

Fuzariālās vītes pazīmes

Inficēto augu lapas dzeltē un vīst. Pārgriežot augu vertikāli, uz kacena audiem un augšējām saknēm redzamas sarkanīgi brūnas nekrozes un vēlāk puve. Nereti var redzēt vadu kūlīšu nekrozes lapu dzīslās. Sevišķi stipri inficēto augu augšana apstājas, un tie iet bojā. Līdzīgas vizuālās pazīmes mēdz būt arī citam patogēnam Pythium tracheiphilum, tāpēc ir svarīgi noteikt laboratorijā ierosinātāja sugu. Latvijā var vērsties ne tikai VAAD karantīnas laboratorijā, bet arī pie Latvijas Augu aizsardzības pētījumu centra (LAAPC) speciālistiem. Ir svarīgi zināt, tieši kurš patogēns bojā augus, jo no tā ir atkarīga piemērota aizsardzības līdzekļa izvēle.

Eiropas valstīs, kur šis patogēns jau ir izplatījies, tas pašlaik skaitās viens no salātu ražošanu visvairāk limitējošiem faktoriem. Piemēram, Itālijā ražas zudumi tā dēļ uz atsevišķiem laukiem mēdz sasniegt 70%. Patogēna attīstībai optimālā augsnes temperatūra ir 24–28 oC, kaut gan tas var bojāt augus jau tikai 8 oC temperatūrā. Optimālos apstākļos slimības dēļ var zaudēt pilnīgi visu ražu, tieši tāpēc daži audzētāji Holandē ir pārtraukuši salātu audzēšanu inficētos laukos vasarā. Šis patogēns inficē visus salātus – lapu, galviņu, ozollapu, Batāvijas, Romas un citus –, kā arī salātu baldriņus jeb rapunceli (Valerianella locusta) gan atklātā laukā vasarā, gan arī siltumnīcās, ja salātus audzē augsnē. Audzējot salātus hidroponikā, pagaidām ražas zudumi citās valstīs nebija lieli, bet patogēns potenciāli spēj izplatīties arī ar ūdeni.

Sēne F. oxysporum f. sp. lactucae ir augsnē mītošā infekcija. Tās micēlijs iekļūst augā caur dabiskajām atverēm vai sakņu bojājumiem. Sēnes hlamidosporas saglabājas augsnē un uz augu atliekām vairākus gadus. Itālijā veiktie pētījumi liecina, ka infekcija spēj izplatīties arī ar sēklām, kaut gan neviens šāds gadījums līdz šim nav konstatēts. Maz arī ticams, ka kāda nopietna sēklaudzēšanas firma būtu vākusi sēklu ražu no inficētiem laukiem.

Slimības izplatīšanās vektori
Ārzemēs pašlaik šī infekcija var izplatīties ar inficētiem dēstiem vai inficētu augsni. Šeit varētu būt sevišķi bīstami dažādu augsnes un kompostu maisījumi, jo to ražotājiem šādi riski vienkārši nenāk prātā. Saimniecības robežās – no lauka uz lauku vai no siltumnīcas uz siltumnīcu – infekcija izplatās ar ūdeni, pie tehnikas pielipušu augsni un augu atliekām, darba rīkiem, kasetēm un dubļiem uz apaviem.

Cīņa ar šo slimību ir ļoti grūta, tieši tāpēc vislabāk ir nepieļaut infekcijas izplatīšanos. Īsti nav efektīva pat augsnes fumigācija un sterilizēšana. Ārzemēs iesaka iegādāties salātu dēstus tikai no pārbaudītiem audzētājiem, bet Latvijā zemnieki dēstus audzē paši. Mūsu apstākļos ir svarīgi:<
– regulāri sekot līdzi augu stāvoklim;
– laikus izvākt no siltumnīcas slimos augus (neatkarīgi no tā, ar ko tie ir inficēti), drošāk nelikt šos augus komposta kaudzē un neiestrādāt augsnē, vislabāk būtu tos sadedzināt;
– nodrošināt labu augsnes struktūru (uzturot pietiekami lielu organiskās vielas daudzumu, laikus iestrādājot kalciju saturošus līdzekļus, veicot pareizu augsnes apstrādi, mainot tās dziļumu);
– veicināt bioloģisko daudzveidību augsnē un tās mikrobioloģisko efektivitāti (perspektīva varētu būt sēņu Streptomyces griseoviridis un Trichoderma harzianum lietošana);
– neielaist siltumnīcā nepiederošas personas, bet no kontrolējošo institūciju pārstāvjiem pieprasīt vienreizējo bahilu lietošanu.

Galerijas nosaukums


Salātus bojā arī citi kaitīgie organismi

Pret jau minēto neīsto miltrasu šogad ir reģistrēti vairāki līdzekļi, kaut gan izturīgu šķirņu izvēle paliek pirmais un efektīvākais augu aizsardzības paņēmiens.

Previcur Energy reģistrēts tikai segtās platībās pret sakņu un stublāju puvi (Pythium spp.) un neīsto miltrasu Bremia lactucae. Nogaidīšanas laiks 14 dienas. Apstrādes jāveic profilaktiski slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, sākot ar augu divu lapu attīstību līdz pilnīgai lapu masas izveidei (AS 12–49), intervāls starp apstrādēm 15 dienas.

Amistar 250 SC reģistrēts salātos pret neīsto miltrasu (Bremia lactucae) un dīgstu melnkāju (Rhizoctonia solani) gan atklātā laukā, gan siltumnīcās, bet lietojums atšķiras. Šo līdzekli atklātā laukā drīkst lietot tikai vienu reizi sezonā, sākot ar salātu sešu lapu stadiju (tas ir drīz pēc dēstu izstādīšanas), līdz izveidojies šķirnei raksturīgais lapojuma lielums (AS 16–49); nogaidīšanas laiks 14 dienas. Tas nozīmē, ka ir vērts paaudzēt salātu dēstus nedaudz ilgāk, lai tiem izveidojas vismaz piecas lapas, un apsmidzināt apmēram 7–10 dienas pēc izstādīšanas, kad tie jau ir ieaugušies un izveidojuši sešas lapas. Rizoktonioze ir sevišķi postoša karstumā un var radīt lielus augu zudumus vasaras vidū. Protams, arī siltumnīcās mēdz būt karsti jau pavasarī. Šeit šo līdzekli drīkst lietot divas reizes sezonā, bet arī no sešu lapu stadijas. Gan laukā, gan siltumnīcās nogaidīšanas laiks ir noteikts 14 dienas, tāpēc, ja šā līdzekļa lietošana tiek plānota, ar to nedrīkst sevišķi vilcināties. Kavēties nedrīkst arī no efektivitātes viedokļa, jo stublāju puvi vieglāk kontrolēt, kamēr augi ir relatīvi mazi un smidzinot var trāpīt arī stublāja tuvumā.

Revus 250 SC
ir reģistrēts salātos pret neīsto miltrasu (gan Bremia lactucae, gan Peronospora parasitica) atklātā laukā un segtās platībās (mazā lietojuma ietvaros), bet siltumnīcās to drīkst lietot tikai vienu reizi. Nogaidīšanas laiks 7 dienas. Pret Bremia lactucae vairāk vai mazāk ir izturīgas visas salātu šķirnes, kuru sēklas Latvijā piedāvā profesionāliem audzētājiem, bet pret Peronospora parasitica izturīgu šķirņu nav. Tiesa, nav arī zināms, vai tieši šis ierosinātājs bojā salātus Latvijā, jo zemnieki reti nodod paraugus.

Cabrio Duo ir reģistrēts salātos atklātā laukā pret neīsto miltrasu Bremia lactucae. Ir atļauti trīs smidzinājumi sezonā pēc salātu sadīgšanas, līdz sasniegta šķirnei raksturīga lapu masa (AS 10–49). Intervāls starp apstrādēm 7–10 dienas, nogaidīšanas laiks septiņas dienas.

Pret pelēko un balto puvi ir reģistrēti divi līdzekļi – Switch 62,5 WG un Serenade Aso. Agri pavasarī intensīvā saules apgaismojuma apstākļos pelēkā un baltā puve ir mazāk bīstamas nekā ilgstoši apmākušā, vēsā laikā ar pārmērīgu augsnes un gaisa mitrumu. Saules ultravioletie stari labi iznīcina mikroorganismus un veicina antociānu veidošanos sarkanlapu salātos. Lietojot šos līdzekļus, jāpievērš uzmanība nogaidīšanas laikam.

Switch 62,5 WG reģistrēts salātos atklātā laukā un siltumnīcās cīņai ar pelēko (Botrytis cinerea) un balto (Sclerotinia sclerotiorum) puvi. Smidzinājumu veic profilaktiski slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, nogaidīšanas laiks trīs dienas, maksimālais apstrāžu skaits – trīs reizes.

Serenade Aso
ir mikrobioloģiskais līdzeklis, kas satur baktērijas Bacillus subtilis celmu QST 713. Šai baktērijai ir plaša mērķauditorija, tā ir efektīva pret daudziem augsnē mītošiem patogēniem, bet salātos (laukā un segtās platībās) šis līdzeklis ir reģistrēts pret pelēko (Botrytis cinerea) un balto (Sclerotinia sclerotiorum) puvi. Šo līdzekli drīkst lietot līdz piecām reizēm sezonā, apsmidzinot stādījumus profilaktiski slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos, no salātu trīs lapu stadijas līdz brīdim, kad tie ir pilnīgi izauguši. Atšķirībā no ķīmiskajiem fungicīdiem šim līdzeklim nav noteikts nogaidīšanas laiks. Ir svarīgi, ka Serenade Aso atbilst arī Regulas (EK) nr. 889/2008 Ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus II pielikuma nosacījumiem, tāpēc nepieciešamības gadījumā to drīkst lietot arī bioloģiskie audzētāji, saskaņojot to ar kontrolējošo institūciju.<

Vēl viens bioloģiskiem audzētājiem sevišķi piemērots līdzeklis ir Mycostop (Streptomyces K61). Tas ir mikrobioloģiskais līdzeklis sakņu puves ierobežošanai. Efektīvs pret Fusarium spp, Phytophtora spp. un Pythium spp. Reģistrēts sēklu apstrādei pirms sējas. Sevišķi noderīgs var būt bioloģiskiem salātu audzētājiem, bet jebkurā gadījumā labi, ka audzētāju rīcībā ir šāds līdzeklis.

Salātu kaitēkļi
Lielākās briesmas salātos rada laputis. Latvijā sēklu tirgotāji piedāvā vairākas šķirnes, kas ir izturīgas pret salātu laputi Nasonovia ribis-nigri, šķirņu aprakstos šo īpašību apzīmē ar Nas. Šādu šķirņu izvēle ir drošākais aizsardzības paņēmiens, bet pret citu sugu laputīm (tostarp pret persiku laputi Myzus persicae) Latvijā ir pieejami vairāki entomofāgi: afidiuss, Afidius sistēma, pangodiņš, Afidoletes sistēma. Laputis parasti mostas ļoti agri, pavasarī tās parādās pašas pirmās un, protams, labprāt atlido uz siltumnīcām. Ja ir paredzēta entomofāgu lietošana, laikus jākonsultējas ar to izplatītājiem par devām un piegādes grafiku.

Jāņem vērā, ka Latvijā laputu lapsenīte Afidius sp. mīt arī brīvā dabā un nereti pati apmetas salātos, aizsargājot tos no laputīm. Retāk par laputīm salātos ir sastopami tripši. To un baltblusiņu ierobežošanai ir pieejama plēsējērce Amblyseius swirskii ar tirgus nosaukumu Svirski sistēma.

Tāpat salātu aizsardzībai pret alotājmušām (Liriomyza spp.), tīklērcēm (Tetranychus spp.) un tripšiem (Thrips spp.) ir reģistrēts līdzeklis Vertimec 018 EC. Tā lietošana ir atļauta tikai segtās platībās. Šo līdzekli drīkst lietot līdz četrām reizēm sezonā, sākot no kaitēkļu parādīšanās brīža ar septiņu dienu intervālu, ievērojot nogaidīšanas laiku 12 dienas. Agri pavasarī šo kaitēkļu invāzija ir mazāk riskanta, jo arī siltumnīcā kaitēkļiem ir vajadzīgs laiks, lai attīstītu tik lielu populāciju, lai bojājumi būtu manāmi. Cita lieta vēlāk vasarā, kad šie kaitēkļi patiešām var radīt risku. Diemžēl, audzējot salātus augsnē vai hidroponikā, nav iespējams veikt tik kvalitatīvus novērojumus, kā audzējot citus dārzeņus, tāpēc kaitēkļi var palikt arī neievēroti.

Agri pavasarī salātus siltumnīcā mēdz bojāt arī gliemeži. Cīņai ar tiem ir reģistrēti limacīdi Lima Oro un Meridian. Tie abi satur metaldehīdu, abi paredzēti gliemežu un kailgliemežu ierobežošanai, tos drīkst lietot divas reizes sezonā ar intervālu 7–10 dienas, bet līdz salātu 9. īstās lapas stadijai (AS 00–19); deva – 7 kg/ha. Faktiski tas ir viens un tas pats līdzeklis, kuru ražotājfirma ir piereģistrējusi ar diviem nosaukumiem.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv