Bizness, Finanses

Jēkabpils siltumnīcas ievieš inovācijas

Elektroenerģijas izmaksas kāpušas par 70%

SIA Rītausma dibināta pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, jau esoša siltumnīcu kombināta privatizācijas gaitā. Lieliskās speciālistes un uzņēmējas Valdas Bekinas vadībā šeit paši pirmie Latvijā sāka audzēšanu inertajā substrātā – minerālvatē Grodan – un vieni no pirmajiem 1998. gadā uzbūvēja firmas Richel modernās plēves siltumnīcas 3600 m2 platībā, kur jau padsmit gadus audzē salātus hidroponikā.

Šeit deviņdesmito gadu beigās uzbūvēja arī Latvijā pirmo augsto siltumnīcu. Toreiz ar 4 m augstajām kolonnām tā šķita vienkārši milzīga, bet vēlāk rekonstrukcijas gaitā dažas vecas siltumnīcas tika nojauktas un to vietā uzslietas vēl augstākas – ar 5,5 m un 6 m augstām kolonnām. Kāpēc to vajadzēja? Lai mazinātu apkures izmaksas, uzlabotu mikroklimatu un panāktu racionālāku resursu izmantošanu.

Pašlaik saimniecībā darbojas četru augstumu stikla siltumnīcas (tostarp 2 ha veco siltumnīcu) un pēc klimata datora grafikiem lieliski var redzēt, kā atšķiras mikroklimats un siltuma patēriņš, audzējot vienu un to pašu tomātu hibrīdu. Arī pēc augu izskata ir redzams, kā mikroklimats ietekmē augļu aizmešanos un attīstību. Rītausma bija arī Latvijā pirmā lielsaimniecība, kas atteicās no pašmāju dēstu audzēšanas un sāka pirkt gurķu un tomātu dēstus ārzemēs – sākumā Polijā, vēlāk Somijā.

Ļoti liela loma saimniecības panākumos ir lieliskajai agronomu un inženiera Adoma Stanišauska sadarbībai, jo modernajās siltumnīcās bez laba tehniska dienesta neko nevar iesākt. Valda Bekina nostrādāja Rītausmā visu savu mūžu, tagad nu jau gadu saimniecību vada viņas meita Lāsma Bekina. Tā pēkšņi pārņemt saimniecību nemaz nav viegli, it sevišķi cilvēkam, kura dzīves plānos dārzkopība neietilpa, tomēr Lāsma cītīgi mācās un saimniecības attīstība turpinās. Pērn viņa aizbrauca uz mācību centru Maķedonijā, kur skolojās Holandes speciālistu vadībā, un iegūtās zināšanas ļoti palīdz ikdienas darbā. Tāpat Lāsma intensīvi apmeklē profesionālas izstādes un seminārus ārzemēs.

SIA Rītausma ir pirmā un vienīgā Latvijā, kas audzē ne tikai gurķus un tomātus, bet arī salātus gandrīz visa gada garumā ar papildapgaismojumu. Tiesa, augustā mainoties tarifiem, elektroenerģijas izmaksas palielinājās par 70% un tas ir vasarā, kad lampas izmanto ļoti maz, tikai tumšākajās dienās un tāpat ne visas, bet tikai katru otro. Ziemā gan lampas deg 18 h diennaktī.

Maksimāli maz roku darba

Vienā Rītausmas siltumnīcas galā atrodas automātiska sēšanas līnija, kas piepilda kasetēs saliktus 5 cm podiņus ar kūdras substrātu, iesēj tajos sēklas un pēc tam arī aplaista. Vasarā kasetes novieto aukstuma kamerā, kas atrodas tepat blakus. Karstumā salāti nedīgst, bet kamerā ir iespējams nodrošināt 18–20 oC temperatūru. Kad sēklas ir saknitušas, kasetes pārvieto uz galdiem un pēc vajadzības laista no augšas ar sprinkleriem. Pēc trīs četru īsto lapu izveidošanas podiņus ar dēstiem pārstāda renēs. Šo darbu veic divi cilvēki, izmantojot speciālas dakšas, ar tām var uzreiz paņemt četrus podiņus un ielikt tos paredzētajās vietās.

Renēs salātus laista vairākas reizes dienā, izlietojot ap 4000–5000 l barības šķīduma uz teju 3000 m2 lielu platību. Šķīdums ietek vienā renes galā un iztek otrā, tādējādi visi augi saņem vienādu ūdens un barības elementu daudzumu. Šķīduma pārpalikumu savāc un izmanto atkārtoti, tas palīdz taupīt ūdeni un mēslojumu. Katru nedēļu šķīdumu pilnībā nomaina. Šo ideju saimniecības tagadējais inženieris Mareks Drozdovs ir smēlies Somijā mācību brauciena laikā. Agrāk barības šķīdumu mainīja retāk, un tā bija kļūda. Šovasar kaitēkļu bija ļoti daudz ne tikai atklātā laukā, tie centās apmesties arī salātu siltumnīcā. Kaitēkļu izķeršanai nācās izvietot dzeltenās līmlentes, kā arī papildus izlaist siltumnīcā entomofāgus – parazītlapseni afidiusu un citus.

Roku darbs ir vajadzīgs, arī novācot ražu. Renes ar salātiem lēnām pārvietojas no viena siltumnīcas gala uz otru, attālums starp renēm pakāpeniski palielinās, lai augiem pietiktu vietas. Vidēji 30 dienās salāti sasniedz galamērķi – novākšanas vietu. Šeit tos izņem no renēm, apčubina, ieliek plēves maisiņos, un ar transportiera palīdzību tie nonāk pie pakošanas galda, kur tos saliek kartona kastēs.

Sedum nozīmē laimiņš

SIA Sedumi atrodas turpat netālu, un arī šī saimniecība ir plaši pazīstama Latvijā. Uzņēmumu 2000. gadā dibinājuši trīs domubiedri – Egils Bojārs, Sarmis Kalniņš un Aija Bojāre. Sākumā viņi nodarbojās tikai ar celtniecības, santehnikas un arī dārzkopības tehnikas un preču tirdzniecību, iepirka arī puķes un puķu stādus no vietējiem audzētājiem. Kad radās iespēja nopirkt tuvumā esošas vecas siltumnīcas, nosprieda, ka pašiem audzēt būtu izdevīgāk nekā iepirkt, un drosmīgi uzsāka jaunu biznesu, ar savu darbu iepazīstināja uzņēmuma līdzīpašniece Aija Bojāre un agronome Sandra Mediņa-Tolmane.

Aija Bojāre ar patiesu cieņu apbrīno puķkopjus, kas audzē tikai puķes, jo ar tām vien ir ļoti grūti izdzīvot. Arī Sedumu siltumnīcas pirmajos darbības gados aukstākajos ziemas mēnešos nestrādāja. 2010. gadā tika uzbūvēta jauna moderna plēves siltumnīca ar dubulto segumu, kas ļāva strādāt visu gadu. Faktiski tā bija jauno siltumnīcu pirmā kārta, jo ar nelieliem starpbrīžiem būvniecība turpinājās un pašlaik tuvojas beigām jau ceturtā kārta 4000 m2 platībā.

Šīs siltumnīcas ražo Latvijā jau zināmā poļu firma AgroSur, ar kuru Sedumi sadarbojas jau trešo reizi. Sākumā visas izaudzētās puķes tirgoja savā veikalā, bet jaunā siltumnīca pavēra iespēju piedalīties pašvaldību iepirkumos un sākt savu produkciju piedāvāt Depo veikaliem. Ražotnei paplašinoties, savu produkciju sāka piedāvāt Maxima un Rimi lielveikaliem. Pašlaik Sedumu klientu vidū ir arī Ventspils. Stādu piegādei no Jēkabpils uz Ventspili tiek izmantoti ārpakalpojumi.Pašlaik ar ES atbalsta fondu līdzekļiem top ne tikai siltumnīca, bet arī siltuma tvertne, kurā tiks uzkrāts karsts ūdens dienas periodā, kad siltumnīcu piesilda arī saule. Šo ūdeni varēs izmantot naktī, lai mazinātu apkures izmaksas. Atšķirībā no citām saimniecībām šeit katlu kurina nevis ar šķeldu, bet ar malku, uzskatot, ka tā ir drošāk un lētāk.

Dārzniecībā atkarībā no sezonas audzē aptuveni 100 sugu 400–500 šķirnes. Tas ir ļoti sarežģīti, jo teju katram augam ir savas mikroklimata un mēslojuma prasības. Sandra izmanto četras barības šķīduma pamata receptes, kas tiek koriģētas atkarībā no sugas, augu stadijas un klienta vēlmēm. Laistīšanas režīma ievērošanu nodrošina dators, bet režīma noteikšana nereti balstās uz pieredzi un izjūtām. Lai ko domātu IT speciālisti, zaļie īkšķi ir nepieciešami arī 21. gadsimtā.

Pamatkultūra – puansetijas

Puķu audzēšanai Sedumos izmanto gan sēklas, gan tā sauktos jaunstādus, kurus pērk ārzemēs – vairākās ES valstīs, arī Ziemeļāfrikā.

Viena no pamatkultūrām ir puansetijas jeb Ziemsvētku zvaigznes, kuras aug sešus mēnešus, jau sākot no Jāņiem. Tās audzē podos uz uzpludināmiem galdiem un mēslo atsevišķi no citiem augiem.

Sedumi ir viena no nedaudzām saimniecībām Latvijā, kur izmanto podošanas mašīnu, tā piepilda dažāda lieluma plastmasas podus ar kūdras substrātu. Augus iestāda sausā substrātā, izliek pastāvīgā vietā un tikai pēc tam laista. Tā izdodas nodrošināt vienādu ūdens un mēslojuma devu visiem augiem. Ja kūdru samitrina ar rokām pirms podošanas, pastāv risks, ka vieni podi būs mitrāki vai sausāki par citiem, un šī starpība neļauj iegūt izlīdzinātus augus līdz pašām audzēšanas beigām.

Tiesa, gala patērētāji ir kļuvuši ļoti izvēlīgi, viņus nepārliecina 104 petūniju šķirņu stādi. Ja nav kaut kā īpaša, ko cilvēks iecerējis (teiksim, ar strīpainiem ziediem), tad bieži izskan: “Jums taču nekā nav.” Neko darīt, jāmeklē inovācijas. Tā sedumieši pirmie Latvijā sāka piedāvāt pavasara puķu kompozīcijas – dažādu krāsu narcises, prīmulas un hiacintes – platos podos, ko šodien dara arī daudzas citas dārzniecības. Pašlaik mācās audzēt dekoratīvos piparus, ir sākuši veidot dažādu dekoratīvo augu kompozīcijas balkona kastēs, atraitnīšu audzēšanu rudenī pakaramos podos. Šādas mācības nav vieglas, tā ar viršiem nācās strādāt divus gadus, pirms īsti iemācījās tos audzēt.

Sedumos strādā ļoti radoši un aizrautīgi cilvēki, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka uzņēmuma vadība prot rēķināt un plānot, prātīgi rīkojas ar kredītiem un projektiem un ir vairāk vērsta uz biznesu, nevis uz atbalsta saņemšanu. Protams, ja ir iespējams, atbalstu izmanto, bet tas nav pašmērķis.

Pievienot komentāru