Gaļa un zivis, Veikalā un tirgū

Jo tumšāka gaļa, jo vecāka. Pieci padomi svaigam pirkumam

Lai nopirktu patiešām svaigu gaļu veikalā vai tirgū, nepieciešamas zināmas iemaņas, turklāt jāņem vērā, ka lielāks ticamības moments būs tirgū pie miesnieka izvēlētam pirkumam, jo tur gaļa nav iepakota, turklāt – ar “smuko” pusi uz augšu. Kas jāņem vērā, izvēloties svaigu cūkas, liellopa, vistas, jēra vai citu svaigo gaļu, portālu laukos .lv konsultēja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.

1.Krāsa.
Jo tumšāka gaļa, jo vecāks dzīvnieks. Izņēmums ir mežacūkas gaļa, tā vienmēr ir tumšāka nekā citas.
Liellopa gaļa ir koši sarkana, teļa gaļai un cūkgaļai jābūt rozā krāsā, savukārt cūkas speķim pie gaļas – gaišam (tas jāņem vērā arī tad, ja speķi tik un tā griezīsiet nost). Ja speķis ir iedzeltens, tā jau ir oksidācijas pirmā pazīme. Aitas vai jēra gaļas speķītis ir krēmkrāsā, liellopa gaļas speķim jābūt drupanam, jērgaļas – blīvam. Īpaši labai gaļai speķa dzīslas veidos marmorveidīgu rakstu visā šķēlē. Nekādiem pigmentācijas plankumiem uz gaļas nav jābūt.

2.Smarža.

Deguns ir labākais tests. Nav jākautrējas, bet gan jāpalūdz pasmaržot noskatīto gabalu. Svaigai teļa gaļai piemīt viegli jūtams piena aromāts, cūkgaļai – viegli jūtama pikanta smarža. Ja dzīvnieks pārbarots ar piedevām svara palielināšanai, gaļai smaržas nebūs vispār.

3.Elastība.

Ar polietietilēna maisiņu pataustiet gaļu. Ja tā ir svaiga, iedobīte izlīdzinās, ja iestāvējusies vai bijusi saldēta – paliks, turklāt atsaldēta gaļa izskatās mitra. Tas gan nenozīmē, ka saldēta gaļa principā ir sliktāka, tomēr no tās pagatavots ēdiens nebūs tik sulīgs.

4.Kauli

Svaiga gaļa cieši “turas” pie kaula. Būtu jāzina, kādi kauli no anatomiskā viedokļa ir noskatītajā gabalā, lai nav jāparmaksā par svaru un jāpaliek ar krietni mazāku lietojamā produkta iznākumu.

5.Uzticamība.

Universāls ieteikums – gaļa, zivis, kūpinājumi iespēju robežās jāpērk pie zināmiem pārdevējiem zināmās tirdzniecības vietās.

Pievienot komentāru