Laukos
Graudkopība

“Joži” sāk kult pirmie; mieži īsi un akotaini, bet raža būs laba 0

“Jožu” saimniece Guna Sproģe kopā ar mazbērniem vasaras miežu ‘Campuss’ laukā, kas līdz trešdienai būs pilnībā nokults. Foto – Dainis Bušmanis

“Situācija nav vienkārša un prasa lielu izdomu, piespiešanos un atziņu, ka pret dabu nostāvēt nevaram,” saka Jaunpils novada saimniecības “Joži” saimniece Guna Sproģe. “Joži” arī šogad kā pirmie sāk ziemas miežu kulšanu, jo šeit audzē šķirni ‘Campuss’ jeb ‘Jožu izturīgo’, kurai nogatavošanās ātruma ziņā Latvijā nav līdzinieku. Uz trim laukiem pieci kombaini strādā jau kopš pirmdienas. “Kā sākam pusastoņos no rīta, tā vakarā ar tumsu beidzam. Citādi nekādi – līdz ceturtdienai viss jānokuļ, jo tad sola lietu, tad nu spiedīsim, cik varēsim. Raža šogad laba. Pērn bija septiņas tonnas no hektāra, šogad gan ap piecām, tomēr jau pirmajā kulšanas dienā līdz kaltei atvestas 253 tonnas graudu no kopumā 370 hektārus plašajiem miežu laukiem,” stāsta saimniece.

Pārsteigumu sagādā akoti

Tomēr arī šogad diemžēl neiztiek bez nepatīkama pārsteiguma, un šoreiz tas ir nedabiskais vārpas akota garums. “Šogad mieži pārziemoja grūti. Jau no rudens ar sēšanu gāja smagi, jo bija tik lietains, ka sējmašīnas grima. Savukārt pavasaris bija pārāk sauss, tādēļ mieži izauga ļoti īsi, cieti un akotaini. Astoņpadsmit gadu laikā šis ir tikai otrais gadījums, tādēļ nav brīnums, ka mūsu agronoms staigā nerunīgs, galvu saķēris. Nenormāli garie akoti patiešām ir liela problēma, kas stipri palēnina visu ražas novākšanas gaitu,” saka Guna. Tomēr iemesla čīkstēšanai nav, un saimnieki plāno, ka šis lauks būšot kā “ieskrējiens” nākamā gada rapsim. “Skaidrs, ka paspēsim nokult visus miežus. Pērn bija tā, ka nokūla ziemas miežus, un viss, pie kviešiem nemaz netikām, jo sākās lietavas. Šogad tā nav, jo esam atraduši optimālo variantu. Apmēram 500 hektārus sējam ar ziemas miežiem un kviešiem, plus papuves, un tie tad ir nākamā gada rap­ša lauki. Ceram, ka rudenī augsni varēs sastrādāt un viss būs labi,” saka “Jožu” saimniece, piebilstot, ka raizes sagādā arī 600 hektāru lielie pupu lauki. Sausums bijis tik traks, ka ziedi, ja arī aizmetas, teju visi nobirst. “Bet arī ar to tiksim galā,” saka saimniece un stāsta, ka vienugad gan bijis tāds sausums, ka mālainās zemes plaisās pildspalva kritusi cauri, bet šogad tik traki tomēr neesot. “Tagad uz miežu lauka var redzēt pleķīšus ar atraitnītēm un citu “herbāriju”, tās visas ir rudens lielo peļķu vietas. Sakārtojām meliorāciju, cik nu spējām, bet nu arī jāsaprot, ka tīrums nav golfa laukums, bet gan sējamais lauks un tam būs gan kalni, gan ieplakas.”

Raža jau izsolīta

Jautāta, kādu ceļu graudi mēros tālāk, Guna teic, ka raža jau nosolīta. Kooperatīvs “Latraps” uzpērk “Jožu” miežus jau gadiem. Savukārt cena, kā jau biržā ierasts, “staigā” ik dienu. Kā redzam mobilajā lietotnē, šodien tie ir 188 eiro par tonnu salīdzinājumā ar 189 eiro vakar. Tieši pirms gada par ziemas kviešiem maksāti 195 eiro, taču tirgus paliek tirgus un ar cenas kritumu jārēķinās. Rap­ša cena šobrīd gan ir 366 eiro par tonnu, kas neesot slikti. “Izskatās, ka šā gada ražu jau visu esam pārdevuši,” noteic Guna.

“Jožu” saimniece arī stāsta, ka šogad plānotās investīcijas skars lielākoties zemes iegādi. Patlaban no saimniecības 5000 hektāriem puse ir pašu īpašumā, bet puse tiek nomāta. “Nomas zemes īpašnieki pamazām grib pārdot zemi, un tādēļ jārezervē ļoti lielas summas, lai šos laukus izpirktu, jo vieglāk un drošāk strādāt uz savas zemes. Tāpat gribam modernizēt kalti, kura kļūst par mazu, kā arī uzbūvēt papildu graudu glabāšanas torņus. Ļoti vajag vēl vienu kombainu, tā ka izmantosim visas iespējas, kā piesaistīt arī Eiropas fondu naudu. Ja būs šāds laiks, jūlija beigās lauki būs novākti. Pērn saimniecībā bija tāda raža, kādu gribējās redzēt gadiem. Ceram, ka līdzīgi būs arī šogad.”

Galerijas nosaukums

LA.lv