Meži, Mežsaimniecība

Jūlijā varētu kļūt zināmi akūtās ozolu kalšanas izplatības apjomi

Šā gada 1.jūlijā varētu būt zināmi pirmie Latvijas meža īpašnieku anketēšanas rezultāti par bīstamās ozolu slimības – akūtās ozolu kalšanas – izplatību Latvijā, pastāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.

VAAD sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD) izstrādājis aptaujas anketas meža īpašniekiem un informatīvu materiālu ar slimības aprakstu, lai apzinātu akūto ozolu kalšanas slimības izplatību Latvijā. Anketu būs iespējams aizpildīt elektroniski un papīra formātā, un to paredzēts izplatīt ar Latvijas Pašvaldības savienības, valsts AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un Latvijas Meža īpašnieku biedrības starpniecību. Anketas apkopos VMD un to pirmos rezultātus plānots izvērtēt pēc trim mēnešiem, aptuveni 1.jūlijā.

Vienlaikus Ūdre atgādināja, ka slimības pirmās pazīmes būs iespējams pamanīt, iestājoties siltākam laikam – marta beigās, aprīlī, kad no inficētā koka stumbra varēs vērot izdalāmies tumšu, lipīgu eksudātu, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Sākumā eksudāta izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē. Tumšā šķidruma izdalīšanās parasti novērojama pavasarī no marta līdz jūnijam un rudenī no oktobra līdz novembrim.

Vēl viena ozolu kalšanas pazīme ir tas, ka, inficēto koka ārējo mizu noplēšot, zem tās saskatāmi tumši, slapji, neregulāras formas ievainojumi. Šie ievainojumi mēdz izplatīties dziļāk aplievas koksnē, tomēr tie neskar kodolkoksni. Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatējama arī šaurspārnu krāšņvabole. Zem ārējās mizas novērojamas vaboles kāpurejas, savukārt stumbra sulošanās vietu tiešā tuvumā redzami pieaugušo vaboļu radītie D-formas izskrejas caurumi.

VMD inženieris meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns piebilda, ka klimatisko apstākļu dēļ patlaban slimības apsekojumus neveic. Apsekojumus uzsāks, tiklīdz gaisa temperatūra nostabilizēsies pozitīvā temperatūras diapazonā. Līdz šim vienīgā vieta, kur slimības pazīmes ir konstatētas, ir Talsu apkārtne. Pārbaudot citu informāciju, kas saņemta no iedzīvotajiem, ir atsevišķas vietās ir novērotas līdzīgas pazīmes, bet tās varētu būt radušās citu bojājumu vai kaitēkļu darbības rezultātā.

Jau ziņots, ka VAAD, VMD un LVM speciālisti, kā arī Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki un Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) pārstāvji izstrādājuši turpmākas rīcības plānu akūto ozolu kalšanas slimības izplatības ierobežošanai. Tostarp plānots sagatavot informatīvo materiālu un meža īpašnieku apsekošanas anketu, lai informētu sabiedrību un apzinātu slimības izplatību. Tāpat iecerēts rīkot VAAD speciālistu apmācības paraugu noņemšanai no slimajiem ozoliem un tālākai to testēšanai, kā arī ierīkot izpētes parauglaukumu. Eksperti arī sagatavos rekomendācijas slimības ierobežošanai un apkarošanai.

Iepriekš VAAD pēc no VMD saņemtas informācijas par kalstošiem ozoliem Talsu pauguraines dabas parka teritorijā ir noņēmis paraugus, kuros Latvijā pirmo reizi konstatēta bīstamā ozolu slimība. Akūto ozolu kalšanas ierosinātājs ir zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas.

Pievienot komentāru