Agroķīmija, Tīrums

Padoms zemniekam. Kā dzeltenā rūsa ietekmē vasaras kviešu šķirnes

Vija Strazdiņa, Mg.lauks.; Valentīna Fetere, Mg.agr., AREI

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Stendes pētniecības centra 2017.gada izmēģinājumos iegūtie dati apliecina, ka Latvijā viena no bīstamākajām vasaras kviešu lapu slimībām ir dzeltenā rūsa (Puccinia striiformis, Wes.). Plaša slimības izplatība būtiski samazina graudu ražu, graudu rupjumu (1000 graudu masu) un tilpummasu. Tāpēc veģetācijas periodā regulāri jāapseko kviešu sējumi un, lietojot piemērotus fungicīdus, jāaizsargā augi.

Pirms vairākiem gadiem Latvijas kviešu laukos dzeltenā rūsa bija retāk sastopama nekā miltrasa, brūnā rūsa vai citas kviešu lapu slimības. Infekcijas pakāpe ar šo slimību bija zema un būtiskus ražas zudumus neradīja. Laika apstākļu izmaiņas ir veicinājušas arī augu slimību ierosinātāju pielāgošanos apkārtējai videi, tie veido arvien agresīvākus patogēnus, un jau 2015. gadā galvenokārt Ziemeļkurzemē atsevišķos kviešu sējumos bija vērojama dzeltenās rūsas masveida izplatība.

Ļoti labvēlīgi apstākļi dzeltenās rūsas attīstībai ziemas un vasaras kviešu sējumos bija 2017. gada pavasarī un vasaras sākumā. Pirmās dzeltenās rūsas infekcijas pazīmes uz ziemas kviešiem parādījās jau aprīļa beigās, maija sākumā. Vēsais un mitrais laiks sekmēja slimības attīstību vasaras kviešos arī vēlāk.

Izmēģinājums Stendē
Lai noskaidrotu vasaras kviešu šķirņu reakciju uz dzeltenās rūsas infekciju, 2017. gada pavasarī Stendē iekārtoja izmēģinājumus ar septiņām vasaras kviešu šķirnēm. Graudu ražas un kvalitātes rādītāju salīdzināšanai tās bija izvietotas divos blokos. Pirmajā blokā dzeltenās rūsas ierobežošana tika veikta, apstrādājot kviešus ar fungicīdu (Ascra Xpro 1,5 l/ha; BBCH 40–60 AS), bet otrajā blokā – identisks šķirņu izkārtojums bez fungicīdu apstrādes.

Šķirņu izturība pret dzelteno rūsu bija atšķirīga ne tikai starp apstrādāto un neapstrādāto variantu, bet arī starp šķirnēm. Izvērtējot vasaras kviešu šķirnes, konstatējām, ka neizturīgas pret šo slimību bija pārsvarā agrāk selekcionētās gan ārzemju, gan vietējās kviešu šķirnes.

Variantā bez apstrādes ar fungicīdiem vismazāk inficēta bija vēlīnā šķirne ‘Willow’ – 5%. Šķirnēm ‘Hamlet’ un ‘Taifun’ infekcijas pakāpe bija līdz 10%, bet šķirnēm ‘Robijs’, ‘Uffo’ un ‘Zebra’ tā sasniedza 50%. Fungicīda lietojums vasaras kviešos būtiski samazināja dzeltenās rūsas infekciju robežās no 0 līdz 3%.

Graudu raža
Ar fungicīdiem apstrādātajā variantā visām vasaras kviešu šķirnēm graudu raža bija būtiski augstāka – robežās no 6,58 līdz 8,08 t/ha; neapstrādātajā variantā – no 3,95 līdz 6,14 t/ha. Graudu ražas pieaugums, apstrādājot ar fungicīdiem, vidēji bija 2,22 t/ha. Lielākais ražas pieaugums variantā ar fungicīdu lietojumu bija mazāk izturīgajām šķirnēm – ‘Zebra’ (2,82 t/ha), ‘Arabella’ (2,48 t/ha), ‘Robijs’ (2,18 t/ha) un ‘Taifun’ (2,03 t/ha).

1000 graudu masa (TGM)

Viens no svarīgākajiem kviešu ražu veidojošajiem faktoriem ir 1000 graudu masa. To nosaka gan šķirnes ģenētiskās īpašības, gan apkārtējās vides faktori. Augsta augu infekcijas pakāpe ar dzelteno rūsu vasaras kviešu šķirnēm TGM ietekmēja negatīvi, graudi veidojās sīkāki un nepilnvērtīgi. Fungicīda lietojums palielināja graudu rupjumu vidēji par 4,65 g. Visvairāk uz fungicīdu apstrādi reaģēja šķirnes ‘Taifun’ (7,22 g), ‘Zebra’ (5,49 g) un ‘Willow’ (5,33g.). Visaugstākā TGM abos variantos bija šķirnei ‘Hamlet’ (51,13–47,15 g).

Graudu kvalitāte
Izmēģinājumā iesētajām vasaras kviešu šķirnēm visos variantos analizēja graudu kvalitāti, nosakot šādus rādītājus: tilpummasu, proteīna un lipekļa daudzumu.

Fungicīda lietojums visām vasaras kviešu šķirnēm, izņemot ‘Willow’, bija ietekmējis tilpummasas palielināšanos. Ar fungicīdiem apstrādātajā variantā tā bija robežās no 730,6 līdz 804,8 g/L, vidēji – 787 g/L, bet neapstrādātajā variantā – robežās no 750,1 līdz 797,4 g/L, vidēji – 772,6 g/L. Vislielākā tilpummasa gan ar fungicīdiem apstrādātajā, gan neapstrādātajā variantā bija šķirnei ‘Taifun’ (804,6; 780,9 g/L). Būtiski uz fungicīda apstrādi bija reaģējušas šķirnes ‘Arabella’, ‘Robijs’, ‘Zebra’, ‘Taifun’ un ‘Uffo’.

Vidējais proteīna daudzums būtiski neatšķīrās starp apstrādāto un neapstrādāto variantu – ar fungicīdiem apstrādātajā variantā tas bija vidēji 13,21%, bet neapstrādātajā – 13,18%. Visvairāk proteīna abos variantos bija šķirnei ‘Taifun’ – 14,18–14,05%. Proteīna daudzuma izmaiņas, salīdzinot abus variantus, nebija būtiskas, bet visvairāk uz apstrādi ar fungicīdiem reaģēja šķirne ‘Robijs’, ‘Zebra’ un ‘Uffo’.

>Lipekļa daudzums tāpat kā proteīna vasaras kviešu graudos būtiski neatšķīrās apstrādātajā un neapstrādātajā variantā – ar fungicīdiem apstrādātajā variantā tas bija vidēji 27,03%, bet neapstrādātajā – 26,34%. Vislielākais lipekļa daudzums abos variantos bija šķirnei ‘Taifun’ – 30,16–28,59%. Lipekļa daudzuma izmaiņas, salīdzinot abus variantus, nebija būtiskas, bet visvairāk uz apstrādi ar fungicīdiem reaģēja šķirne ‘Robijs’, ‘Zebra’ un ‘Taifun’ (+1,52; +1,72; +1,57%) (4. tab.).

Zemkopības ministrijas finansēts projekts par dzeltenās rūsas slimības ierosinātāja Puccinia striiformis, Wes. rasu izplatību Latvijā un pasākumiem tās postīguma ierobežošanai kviešu sējumos.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Žurnāla " Agro Tops"  maija numura vāks.
Žurnāla ” Agro Tops” maija numura vāks.

Pievienot komentāru