Laukos

Kā iegūt vairāk piena nelielā saimniecībā? Atbild eksperts 0

Foto – Shutterstock

Kā celt piena izslaukumu nelielā saimniecībā? MĀRA PREIĻU NOVADĀ

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultants piena kvalitātes jautājumos Ilmārs Gruduls teic, ka izslaukums govīm pamatā atkarīgs no trim faktoriem: ģenētikas, ēdināšanas un turēšanas.

50% dod ģenētiskais materiāls
Aptuveni 50% izslaukuma kāpināšanā dod ģenētiskais materiāls – jo labāki vaislas buļļi govju mākslīgajā apsēklošanā tiek izmantoti, jo augstāki izslaukuma rādītāji. Jāpiebilst, ka vaislas buļļus izvēlas ar mērķi ne tikai kāpināt ražības rādītājus, bet arī izlabot lielākās kļūdas dzīvnieku eksterjerā. Šajā nolūkā lielajās saimniecībās piesaista buļļu atlases speciālistus, bet mazo saimniecību īpašniekiem vajadzētu sazināties ar mākslīgās apsēklošanas tehniķi.

Kvalitatīva lopbarība
Aptuveni par 25% izslaukumu var celt, nodrošinot pareizu ēdināšanu. Mazajās saimniecībās jāmēģina sagatavot pēc iespējas kvalitatīvāku rupjo lopbarību. Vislabākais proteīna barības avots ir skābsiens, ja tas satur vismaz 50–60% tauriņziežu. Nelielo saimniecību īpašniekiem tikt pie kvalitatīva skābsiena bieži vien ir sarežģīti, jo skābbarības sagatavošanas tehnika maksā diezgan dārgi, tāpēc parasti tiek izmantoti pakalpojumi no ārpuses. Diemžēl ne vienmēr iespējams saņemt pakalpojumu ieplānotajā laikā, rezultātā cieš kvalitāte (labam skābsienam jāsatur vismaz 15% proteīna).

Skābsienu var aizstāt ar kvalitatīvu sienu. Tauriņziežu zāles masa pēc nopļaušanas slikti žūst uz lauka, tāpēc pietiek, ja sienā 30% ir tauriņziežu (āboliņš, lucerna) un 70% stiebrzāļu. Sienam jāsatur vismaz 13–14% proteīna. Šogad, lai sagatavotu kvalitatīvu rupjo lopbarību, pirmais pļāvums bija jāveic no 15. maija. Visā Latvijas teritorijā, pēc LLKC veikto zāles paraugu ņemšanas un analizēšanas Lauksaimniecības universitātes laboratorijā, pirmais pļāvums bija jāpabeidz līdz maija beigām.

Ja saimniecībā sagatavota kvalitatīva rupjā barība, vidēji 20 kg piena dienā (no vienas govs laktācijā) var slaukt, neizmantojot spēkbarību. Ja rupjā lopbarība nav tik laba, saimniekiem papildus jāpērk proteīna piedevas un enerģijas barības līdzekļi (graudu milti, spēkbarība). Jāatceras, ka govīm arvien jābūt brīvi pieejamam tīram ūdenim visas diennakts laikā. Lopiem jāsarūpē arī minerālpiedevas.

Turēšanas apstākļi
Aptuveni par 25% izslaukumu ietekmē turēšanas apstākļi kūtī. Lai ražotu pienu, govīm vajadzīgs svaigs gaiss. Diemžēl lielākajā daļā mazo saimniecību ventilācija pieklibo. Kūtīs bieži vien nav ierīkotas ventilācijas šahtas, bet durvis no rudens līdz pavasarim tiek turētas ciet, līdz ar to mītnē ir karsts, mitrs, skāba vide (daudz mēslu, urīna, netīrības). Šādos apstākļos patīk dzīvot un vairoties baktērijām, tādējādi pienā palielinās somatisko šūnu daudzums, govis biežāk slimo ar mastītu. Taču, atverot durvis vai logus tikai uz īsu brīdi, rodas caurvējš, kas negatīvi ietekmē dzīvnieku veselības stāvokli.

Baktērijām nepatīk svaigs gaiss, gaisma un neitrāla vai bāziska vide. Tāpēc guļvietās, lai vidi padarītu neitrālu, jālieto speciālie firmu piedāvātie stāvvietu kaisāmie līdzekļi. Der arī parastais krīts, dzēstie kaļķi vai lapukoku pelni.

Slaukšanas reižu skaits
Mazās saimniecībās govis lielākoties slauc divreiz dienā. Pārejot uz trīsreizēju slaukšanu, papildus dienā iegūst līdz 10% piena. To darīt atmaksājas, ja izslaukums govij dienā ir 40–50 kg, pretējā gadījumā ieguldītais darbs un slaukšanas aparāta elektrības tēriņi nekompensē izslaukuma pieaugumu. Piemēram, Amerikā fermeri ganāmpulkos ar augstiem izslaukumiem govis slauc četrreiz dienā, iegūstot 60–70 kg piena no govs. P

Der zināt

Latvijā vislētākais proteīna barības līdzeklis ir zāle. Piena ražošana un liellopu audzēšana kļūst dārga, ja ēdināšanā kā proteīna avotu izmanto sojas, rapša, saulespuķu raušus un spraukumus.

LA.lv